Piebalgs: Latvijas politikai jākļūst personīgākai

2017. gada 3. februāris 00:00

Priekšvēlēšanu aktivitātes no galvaspilsētas atvēlušās arī uz Latvijas reģioniem. Gaidot nozīmīgo notikumu 3. jūnijā, partijas sākušas rosību, rīkojot sapulces, uzklausot līderu norādījumus.

Arī laikraksts «Bauskas Dzīve» sāk publikāciju sēriju, kurā lasītājus iepazīstināsim ar partiju nostādnēm, uzklausīsim līderu viedokļus par aktuālo valsts politikā, vērību pievēršot vietējās varas darba izvērtējumam. Uz sarunām aicināsim mūsu novados pārstāvēto lielāko partiju vadītājus vai viņu vietniekus.

Šonedēļ Bauskā uz tikšanos ar vietējās nodaļas biedriem bija ieradies partijas «Vienotība» valdes priekšsēdētājs Andris Piebalgs, un saruna ar viņu ir pirmā šajā rakstu sērijā. To iesākām ar ne ērtāko jautājumu, vaicājot A. Piebalga viedokli par oponentu partiju pārstāvju daudzkārt vēstīto, ka šī gada pašvaldību vēlēšanas būšot pēdējā nagla «Vienotības» zārkā.

Andris Piebalgs: – Jebkura partija gribētu pienaglot oponentus un šķirties no tiem. Taču šoreiz tas nebūs par mums. Jā, «Vienotībai» bija pamatīga krīze. Bija laiks, kad partija darbojās atrauti no reālās dzīves. Mums par labu nenāca ļoti asas iekšējās sadursmes starp partijas biedriem. Tas radīja neizpratni ne tikai plašā sabiedrībā, bet arī mūsu nodaļu biedros. Vēl viena problēma bija – partijas nogurums, kas kavēja jaunu ideju radīšanu. Neteikšu, ka visas šīs likstas esam pārvarējuši, taču mēs apzināmies savas kļūdas, rodam risinājumu problēmām. Tagad mums ir svarīgi labi startēt pašvaldību vēlēšanās, kas pēc tam kalpos kā platforma 2018. gada Saeimas vēlēšanām.

«Vienotība» pašlaik ir koalīcijā, taču premjers nav no jūsu partijas. Tas jums atraisa rokas vai tomēr ierobežo?
– Tas vairāk ir mīnuss. Protams, premjers ir uzmanības centrā, viņa personā partija saņem vairāk kritikas, tomēr arī atbalsts ir lielāks. Daudzus cilvēkus tomēr pievelk tas, kuram ir reālā vara.

No jūsu ministriem pašlaik redzamākais ir izglītības ministrs Kārlis Šadurskis. Arī mūsu novados viņa ieceres un darbība ir pamanīta un vērtēta ļoti neviennozīmīgi. Viņš «atņems» Bauskai augstskolas filiāli, «aizvērs» mazās lauku skolas.
– Jebkura reforma ir sāpīga, īpaši tiem, kas tajā iesaistīti. Tomēr sabiedrībai vajadzētu saprast, ka tā nav Šadurska viena paša iegriba vai vēlme kaut ko reformēt. Tā ir valdības kopēja nostāja. Reformu viens no priekšnosacījumiem ir bērnu skaita samazināšanās skolās, pēc tam arī augstskolās. Daudzās mācību iestādēs zināšanu kvalitāte arī ir nepietiekama. Lai šāda veida reformas saprastu, tās pieņemtu, vienmēr ir vajadzīgs ilgāks laiks. Nepieciešams arī nemitīgs to būtības izklāsts. Skaidrs ir viens, Šadurskis augstskolas filiāles neslēgs. Tāpat arī skolu tīkls – tas ir pašvaldības ziņā. Un tieši pašvaldība var izvēlēties, kuru no tām atstāt, kuru reformēt. To nenosaka Šadurskis.

Bet cilvēki tam netic. Kāpēc?
– Šai neticībai nav saistības ar Šadurski. Problēma ir sabiedrības neticībā valsts varai. Cilvēki šaubās, cik lielā mērā var uzticēties varas solījumiem. To iedragājis, piemēram, gadījums ar mikrouzņēmumiem. Te ir deviņi procenti, te uzreiz piecpadsmit procentu nodoklis. Šīs ir ļoti nepatīkamas visas valdības darba kļūdas, par kurām jāmaksā arī mums, «Vienotībai». Savukārt labais Šadurska paveiktajā ir ieviestā kārtība pedagogu atalgojuma sistēmā. Varbūt viss vēl nav līdz galam labi, tomēr kārtība ir loģiska un saprotama.

