Dejotāji cītīgi apgūst repertuāru

2017. gada 27. janvāris 00:00

496

Rīgā no 2018. gada 30. jūnija līdz 8. jūlijam risināsies XXVI Vispārējie latviešu dziesmu un XVI deju svētki. Līdz ar repertuāra apguvi sabiedrībā plašu rezonansi guvusi deju lieluzveduma «Māras zeme» iecere.

Koncerta, kas Daugavas stadionā pulcēs ap 15 000 dejotāju, tapšana šogad apvīta ar iebildumu, neizpratnes, pat protestu auru. Kaislības uzvirmojušas ap diviem uzveduma elementiem – īpašajiem dejotāju tērpiem un koncerta saturu.

Audums no Ķīnas
Pērn novembrī plašākas publikas vērtējumam tika nodota Latvijas valsts simtgades Dziesmu un deju svētku deju lieluzveduma «Māras zeme» koncepcija. Stāsts par latviešiem un Latviju tiks izdejots četrās daļās, pirmajām divām paredzot jaunus tērpus. Tos bija iecerēts šūdināt no īpaša materiāla, kādu spēj saražot vien Ķīnā. Auduma iegādei vienam tērpam bija plānoti ap 40 eiro, šūšana, citu apģērba detaļu sagāde kopējās tērpa izmaksas uzcēla no 80 līdz 100 eiro vērtībā. Svētku organizētāji, Latvijas Nacionālā kultūras centra (LNKC) pārstāvji, nolēma šo nastu uzkraut vietējām pašvaldībām.

Pašvaldības atsakās maksāt
Pretreakcija ilgi nebija jāgaida. Cits pēc cita vietvaru pārstāvji paziņoja, ka šādu finansiālo slogu nespēj pacelt. Iebildumi bija pret naudas vajadzības paziņošanu laikā, kad daļā pašvaldību šī gada budžets jau saplānots. Nebija pieņemams arī skaidrojums par tērpu pielietojumu – sagādāt teju simts eiro vērtu kostīmu vienam dejotājam tikai vienam koncertam. Zemgales plānošanas reģiona attīstības padomes sēdē 17. janvārī iebildumus pauda teju visu novadu vadītāji. Tika norādīts, ka pašvaldības vairāku gadu garumā finansējušas tautastērpu atjaunošanu saviem kolektīviem pēc iepriekšējiem standartiem. Pēkšņi tiek prasīts kaut kas pavisam cits – jauna koncepcija, jauni tērpi.

Bauskas novada pašvaldībai šādu tērpu izgatavošana izmaksātu vairākus desmitus tūkstošus eiro. Jelgavas pilsētas vadītājs Andris Rāviņš izteica pārmetumu – vai tiešām valsts no 63 miljonu lielā Latvijas simtgades budžeta nespēj atrast 1,2 miljonus, lai nodrošinātu tērpus visiem dejotājiem?

Kopējā balsī pret šo ieceri ierunājās Latvijas Pašvaldību savienība un 18. janvārī domes sēdē nolēma finansējumu tērpu iegādei neatvēlēt. 24. janvārī LNKC dejas mākslas eksperte Maruta Alpa pavēstīja, ka plašas diskusijas un strīdus izraisījušie stilizētie arheoloģiskie tautastērpi lieluzvedumam «Māras zeme» netiks šūti.

Sportiski vingrinājumi
Līdztekus tērpiem daudzviet izskanēja arī iebildumi pret koncerta programmu. Daži to nosauca par mākslas vingrojumu apvienojumu, kas vairāk iederas, piemēram, Olimpisko spēļu atklāšanas ceremonijā, ne latviešu deju svētkos. Lai ieviestu skaidrību, 24. janvārī Kultūras ministrijā notika sanāksme, kurā deju lieluzveduma «Māras zeme» mākslinieciskā grupa tikās ar deju apriņķu virsvadītājiem. Sanāksmē deju apriņķu virsvadītāji pauda atbalstu uzveduma mākslinieciskajai grupai. To novērtēja arī kultūras ministre Dace Melbārde, paziņojot: «Jā, bija radošas diskusijas, bija pārdomas, bet problēmas nav nepārvaramas. Jebkurā lielā uzvedumā, kurā piedalās 15 000 cilvēku, var būt atšķirīgi viedokļi un redzējumi, tas ir normāli, taču tas nav radījis nepārvaramas grūtības.»

