Pats sava ceļa gājējs

2017. gada 3. februāris 00:00

30 gadu jubileju svin Artūrs Zaķis Bauskā.

Jaunais zemnieks Artūrs Zaķis darbojas vecāku izveidotā saim-niecībā «Ozoli». Viņš prasmīgi spēlē volejbolu, divus gadus ir precējies, un pavisam drīz jubilārs kļūs par tēti.

Aizbēg no darba birojā
Baušķenieks saimnieko zemnieku saimniecībā «Ozoli». Lauku ikdiena Artūram nav sveša jau kopš bērnības. «Vecvecāku mājās Īslīces pagasta Ādžūnos jau no bērna kājas darīju visus lauku darbus. Darba nebijos, un, patiesībā, man nebija izvēles. Ja vecāki lika, vajadzēja strādāt, palīdzēt vecvecākiem. Teju katru vasaru pavadīju laukos strādājot,» atceras Artūrs.

Viņš auga kopā ar divām vecākām māsām – Kitiju un Justīni. Interesanti, ka tagad Zaķu ģimenē ir divas Justīnes Zaķes, jo Artūra sievu arī tā sauc. Interesanta sakritība ir ar Artūra un vecākās māsas jubileju un vārdadienu. «Man dzimšanas diena ir 4. februārī, māsai
3. februārī. Justīnes ir 16. jūnijā, Artūri – 17. jūnijā. Visi svētki dienu pirms manis. Bērnībā divas reizes gadā jutos ģimenē atstumts, jo visa pirmā uzmanība tika māsai,» jokojot stāsta A. Zaķis.

Pirms baušķenieks sāka pārvaldīt vecāku saimniecību, viņš četrus gadus dzīvoja Rīgā un strādāja birojā. «Izmācījos par ekonomistu, atradu labu darbu, bet sapratu, ka neesmu radīts darbam četrās sienās, strādājot noteiktas stundas. Lai arī saimniecībā darāmā ir ļoti daudz, es pats sev varu plānot dienas gaitas. Patīk būt kustībā, strādāt, virzoties uz priekšu, arī burtiski, nevis tikai sēdēt biroja krēslā. Strādājot priekš sevis, atdeve darbā ir krietni lielāka, attieksme nopietnāka, jo viss, ko paveiksi, tiek darīts sevis un savu tuvāko labā,» tā par darbu stāsta jubilārs. Artūrs sevis izglītošanā nav apstājies. Viņš sācis mācības lauku īpašumu apsaimniekošanā.

«Nozūd» kāzu ceļojumā
Artūrs divus gadus ir precējies ar Justīni. Abi pazīstami četrus gadus. Saskatījušies vienā no ballēm Īslīces pagastā, bet sarunas par satikšanos sāktas sociālā tīkla «facebook» vietnē. «Ballē viens otru ieraudzījām, bet, tā kā Artūrs bija aizņemts, «vācot» savus draugus, viņš tā arī mani neuzrunāja, kaut jutu, ka viņš to ļoti vēlējās. Drīz Artūram bija dzimšanas diena, un es izdomāju viņu apsveikt, uzrakstot apsveikumu «facebook». Viņš atbildēja, sākām sarakstīties, pirmā tikšanās Bauskas pilskalnā, un te nu mēs esam – precējušies un pirmdzimtā gaidībās,» par attiecībām stāsta Justīne.

Abi attiecības oficiāli noformēja citādāk, nekā vēlējās apkārtējie. «Zinājām, ka ģimene, radi un draugi gribēja, lai precamies, kā kāzās pieklājas, bet mēs tā negribējām. Divi iemīlējušies cilvēki precas priekš sevis. Tāpēc bez liekām ceremonijām mēs baznīcā salaulājāmies un taisnā ceļā braucām uz lidostu, lai dotos uz Taizemi. Fantastiskākās divas nedēļas mūžā! Sēdējām zem palmas un vienkārši priecājāmies,» kāzu ceļojumu atceras Justīne. Viņai piekrīt Artūrs: «Taizemē bija lieliski. Fantastiska daba, blakus mīļotais cilvēks. Lieliskas atmiņas un emocijas.»

Patīk sportot
Artūrs Zaķis ir aktīvs sportists. Iecienītākā spēle – pludmales volejbols, reizi nedēļā sanākot uzspēlēt arī florbolu. Pēc traumas sadziedēšanas jubilārs plāno atsākt treniņus telpu volejbolā. «Sportā gūstu emocijas, kādas nekur citur nevar sajust. Tā arī ir sporta burvība – gūt prieku un emocijas,» nosaka jubilārs. Atpūšoties vakaros baušķenieks kopā ar draugiem un māsu draugiem aizraujas ar «X-Box» jeb virtuālo spēli, iecienītākais ir futbols.

Artūrs un Justīne cer, ka, bērniņam pieaugot, visi varēs paceļot. Abus priecē un uzrunā neskarta daba. «Ir pabūts daudzās Eiropas valstīs, bet Taizeme bijusi kā pilnīgi cita pasaule. Neskarta daba, cilvēcīgums un sirsnīgums no vietējiem ir dabisks, ne tāds, kā ir Eiropā,» pārdomās par piedzīvoto ceļojumos dalās Artūrs. «Man patiesībā nekā netrūkst. Nav nekā tāda, ko gribētos vairāk vai kā man nebūtu. Man ir brīnišķīga sieva, drīz būs ģimenes pieaugums, darbs arī patīk. Viss ir lieliski!» sarunas beigās ar platu smaidu nosaka Artūrs Zaķis.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Pats sava ceļa gājējs

Kategorijas