Brīvdienas pavada stallī

2017. gada 3. februāris 00:00

Aizraušanās. Elizabete Griķe vislabāk jūtas zirga mugurā.

Kamēr brīvdienas lielākā daļa jauniešu pavada pie datoriem vai televizoru ekrāniem, tikmēr mežotniece Elizabete Griķe dodas uz Mēmeles jāšanas sporta kluba stalli pie ķēves Adellas.

Jauniete dzīvo Mežotnes pagastā, mācās Bauskas Valsts ģimnāzijas 9. klasē. Zirgi viņai patīk kopš bērnības – ar jāšanas sporta veidu meitene nodarbojas jau astoņus gadus. «Vienmēr gribēju jāt. Kad pārvācāmies dzīvot tuvāk Bauskai, šis stallis bija mana iespēja, ko izmantoju,» atzīst E. Griķe.

Sagatavo izjādei
«Skolas brīvlaikos katru dienu esmu stallī. Braucu arī pēc mācību stundām. Regulāri darbojos treniņos, gatavojos sacīkstēm,» stāsta Elizabete. Visnepatīkamākais ziemas laiks ir dubļainais periods – zemei nav pamata, zirgiem grūti. Tāpat slikti ir tad, kad liels sals, – zeme kļūst cieta. Kad sals nedaudz atlaižas, zeme kļūst nedaudz mīkstāka, tad gan sākas jātnieku ziemas prieki.

Sagatavošanās pirms izjādes ir vesels process. Zirgiem patīk vārtīties dubļos, tāpēc vispirms tie ir kārtīgi ar birsti jānotīra. Gatavošanās izjādei ilgst vairāk nekā stundu. «Katra no mums rūpējas par savu mīluli. Ikdienā stallī ierodas no septiņām līdz desmit jātniecēm, kas darbojas ar zirgiem,» stāsta jauniete.

Dažkārt ziemas dienās jaunās jātnieces «iet apvidū» – dodas garākās izjādēs lēnā, mierīgā solī. Reizēm tā var aizjāt līdz mājām Mežotnes pagastā un atpakaļ. Šāda divu stundu «pastaiga» trenē zirgu izturību. «Šādas izjādes ir ļoti foršas – izjāt ar zirgiem neierastā vidē, kaut kur citur. Ir tik patīkami doties jaunos ceļos,» smaidot stāsta mežotniece.

Ja laiks kļūst labāks, izjādēm piemērotāks – var arī palēkšot vai rikšot. Labs ir kluba zāles aploks – tur zeme mīkstāka, zirgiem labāk. «Mums ļoti vajadzētu slēgto manēžu, un klubs arī cenšas darboties šajā virzienā. Treniņiem katru reizi jāmeklē vieta, kur jāt,» atzīst Elizabete.

Sajust šaubu mirkli
«Adella pieder Dmitrijam Šilleram, bet viņš ļauj ar zirgu piedalīties sacensībās. Pašlaik viņa ir viena no spēcīgākajām ķēvēm mūsu klubā un manu panākumu atslēga,» atklāj mežotniece. Viņa ar Adellu sāka strādāt pirmā, un pēc ilgāka laika beidzot esot izjūta, ka izveidojusies ļoti laba sadarbība. Ieguldītais darbs sāk atmaksāties. «Adellai ir savs raksturs. Viņa ir ļoti cimperlīga, bet man ar viņu saskan, un labi sadarbojamies. Turklāt viņai ļoti patīk lēkt. Kad ierauga šķērsli, bieži vien ķēvei gribas uzreiz to pārvarēt,» stāsta E. Griķe.
Ne vienmēr gan ir tik labi. Reizēm Adella kļūst uzmanīga pirms kāda šķēršļa un ķēvei rodas šaubas. «Esmu iemācījusies sajust to brīdi, kad viņa sāk šaubīties, tad piespiežu stingrāk kājas un panāku, ka viņa tomēr lec,» sporta nianses apraksta jaunā jātniece.

Spriedze rada azartu
Rit ziemas sacīkšu sezona, kas notiek slēgtās manēžās. 21. janvārī Rīgā, Kleistu sporta bāzē, notika Latvijas Jātnieku federācijas ziemas sacensības konkūrā. E. Griķe kopā ar zirgu Ledionu izcīnīja uzvaru sacīkstēs maršrutā ar šķēršļu augstumu 100 centimetri.
Pēc ziemas sacīkšu beigām drīz vien sāksies vasaras sacensības – šogad tas būs gana saspringts periods. Šī gada nozīmīgākais pasākums varētu būt dalība Latvijas Jaunatnes olimpiādē. Trenere Velga Marčenkova atzīst, ka vēl jānoskaidro, kādas ir iespējas iesaistīties šajās sacīkstēs. Ja tādas būs, jāizmanto.

E. Griķe ir pašlaik labākā no Mēmeles jāšanas sporta kluba jaunajām jātniecēm, un viņai sacīkstes ir gandrīz katru nedēļas nogali. Jauniete ir pateicīga Bauskas novada domei, kas sedz dalības maksu sacīkstēs – parasti tā ir 15 eiro. Tomēr arī pārējās izmaksas ir gana lielas – nokļūšana uz sacensībām, ēšana un citi maksājumi.

«Man visforšākie mirkļi ir tieši sacīkstes – tās visvairāk piesaista šai nodarbei. Tā azarta izjūta, kas liek iziet laukumā, cīnīties par pirmo vietu. Šajā spriedzē, kad katra sekunde ir svarīga, jūtos ļoti labi. Dažreiz ir tā, ka augstu vietu nav, bet sacensības bijušas patīkamas, pašai tās radījušas ļoti labas izjūtas,» stāsta E. Griķe.

Velga Marčenkova, Mēmeles jāšanas sporta kluba vadītāja: «Ar Adellu nemaz tik viegli nevar saprasties. Šo zirgu nevar dot kādam, kas tikai mācās jāt. Lai varētu saprasties ar zirgiem, ir speciāla valoda. Elizabetei ir izdevies ar Adellu rast labu sadarbību.
Tiesa, pie mums tāda hobiju izklaide īsti nesanāk – man liekas, ka jābūt kādam sportiskam mērķim, ja darbojies ar zirgiem. Šogad atpūta starp sacīkstēm ir īsa – rudenī ilgi startējām, līdz novembra beigām. Tagad sākušies ziemas sacīkšu posmi, un tie vien jau ir pieci.
Jauniešu aktivitāte ir gana liela, arī zirgu vairāk. Pēdējā laikā jau vairs nepietiek piekabju, lai visus zirgus uz sacensībām izvadātu. Tomēr, tāpat kā līdz šim, domāsim arī par attīstību.»

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Brīvdienas pavada stallī

Kategorijas