Jāskaidro katram dejotājam
Konflikts šķiet atrisināts. Tērpi tiks gādāti citi, un finansējums tiem netiks meklēts pašvaldību «maciņos». Idejas autori turpinās strādāt ar lieluzvedumu «Māras zeme». LNKC dejas mākslas eksperte M. Alpa atzīst, ka mainījusies sabiedrības attieksme pret procesiem, jo arvien vairāk cilvēku iesaistās diskusijās par repertuāru, organizatorisko struktūru: «Iespējams, jārīkojas kā Igaunijā. Tur dziesmu un deju svētkus rīko sabiedriskās organizācijas, un nozarēs iesaistītie dziedātāji, mūziķi, dejotāji, apvienojoties biedrībās, paši veido repertuāru.» Viņa arī atzina, ka dejotāji neizprot uzvedumu «Māras zeme». «Mēs neesam spējuši izskaidrot to, ko veidojam. Vēsts jāaiznes ne
tikai līdz vadītājiem, bet arī līdz katram dejotājam,» secina M. Alpa.

Galvaspilsētas kabinetos situācija kļuvusi mierīgāka, bet, kā ir reģionos, «Bauskas Dzīve», pirms vēl tika pieņemts lēmums atteikties no speciālo tērpu šūšanas, izvaicāja dejotājus. Vairumam šī ideja nešķita pieņemama, taču netrūka arī atbalstītāju. Zīmīgi, ka pie jauniem tērpiem vairāk kāroja tikt dejotājas.

Rastu pielietojumu
«Neizputēs ne valsts, ne pašvaldība, ja samaksās pārdesmit tūkstošus par tērpiem. Kādiem tik niekiem naudu neiztērē!» sprieda kāda dejotāja no Bauskas, kura lūdza vārdu publiski neminēt. Arī Vecumnieku novada deju kolektīva «Bārbele» vadītājai Agitai Seglickai nekas nebūtu pretim, ja tiktu sagādāts jauns tērpu komplekts: «Mēs zinātu, kur šādus tērpus izmantot. Pielāgotu dejas, kurās ar tiem uzstāties. Varētu veidot interesantu koptēlu, piemēram, novada koncertā, kad visi dejotāji ierodas, vienādi ģērbti.»

Bārbeles kolektīva dejotājam Jānim Bračkam virsroku ņēma racionālais viedoklis: «Tā tomēr būs izšķērdēta nauda, kuru varētu izmantot lietderīgāk.» Savus iebildumus pauda arī deju kolektīvu vadītājs Guntars Jansons. Ja bija vēlme gādāt šādus tērpus, par finansējumu vajadzēja domāt laikus, jo pašvaldības naudu bija iztērējušas vai ieplānojušas citām dejotāju vajadzībām. Viņš nenoliedz, ka Daugavas stadiona lieluzvedumā šiem kostīmiem būtu nozīmīga mākslinieciska loma. «Taču kādas dejas tajos mēs varētu izpildīt pēc tam? Ne visi ir laikmetīgās dejas piekritēji. Vidējās paaudzes kolektīviem ir citas prioritātes,» tā sprieda G. Jansons.

Martā būs skate
«Bauskas Dzīve» uzrunāja arī Bauskas deju apriņķa virsvadītāju Gunu Trukšāni. Par tērpiem nevaicājām, tas vairs nav aktuāli, taču saruna izvērtās par svētku repertuāru.

