BauskasDzive.lv ARHĪVS

Par kaitīgām smakām jāziņo uzreiz

Uldis Varnevičs

2017. gada 31. janvāris 00:00

395
Par kaitīgām smakām jāziņo uzreiz

Bauskas iedzīvotājus otro gadu uztrauc divi jauni smaku avoti – SIA «Baltic Dairy Board» ražotne un SIA «Bauskas siltums» katlumāja. Skaidrojām, cik nopietns ir smaku piesārņojums un kā cilvēkiem rīkoties, kad tās kļūst neciešamas.

Apgrūtina un traucē
«Bezvēja laikā Bauskas daudzstāvu māju kvartālā veidojas deggāzu smārds. Nav iespējams pat atvērt logu un izvēdināt istabas. Pa ventilāciju nāk iekšā smirdīgas deggāzes. Vainīgs ir katlumājas jaunais skurstenis, kas ir krietni par zemu. Izmantojot veco skursteni, nekad iepriekš nebija tāda problēma,» informē «Bauskas Dzīves» lasītājs internetvietnes bauskasdzive.lv forumā.

Par nepatīkamām smakām sūdzas arī iedzīvotāji, kas dzīvo ap ražotni «Baltic Dairy Board». Aptaujātie atzīst, ka viss atkarīgs no vēja. Lielākoties tas pūš uz Bērzkalnu ciema pusi, kas atrodas diezgan tālu, bet, vējam mainoties, patika iziet laukā var pazust, jo smirdoņa nāk no attīrīšanas iekārtām. «Ziemā nav tik apgrūtinoši, bet vasarā gan ļoti kaitina, kad izej no mājas pagalmā kaut ko padarīt, bet smaka traucē,» pauž viens no iedzīvotājiem. Visvairāk smaku sajūt gājēji pa jauno celiņu Bauska–Rītausmas un tie, kas reizēm pastaigājas pa pļavu pie degvielas uzpildes stacijas.

Jāzvana tūlīt
Pirmā lieta, ko uzsver Valsts vides dienesta (VVD) Jelgavas reģionālās vides pārvalde, – ja jūt traucējošu smaku, par to jāziņo tūlīt, nevis pēc ilgāka laika. «Saņemot vēstuli, kurā norādīts, ka pagājušajā nedēļas nogalē Bauskā bija jūtama smaka, ir neiespējami pārliecināties par to, ka smaka tiešām ir bijusi, kur nu vēl par to, kas to izraisījis. Ja ir pieņemts lēmums problēmas risināšanā iesaistīt pārvaldi, jāziņo nekavējoties,» akcentē Indra Vecpūle, VVD Jelgavas reģionālās vides pārvaldes Kontroles daļas piesārņojuma kontroles sektora vadītāja.

Par to stāsta arī Edmunds Jakubonis, šīs pašas iestādes vecākais inspektors: «Jāzvana uzreiz un jāsaka, kur atrodas smakas avots.» Viņš gan atzīst, ka ne vienmēr izdodas būt attiecīgajā vietā ļoti ātri – inspektoriem ir savi pienākumi, jābrauc uz objektiem, un pārraugāmais areāls gana plašs – no Vecumnieku novada pagastiem uz Bausku dažās minūtēs atbraukt neizdosies.

Noteikumus nepārkāpj
Bauskā sajusto smaku dēļ VVD pagaidām iejaucas reti, jo tās nepārsniedz kaitīgo līmeni. Par vides piesārņojumu atzīst situāciju, kad smaka ārpus uzņēmuma darbības robežām pārsniedz piecas vienības. SIA «Baltic Dairy Board» veica speciālu smaku izplatības pārbau-
di – ierīces uzrādīja 0,0198 smakas vienības. Savukārt saistībā ar SIA «Bauskas siltums» katlumājas jauno šķeldas apkures katlu E. Jakubonis atzīst, ka lielais dūmu mākonis, kas redzams, kad katlumāja ziemā strādā, pamatā ir nevis dūmi, bet gan garaiņi, kas pa skursteni iztvaiko. «CO2 un tvaiks,» apstiprina SIA «Bauskas siltums» valdes loceklis Ilmārs Rūsis.

«Mums Latvijā traucējošo smaku ir maz, salīdzinot ar to, kas notiek citur pasaulē. Esam Eiropā viens no visretāk apdzīvotajiem reģioniem, un rūpniecības attīstība ir minimāla,» uzsver E. Jakubonis. Visvairāk sūdzību no iedzīvotājiem viņš saņem nevis par minētajiem diviem uzņēmumiem, bet gan par Gailīšu pagasta SIA «Uzvara-Strauti» cūku fermu un vistu audzētājiem SIA «Lielzeltiņi». «Inspektori neatkarīgi no tā, vai saņem ar minēto uzņēmumu darbību saistītas sūdzības vai nē, tik un tā regulāri veic pārbaudes, lai izvērtētu vides aizsardzības normatīvo aktu prasību un piesārņojošas darbības atļaujās izvirzīto nosacījumu ievērošanu. Konstatējot neatbilstības normatīvo aktu prasībām, tiek uzdoti veicamie darbi neatbilstību novēršanai,» informē I. Vecpūle.

