Pērn sarucis ugunsgrēku skaits novados

2017. gada 3. februāris 00:00

389

Bauskas ugunsdzēsējiem pērn bijis nedaudz mazāk darba kā gadu iepriekš. Tomēr tas nenozīmē, ka glābēji var dzīvot bezdarbībā. «Bauskas Dzīvei» to apliecina Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) Bauskas daļas komandieris Vadims Kuzmičs. 2014. un 2015. gadā ugunsgrēku skaits nedaudz pārsniedza trīs simtus, savukārt 2016. gadā glābēji liesmas slāpēt steidzās
267 reizes.

Mazāk dedzina veco zāli
«Man gribas domāt, ka iedzīvotāji kļuvuši nedaudz apzinīgāki. Tas visiem ir skaidrs, ka ar uguni nevar jokot. Cilvēki ir uzmanīgāki, vairāk ievēro ugunsdrošības noteikumus. Lai gan, ja skatāmies pēdējos 12 gadus, bija laiks, kad ugunsgrēku skaits pat nesasniedza divus simtus. Tas liecina, ka mums ir, uz ko tiekties,» secina V. Kuzmičs.

Kā liecina tabulā attēlotie dati, vistrakākais bijis 2006. gads. Tad statistiku augšā «uzrāva» kūlas ugunsgrēki. Tagad situācija pamazām uzlabojas. Pērn to skaits sarucis zem simta. Viens no iemesliem – arvien mazāk palicis neapsaimniekotu platību, tāpēc mazāk iespēju pielikt uguni aizaugušiem laukiem, ceļmalām. Lai arī likums paredz bargus sodus par pērnās zāles dedzināšanu, notvert vainīgo lauka malā ar degošu sērkociņu rokā ir teju nereāli. Tādējādi vienīgā iespēja kūlas ugunsgrēku skaita samazināšanai ir preventīvais, sabiedrību izglītojošais darbs.

Liesmas «apēd» mājas
Satraukumu rada ugunsgrēki dzīvojamajās ēkās. Liela daļa to izcēlusies, ignorējot prasības par apkures iekārtu lietošanu. Joprojām daudzviet nedrošā vietā sakrauta malka, krāsns atstāta bez pieskatīšanas, ir bojāti, netīrīti dūmvadi. «Tā ir noziedzīga cilvēku nolaidība attiecībā pret savu īpašumu. Ir noteikumi, kas paredz tīrīt dūmvadus pat vairākas reizes gadā. Diemžēl daudzi par to iedomājas tad, kad māja jau liesmās,» skaidro V. Kuzmičs. Par laimi, pērn ugunsgrēkos cilvēki bojā nav gājuši. Taču 85 ugunsgrēki dzīvojamajās ēkās – tas ir ļoti satraucoši.

Lai kaut nedaudz mazinātu šo nepatīkamo statistiku, VUGD Bauskas daļā šonedēļ notika izglītojošs seminārs par svarīgākajām ugunsdrošības prasībām viendzīvokļa un daudzdzīvokļu mājās. Daudz un dažādi jauninājumi šajā jomā ieviesti no pērnā gada septembra. Dalībnieku seminārā daudz nebija, taču sanākušie ieinteresēti uzklausīja Bauskas daļas inspektora Artjoma Habaņena, kā arī Bauskas brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrības vadītāja Mārtiņa Memmēna padomus.

Pārgalvība – iemesls nelaimei
Pērnais gads mierīgi aizvadīts svētku reizēs – Jāņos, Ziemassvētku laikā. Arī novados reģistrēto meža ugunsgrēku skaits ir neliels.
Tomēr pārskata ziņojumā par 2016. gadu nepatīkama ir statistika par noslīkušajiem cilvēkiem. Ūdens pērn atņēmis dzīvību diviem cilvēkiem Bauskas, vienam Vecumnieku un vienam Iecavas novadā. «Katras šīs nelaimes cēlonis ir analizējams atsevišķi. Taču joprojām cilvēki ignorē vairākas elementāras lietas. Nedrīkst iet peldēties alkohola reibumā, ļoti uzmanīgi jādodas ūdenī svešā, nepazīstamā vietā. Lai arī cik kādam šķistu lieliska viņa peldētprasme, pārgalvība uz ūdens nav pieļaujama. Par laimi, pērn mums nav noslīcis neviens zemledus makšķernieks. Taču, braucot garām upēm, man bail uz viņu pusi skatīties. Ledus nav, bet vīri uz tā jau sēž,» ar bažīgu ironiju secina V. Kuzmičs.