«Mēs strādājam. Bauskas deju apriņķī pašlaik svētkiem gatavojas 31 kolektīvs. 5. martā būs skate. Dalība tajā, parādot svētku repertuārā iekļautās dejas, būs kā apliecinājums kolektīva vēlmei turpināt darbu un gatavoties 2018. gada svētkiem. Runājot par lieluzvedumu «Māras zeme», kolektīvi apgūst tajā iekļautos priekšnesumus. Tie ir dažādi, katrai no sešām grupām atbilstoši. «Jandālam», kas ir vienīgais A klases kolektīvs reģionā, ir cits uzdevums, vidējās paaudzes dejotājiem cits. Tiem, kam šķiet, ka tā dēvētā zelta fonda dejas nav pietiekami iekļautas uzvedumā, varu pateikt, ka svētku laikā arēnā «Rīga» būs atsevišķi koncerti, kuru programmā būs tieši šīs dejas,» skaidro G. Trukšāne.

Darītāji skaļi nebļaustās
Par ažiotāžu, kas veidojas ap 2018. gada svētkiem, virsvadītāja atzīst, ka līdzīgas izpausmes bijušas arī iepriekšējos gados. «Ir jāsaprot, ka šo gadu laikā daudz kas ir mainījies. Cilvēki viedokļu paušanai arvien aktīvāk izmanto sociālos tīklus. Taču vairumā gadījumu tā ir bezatbildīga runāšana. Iebildumus raksta viena daļa cilvēku, kuru vidū noteikti ir arī dejotāji. Taču nevar runāt par plašu, visaptverošu neapmierinātību. Tie, kuri ir noskaņoti pozitīvi, ir gatavi ieguldīt darbu, lai svētki izdotos, tie komentārus neraksta. Viņiem tam neatliek laika,» uzskata G. Trukšāne.

Pirms sarunas ar deju svētku rīkotājiem apriņķa virsvadītāja aicināja katra kolektīva pārstāvjus izteikt savas domas par repertuāru. G. Trukšāne apliecināja, ka gan rakstveidā iesniegtajos, gan mutiski un pa telefonu paustajos viedokļos izskanējis atbalsts iecerētajai programmai.

Bauskas deju apriņķa vadītāju un dejotāju viedokļi par deju lieluzvedumu «Māras zeme»

Tamāra Ļisovcova, TDA «Jandāls», «Jandāla» studijas un jauniešu deju kolektīva «Odziņa» vadītāja: «Mani kolektīvi pilnībā tiek galā ar repertuāru, neesmu dzirdējusi no viņu puses pretenzijas. Diskusijas par šo tēmu izvērtās pozitīvas. Dejotāji aizstāv uzveduma koncepciju. Mēs uzticamies uzveduma veidotājiem.»

Astrīda Celmiņa, VPDK «Valle» vadītāja: «Mācoties svētku repertuāru, Valles dejotājiem gluži kā citos koncertos kāda deja patīk mazāk, kāda patīk ļoti. Mūsuprāt, mūsu E un F grupas dejas nav tās, par kurām tik ļoti strīdas. Ceram, ka uzvedums būs skaists, seniori ļoti cer, ka programma kļūs vēl priecīgāka.»

Ligita Irbīte, VPDK Mēmele» un JDK «Mēmelīte» vadītāja: «Es uzticos Deju svētku radošajai komandai. Vienmēr kāda deja patīk vairāk vai mazāk, bet kopumā man nav pretenziju pret repertuāru. Tērpus uzvedumam gan dejotāji nebūtu gatavi šūt par saviem līdzekļiem.»

Agita Seglicka, JDK «Rakari», VPDK «Bārbele», SDK «Ozols» vadītāja: «Manis vadītajos kolektīvos nav pausts negatīvs viedoklis par repertuāru. Es rūpīgi izstāstīju visiem dejotājiem «Māras zemes» libretu, viņi to saprata un pozitīvi pieņēma.»

Ilze Lazdiņa, VPDK «Ducis» vadītāja: «Ja uzveduma koncepcija un koptēls paredz tieši tādas dejas, kas atspoguļo mūsu pagātni, tad mēs pret to neiebilstam. Mēs uzticamies profesionāliem programmas veidotājiem.»

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Dejotāji cītīgi apgūst repertuāru

Kategorijas