Komentāri: reformas izglītības sistēmā

2017. gada 27. janvāris 00:00

Kāda izglītības kvalitāte tiek nodrošināta reformu rezultātā? Kas ir Latvijas izglītības nozares lielākās problēmas?

Noteicošā ir pedagoga personība
LAILA JURCIKA, CODES PAMATSKOLAS DIREKTORE:
– Bauskas novada Codes pamatskolā, tāpat kā pārējās lauku skolās, bieži ir jāņem vērā skolēnu sociālais stāvoklis. Sadarbojoties ar citām institūcijām, ir jāatbalsta audzēkņi un viņu ģimenes. Nepiekrītu deputātes Lolitas Čigānes apgalvotajam, ka skolai, daļēji pildot sociālās funkcijas, mazinās izglītības kvalitāte. Pedagoga mācīšanas kvalitāti nosaka skolotāja personība, zināšanas, prasmes un sakārtota, mūsdienīga mācību vide.
Skolēna mācīšanās kvalitāte noteikti paaugstinās, ja bērns pirmo stundu laikā var aktīvi iesaistīties mācību darbā, nevis gaidīt, kad beidzot pienāks pusdienu starpbrīdis, lai varētu ieturēt, iespējams, pirmo maltīti dienā. Jo lielāks ir attālums līdz skolai un lielāks skolēnu skaits klasē, jo mazāk ir iespējams sekot līdzi katra bērna dzīves apstākļiem.
Izglītības nozares galvenā pro-blēma ir sadrumstalotais un pārblīvētais mācību saturs. IZM sola, ka projekta «Kompetenču pieeja mācību saturā» viens no stūrakmeņiem būs mācību satura atslogošana. Codes pamatskola, piedaloties projekta aprobācijā, būs viena no pirmajām, kura varēs novērtēt, kā IZM speciālistiem ir veicies šajā jomā.

Pārmaiņas par lēnu
Mārtiņš Zaumanis, iecavnieks, RTU pētnieks, doktora disertāciju aizstāvējis ASV:
– Esmu simtprocentīgi par reformām izglītībā, jo mūsu augstskolu un zinātnes līmenis salīdzinājumā ar Eiropas un OECD valstīm ir ļoti zems. Tikai apvienošana rezultātu nedos, vajadzīgs pienācīgs finansējums labiem pasniedzējiem, iekārtām, tehnoloģijām. Te nedaudz palīdz Eiropas struktūrfondi, bet tas nav pietiekami.
Augstskolu Latvijā ir par daudz, mācībspēki noveco, un jaunos grūti piesaistīt ar algām, ko maksā valsts. Eiropas fondu finansējumu saņem pētnieki, un pasniedzēji nav ieinteresēti veltīt pietiekami daudz laika studentu mācīšanai. Amerikā, Šveicē, Dānijā, kur mācījos, profesoram ir palīgi, kas vada laboratorijas darbu un pārbaudes. Latvijā ar to jātiek galā profesoram vienam, un vēl jāraksta zinātniskie darbi, jārīko pētījumi. Latvijas zinātnieku darbs ir bēdīgā situācijā – gan publikāciju skaits, gan kvalitāte un citējamība ir daudz zemāka, kaut vai salīdzinot ar Igauniju.
Manuprāt, augstskolu reformā pareizais mērķis bija ministram Robertam Ķīlim, bet tam ļoti pretojās ilgi amatos sēdējušie nozares vadītāji. Pārmaiņas notiek pārāk lēni. Patlaban augstākā izglītība atstāta pašplūsmā – tirgus un studentu izvēles ziņā, un tas neveido efektīvu sistēmu. Tiesa, ministram jāspēj pamatot virzītās reformas.

Privilēģija – Rīgas tuvums
IVETA LAVRINOVIČA, Vecumnieku mūzikas un mākslas skolas direktore:
– Mūsu skola nav gluži tipiska lauku skola. Rīgas tuvums ļauj nodrošināt ļoti labus pedagogus gan mūzikas, gan vizuāli plastiskās mākslas programmā. Skolēni un pedagogi Rīgā var regulāri apmeklēt koncertus, paši piedalīties mūzikas un mākslas notikumos.
Skolā mācās Vecumnieku un apkaimes bērni, kā arī jaunieši no tālākām apdzīvotām vietām. Mani kolēģi, kuri iepriekš ir strādājuši līdzīgās izglītības iestādēs Rīgā, apgalvo, ka lauku bērni ir jūtīgāki, apveltīti ar bagātīgāku iztēli un spēju brīnīties. Viņi, atšķirībā no pilsētniekiem, nav pārsātināti un noguruši. Novadā mēs cits citu pazīstam pat vairākās paaudzēs, tāpēc saskarsmes kvalitāte ar audzēkņiem un vecākiem ir daudz dziļāka nekā pilsētu skolās. Lauku skolas liela priekšrocība ir nedalīta uzmanība, ko stundās veltām katram audzēknim, jo skolēnu nav tik daudz kā pilsētās. Turklāt nodarbības notiek rāmā, nesteidzīgā gaisotnē, kas raksturīga lauku apdzīvotiem centriem.
Tomēr atzīstu, ka izglītības iestādēm, kas atrodas tālu no Rīgas un citām lielākajām pilsētām, inovatīvu, radošu, augstas kvalifikācijas pedagogu piesaiste ir nopietna problēma, kam ir tiešs sakars ar izglītības kvalitāti laukos.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Komentāri: reformas izglītības sistēmā

Kategorijas