Runājot par augstskolas filiāles saglabāšanu Bauskā, ļoti svarīgi, kā tiks noslēgts augstskolu pārņemšanas līgums. Te arī nozīmīgi, lai tam sekotu līdzi vietējā vara, piemēram, ierakstot līgumā, ka filiāles slēgšana var notikt tikai ar pašvaldības saskaņojumu. Tas būs juridiski spēcīgi nostiprināts fakts.

Jūsu partijas ministra Riharda Kozlovska pārziņā ir mūsu drošība. Cik droši mēs varam justies, īpaši šajā starptautiski nedrošajā laikā?
– Esmu bijis ļoti daudz kur un varu salīdzināt – Latvija ir viena no drošākajām valstīm pasaulē. Tam ir vairāki skaidrojumi. Mēs tomēr atrodamies nomaļus no pašlaik karstajiem punktiem. Vēl ir jāatzīst, ka mūsu policija, iekšlietu sistēma kopumā spēj garantēt iedzīvotājiem drošību valstī. Ir daudz darīts, piemēram, palielinot naudu iekšlietu sistēmai. Ne vienmēr iedzīvotāji to saprot. Ja cilvēks jūtas droši, viņam šķiet, ka papildu naudu šai nozarei vairāk nevajag.

Ja man vaicātu, kas varētu būt labāk, es kā pirmo norādītu turpināt tikpat stingru alkohola kontroli šoferiem, censties ierobežot ātruma pārkāpējus un agresīvā braukšanas stila cienītājus. Te policijai ir darba lauks.

Pirms četriem gadiem Bauskā uz pašvaldības vadītāja amatu pretendēja arī «Vienotības» pārstāvis, taču to neieguva. Vai uzskatāt to par sāpīgu zaudējumu? Vai jums būtu svarīgi, ka šovasar novada vadību pārņemtu «Vienotība»?
– Vienmēr labi ir pamainīt, jo tikai tad var uzzināt, kas ir labāks saimnieks. Pasaulē ir dažāda prakse. Daudzviet Eiropā mainīgi ir nacionālā līmeņa līderi, taču vietējās pašvaldībās vadītāji desmitiem gadu vieni un tie paši. Tas nenozīmē, ka tāpat vajadzētu būt arī Latvijā.

Pašvaldībās, manuprāt, ir svarīgi, kā partiju darbošanos jūt vietējie cilvēki, kāda ir deputātu savstarpējā sadarbība. Ja Bauskā «Vienotībai» būs vēlme ar kādu politisko spēku veidot kopīgu sarakstu un tam būs loģisks pamatojums, neredzu iemeslus iebilst. Svarīgi, lai ir kopīgas idejas un lai tās pieņem vēlētāji.

«Vienotības» Bauskas nodaļā biedru nav daudz, aktīvo skaits pat nesasniedz divus desmitus. Kāpēc cilvēki neiet politikā?
– Man šķiet, šī tendence kļūs vēl spēcīgāka. Politika tiek uzskatīta kā netīra, nepopulāra lieta. Jo vairāk mēs, politiķi, pieļaujam kļūdas, jo politika kļūst sabiedrībā nepopulārāka. Tas ir viens iemesls. Otrs – cilvēki negrib uzņemties saistības, arī atbildību. Ja tu esi saistījies ar kādu politisko partiju, tu jebkurā brīdī vari izpelnīties pārmetumus. Tevi kaimiņi var izlamāt, piemēram, par Šadurska reformām. Tad labāk neuzņemties atbildību, nestāties partijā. Var atbalstīt idejas, būt sarakstā kā neatkarīga persona, bet ne kā partijas biedrs.
Tas liecina arī par to, ka cilvēki kļuvuši pārtikušāki, apmierinātāki. Jo lielāka ir neapmierinātība sabiedrībā, jo cilvēki aktīvāk meklē iespēju ar to cīnīties, tostarp iesaistoties politikā, stājoties partijās.