Sliktākā statistika – Iecavā
Vērtējot četrus novados, vissliktākā statistika ir Iecavā. Tur ir visvairāk reģistrēto izbraukumu mazajos posteņos visā Zemgales reģionā.
V. Kuzmičam viena izskaidrojuma tam nav. Ka iecavnieki būtu apzināti «trakāki» dedzinātāji, pārgalvīgāki un bezatbildīgāki, nemaz nevar teikt. Viens no iemesliem būtu ceļš A7, kur notiek daudz avāriju, un to seku likvidēšanā talkā aicina glābējus. Arī iedzīvotāju skaits novadā ir lielāks nekā, piemēram, līdzās esošajos Vecumniekos.

Par to konkrēta skaidrojuma nav arī VUGD Iecavas posteņa priekšniekam Aleksandram Ivanovam: «Preventīvo darbu veicam kā visur, cilvēkus aicinām būt uzmanīgiem, tīrīt dūmvadus. Varbūt vainīga iedzīvotāju nolaidība, nevērība pret īpašumu. Nedomāju, ka tā ir kāda speciāla tendence. Statistikā skaitļi tā ir «sakrituši».»

Nemainīgi zems reģistrēto izsaukumu skaits ir Rundāles novadā, jo tā teritorija un iedzīvotāju skaits ir neliels.

Naudas tehnikai pietiek
Stāstot par tehnisko aprīkojumu, V. Kuzmičs apliecina, ka tehnika, kā arī glābēju ekipējums ir labā stāvoklī. Transports ir moderni aprīkots, ugunsdzēsējus nodrošina ar apģērbu, speciālajiem tērpiem. «Tehnikā un cilvēku nodrošināšanā ar nepieciešamo darbam līdzekļus atrod. Tas ir svarīgākais. Mašīnu depo mums ir šaurs, lai auto iebrauktu pa durvīm, jāpielāgo spoguļi. Taču uz ielas neviena mašīna mums nestāv,» stāsta komandieris. Pašu spēkiem, izmantojot līdzekļu ietaupījumu, Bauskas daļas telpās ir izremontēta virtuve, atpūtas zonā sagādāts moderns aprīkojums filmu skatīšanai. Pašlaik remontē mācību telpu. Gaiteņos gan jaušama senatnes elpa, taču V. Kuzmičs uzskata, galvenais, lai vīriem atpūtas brīžos ir ērti. Nāks laiks, remontēs arī citas telpas.

Bauskas daļā pašlaik ir 64 darbinieki, aizpildītas ir visas amata vietas. Šogad ugunsdzēsējiem palielināta alga, taču pieaugums nav tik ievērojams, lai to publiski iztirzātu. V. Kuzmičs priecājas, ka nav pro-blēmu ar disciplīnu. Ja kāds vēlas «draudzēties» ar grādīgo, jāmeklē cits darbs. Gribētāju strādāt par ugunsdzēsējiem netrūkst.

Svarīgs ir katrs palīgs
Atspaids glābēju ikdienā ir pašvaldības ugunsdzēsības dienesti. Diemžēl palikušas tikai divas ekipāžas Vecumnieku novadā – Bārbelē un Skaistkalnē. «Par sliktu nebūtu, ja šādu brigāžu būtu vairāk. Taču es saprotu arī pašvaldības – uzturēt ugunsdzēsēju vienību pagastā pāris izbraukumiem gadā nav ekonomiski lietderīgi,» uzskata V. Kuzmičs. Vienlaikus viņš pateicīgs Bārbeles un Skaistkalnes ugunsdzēsējiem par līdzdarbošanos īpaši lielās ugunsnelaimēs, kā arī dzēšot aizdedzināto veco zāli.