Ierīkos apstādījumus
Lai arī pēc mērījumiem smakas rādītāji ir zemi, SIA «Baltic Dairy Board» vadība domā par to, kā vēl mazināt tās izplatību.

«Sākumā mērķis bija nevis pašiem veikt attīrīšanu, bet gan novadīt uz Īslīces pagasta attīrīšanas ietaisēm vai sagaidīt spiedvadu zem Mūsas tilta. Īslīces pagasta attīrīšanas iekārtām izrādījās par mazu jauda, un spiedvadu neierīkoja. Tāpēc nācās pašiem meklēt mūsdienīgus risinājumus,» pauž uzņēmuma tehniskais direktors Armands Lūsis. Viņš atzīst, ka uzņēmumam tās ir papildu izmaksas. Tomēr ieguldīts liels darbs, lai atrastu labākos mūsdienu risinājumus, un tas izdevies – attīrīšanas rezultātā notekūdeņu rādītāji ir daudz labāki, nekā noteikumos prasīts.

Tomēr tvertne, kur satek visi rūpnīcas notekūdeņi pirms attīrīšanas, kļuvusi par smaku avotu. «Smakas ir blakusefekts, un smaržīgas notekūdeņu attīrīšanas sistēmas vēl nav radītas. Tomēr vēlamies smaku izplatību vēl vairāk minimizēt,» atzīst A. Lūsis. Viens no risinājumiem bija tvertnes pārklāšana, bet pilnībā to noslēgt nedrīkst. «Ja pieaugs rūpnīcas jauda, smaka būs mazāka, jo ūdeņi šajā tvertnē stāvēs īsāku laiku un biežāk mainīsies,» uzsver tehniskais direktors. Tomēr lielākas cerības liktas uz apstādījumiem, kas varētu aizturēt vēju un attiecīgi arī smaku izplatību. Viens no variantiem – apkārt teritorijai veidot egļu žogu. A. Lūsis gan atzīst, ka šajā situācijā nedaudz traucē reljefs – attīrīšanas sistēmas ir ielejā, un vējš vienalga aizskries pāri koku galiem un smaku aiznesīs tālāk. Tomēr šādi apstādījumi ir viens no šī gada plāniem.

Nenāk un nesūdzas
«Pie manis neviens nav nācis un sūdzējies par sliktu smaku. Melno dūmu, kas nāca pavasarī no jaunās kurtuves, vairs nebūs – šo problēmu esam novērsuši,» informē SIA «Bauskas siltums» valdes loceklis I. Rūsis. Viņš uzsver, ka cietajām piesārņojuma daļiņām no skursteņa būtu jānosēžas arī apkārt katlumājai, bet tā nenotiek. «Kad 2000. gadā uzbūvēja «Windau» koģenerācijas staciju, arī pirmos gadus regulāri sūdzējās par smaku un dūmiem,» atceras I. Rūsis.

VVD speciālisti rosina, ka gadījumos, ja smaka traucē, vispirms ir vērts sazināties ar uzņēmumu. «Vēlos uzsvērt arī to, ka bieži vien operatīvu situācijas risinājumu iespējams panākt, nekavējoties sazinoties ar uzņēmumu un informējot par problēmu. Uzņēmums pats ir visrīcībspējīgākais, lai akūto, piemēram, traucējošās smakas vai cita faktora cēloni novērstu, kā arī sniegtu skaidrojumu par smakas vai piedūmojuma cēloni,» pauž I. Vecpūle. Viņa teic, ka VVD ir jāziņo tikai tad, ja smaka vai piedūmojums tiešām rada diskomfortu un ir traucējošs, jo arī pārbaudes dienestu rīcībā esošie resursi ir ierobežoti.

KUR UN KĀ ZIŅOT PAR PROBLĒMĀM?

Aplikācija viedtālruņos
Sūdzības par problēmām vides piesārņojumā, tai skaitā Bauskā, ļoti ērtā veidā var iesniegt ar mobilās lietotnes – aplikācijas «Vides SOS» –
palīdzību. Aplikācija radīta IOS, «Android» un «Apple» viedtālruņiem, tā darbojas ar «Facebook» un draugiem.lv pasi, ar iesūtītajiem ziņojumiem var dalīties lapās «Facebook» un «Twitter». Tā ir iespēja fiksēt pārkāpumu, problēmu attiecīgajā brīdī, pievienot aprakstu un nosūtīt uzraugošajai iestādei. Lietotne ļauj sekot līdzi pārkāpuma konstatēšanas un novēršanas attīstībai.

Tālruņu numuri
Par smakām un dažādām problēmām, kas saistītas ar vides aizsardzību, var ziņot pa šādiem tālruņiem:
Valsts vides dienesta diennakts dežuranta mobilais tālrunis – 26338800;
darba laikā no plkst. 8.30 līdz 17 var zvanīt uz Valsts vides dienesta stacionāro vides problēmu tālruni – 67084211;
Jelgavas reģionālās vides pārvaldes kontakttālrunis darba laikā – 63023228;
Jelgavas reģionālās vides pārvaldes dežūrtālrunis, kur ziņot par ārkārtas situācijām vides jautājumu kontekstā – 29490044.

Avots: videssos.lv.