Varbūt tas nav no pārticības, bet gan no apātijas, neticības politiķiem. Tas savukārt izraisa vienaldzību. Viesturs Kairišs ir apgalvojis, ka politiķi mums nozaguši iespēju balsot, jo nav, par ko.
– To var tulkot arī tā. Taču ir jāsaprot, ka apātija un vienaldzība pāraug agresijā. Es Latvijas sabiedrībā agresīvas rīcības simptomus pašlaik neredzu. Īsti nevaru piekrist Viestura Kairiša izteiktajam apgalvojumam, ka iedzīvotājiem nav, par ko balsot. Mums nav tādas spožas zvaigznes, par ko balsot, kā savulaik, piemēram, tas bija Repše. Taču izvēle ir. Varu piekrist apgalvojumam, ka vairumā tā saucamo labējo partiju programmas ir ļoti vienādas. Tas varētu cilvēkus mulsināt, lai gan ir jau arī būtiskas atšķirības.

Kādēļ cilvēki nesaskata šīs atšķirības un kļūst pesimistiskāki?
– Viena no manām vēlmēm ir, lai būtu vairāk līderu, kas spētu izklāstīt savas partijas piedāvājuma būtību. Šādā cilvēkā sabiedrība arī ieklausītos. Tas būtībā ir vēlējums visai mūsu politikai. Tai ir jākļūst personīgākai. Ir jāuzrunā cilvēki personīgi par lietām, kas viņus reāli saista. To arī vēlētāji tad novērtēs.

Baušķeniekiem ir ļoti personīga nepieciešamība pēc pilsētas apvedceļa. «Vienotība» to mums uzbūvēs?
– Plānā šis ceļš ir, taču darbiem pašlaik nav finansējuma. Prioritāte tagad ir dzelzceļš. Vai tā izbūvi var sasaistīt ar apvedceļa būvi, tas ir jāizvērtē.

Dina Romanovska, «Vienotības» Bauskas nodaļas vadītāja kopš 2016. gada maija.
Pašlaik nodaļā ir 15 aktīvi biedri, kā arī pulks neaktīvo biedru. Pirms četriem gadiem Bauskas novada domē «Vienotības» intereses pārstāvēja četri deputāti: Uldis Kolužs, Jānis Rumba, Jānis Feldmanis un Vera Grigorjeva. Jānim Feldmanim 2014. gada rudenī noliekot deputāta mandātu, viņa vietā nāca Aivija Kursīte. Laikam ritot, viņai saruka sadarbība ar partijas biedriem, novada domes darbā viņa sāka strādāt individuāli, pašlaik «Vienotībā» viņa vairs nedarbojas.

31. janvārī nodaļas sanāksmē, tiekoties ar A. Piebalgu, tika pārrunāts četros gados paveiktais. Domes deputātiem uzdots sagatavot atskaiti par priekšvēlēšanu programmas izpildi. Tika spriests arī par jauno kandidātu sarakstu. Pašlaik tajā provizoriski ir 16 kandidātu. Centrālā biroja nosacījums, ka pirmajiem trim numuriem jābūt partijas biedriem, pārējo kandidātu secība sarakstā ir nodaļas pārziņā. Vēl notiek diskusijas par diviem kandidātiem, kuri 3. jūnija pašvaldību vēlēšanās varētu startēt ar pirmo numuru, tātad arī pretendēt uz novada domes priekšsēdētāja amatu.

Andris Piebalgs
Dzimis 1957. gadā.

Mācījies Valmieras 11 varoņu komjauniešu vidusskolā. Bijis PSKP biedrs, PSKP 19. Vissavienības konferences delegāts.

1980. gadā absolvējis Latvijas Valsts universitātes Fizikas un matemātikas fakultāti. Strādājis par pedagogu, vēlāk arī Valmieras 1. vidusskolas direktoru.

Bijis Saeimas deputāts, izglītības, kā arī finanšu ministrs.

Darbojies diplomātiskajā dienestā, bija Latvijas vēstnieks Igaunijā un vēstnieks Eiropas Savienībā.

A. Piebalgs bija pirmās Latvijas Eiropas komisāres Sandras Kalnietes biroja vadītājs.

Strādājis par ES enerģētikas komisāru, pēc tam par ES attīstības komisāru.

2007. gadā atzīts par Eiropas Gada cilvēku Latvijā.

2016. gadā ievēlēts par «Vienotības» valdes priekšsēdētāju.

Līdztekus dzimtajai latviešu valodai labi pārvalda angļu, franču, vācu, krievu valodu, ir pamatzināšanas igauņu un spāņu valodā.

Avoti: vienotiba.lv un wikipedija.org.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Piebalgs: Latvijas politikai jākļūst personīgākai

Kategorijas