Daudzdzīvokļu mājā atbildīgās personas pienākums ir nodrošināt ugunsdrošības prasību ievērošanu koplietošanas telpās, ugunsdrošībai nozīmīgu sistēmu, aprīkojuma uzturēšanu atbilstīgi prasībām. Atbildīgā pienākums ir izstrādāt ugunsdrošības instrukcijas koplietošanas telpām un teritorijai.

Jānoslēdz daudzdzīvokļu māju bēniņi, pagrabs vai tehniskās telpas, lai nepieļautu nepiederošu personu iekļūšanu.

Atkritumu vadu lūku vākiem jābūt cieši aizveramiem, bez defektiem. Tiem pastāvīgi jābūt aizvērtā stāvoklī, lai ugunsgrēka gadījumā nepieļautu dūmu un liesmu izplatīšanos.

Mājā, kas augstāka par diviem stāviem, katras telpas stāvā jābūt stāva kārtas numuram. Tas neattiecas uz viendzīvokļa māju.

Aizliegts atstāt bez uzraudzības iekurtas apkures ierīces, elektriskajam tīklam pievienotas sadzīves elektroiekārtas un elektroierīces. Nedrīkst, izmantojot atklātu uguni, atkausēt aizsalušus cauruļvadus. Nav atļauts novietot balonus ar degtspējīgām vai oksidējošām gāzēm, šķidras bīstamas vielas pagrabos, cokolstāvos, bēniņos, uz balkoniem un lodžijām.

Aizliegts izmantot bojātu apkures iekārtu, nedrīkst to pārkurināt. Nav pieļaujams novietot un uzglabāt degtspējīgas vielas un kurināmo uz apkures ierīces. Aizliegts izmantot iekuršanai degtspējīgus šķidrumus. Nedrīkst kurināt krāsnis ar malku, kuras garums pārsniedz kurtuves izmērus. Aizliegts izmantot ventilācijas kanālus dūmu izvadīšanai. Nav pieļaujams dūmvadus attīrīt, tos izdedzinot. Dūmvados un ventilācijas kanālos nedrīkst ievietot elektroinstalācijas, sakaru vai citus inženiertīklus.

Par īpašumu atbildīgajai personai jānodrošina, lai teritorijā nenotiktu kūlas vai zāles degšana.

Ceļus un piebrauktuves pie ēkām uztur tā, lai nodrošinātu ugunsdzēsības transportlīdzekļu piekļūšanu.

Elektroinstalācija, kas netiek ekspluatēta, jādemontē.

Dūmeju, dūmeni, dūmkanālu, dūmrovi, ierīci dūmgāzu novadīšanai izbūvē atbilstīgi prasībām, uztur darba kārtībā un ekspluatē saskaņā ar ražotāja prasībām.

Dūmvadus pie ilgdedzes krāsniņām tīra pirms apkures sezonas sākuma (līdz 1. novembrim), kā arī vienu reizi apkures sezonā (no 1. novembra līdz 1. martam). Tradicionālajās krāsnīs un plītīs dūmvadi jātīra pirms apkures sezonas sākuma.

Dzīvojamajās mājās no 2020. gada 1. janvāra obligāti būs jāuzstāda autonomais dūmu detektors. Tas būs jānovieto arī daudzdzīvokļu ēkās katrā stāvā. Tad arī būs nepieciešams katrā dzīvoklī vismaz viens ugunsdzēsības aparāts (modelis 21A 113B).

Ugunsgrēku skaits VUGD Bauskas daļā

Ugunsgrēki un veiktie glābšanas darbi novados 2015. un 2016. gadā

Ugunsgrēku skaits un veiktie glābšanas darbi pagastos 2016. gadā

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Pērn sarucis ugunsgrēku skaits novados

Kategorijas