Seši gadi paskrien ātri

2017. gada 27. janvāris 00:00

1083

Iecavas novada sociālā dienesta darbiniece Baiba Akermane, kura ikdienā kā sociālā pedagoģe strādā ar skolēniem Iecavas internātpamatskolā, Latvijā nesen atgriezusies pēc sešu gadu darba pieredzes Anglijā. Ar Baibu runāt ir ļoti viegli, šķiet, viņai prasme klausīties otrā un just līdzi ielikta šūpulī.

Fabrikā pie skenera
«Biju Anglijā sešus gadus,» stāsta jauniete, «līdzīgi daudziem ieceļotājiem, fabrikā pie datora skenēju svītrkodus un informāciju fiksēju diskos. Tā tālāk tika nodota uz tirdzniecības portāliem «amazon» un «ebay». Apstrādāju lietotas un jaunas grāmatas, par kurām bija jāuzraksta informācija un tās jāizkārto plauktos. Fiziski man bija vieglāk nekā strādāt lauksaimniecībā. Šo darbu atradu ar paziņu palīdzību.»

Dažus mēnešus Baiba pamēģinājusi strādāt par aprūpes asistenti, šo darbu Anglijā organizē aģentūras. «Tā kā es joprojām neesmu nolikusi braukšanas tiesības, mani uz darba vietām veda šoferis. Aģentūra sāka mani bieži sūtīt uz tālākām vietām – no rīta turp, vakarā atpakaļ, stunda paiet ceļā vienā virzienā. Izrādās, aģentūrai bija izdevīgi pieprasīt lielāku maksu par transporta pakalpojumiem. Taču man šis darbs patika – tas ritēja ar cilvēkiem ērtās telpās, vairāk praktizēju angļu valodu. Fabrikā bijām lielākoties iebraucēji – latvieši, lietuvieši, poļi. Valoda miksējās – angliski, krieviski, latviski,» atminas jauniete.

Gribēja atpakaļ
Aprūpes namā un hospitālī bija gan jārunā, gan jāraksta angliski. «Angļu valodu biju mācījusies skolā, un man ar to pietika, ātri apguvu vajadzīgo. Aprūpes darbā angliski bija jāpieraksta īsi novērojumi par cilvēku ar garīgiem traucējumiem uzvedību un veselību. Palīdzēju cilvēkiem sazināties ar iestādēm, atvērt bankas kontus. Varbūt ne visu teicu pareizi gramatiski, bet ar visiem sapratāmies,» smaidot stāsta Baiba.

Viņa atzīst: «Anglijā ieguvu citādu pieredzi. Seši gadi ātri paskrēja. Sākumā bija emocionāli grūti. Pirms aizbraukšanas strādāju par sociālo pedagoģi Iecavas vidusskolā. Anglijā pirmajā laikā sapņos redzēju skolas garos gaiteņus un kolēģus. Šis darbs man ir sirdij tuvs. Ik pa laikam bija doma, ka jābrauc atpakaļ, lai gan uz vienas rokas pirkstiem varu saskaitīt paziņas, kas atgriežas. Ir tādi, kas pamēģina un atkal brauc uz ārzemēm, jo neredz šeit perspektīvu. Cilvēki atgriežas ar labu pieredzi, un žēl, ka darba devēji viņus nenovērtē.»

Ja nebūtu ieraudzījusi sludinājumu, ka Iecavas sociālais dienests meklē sociālo pedagogu, varbūt nebūtu atbraukusi. Ja atgriežoties nezini, vai būs darbs, meklējumos pavadi mēnešus, tas ir nomācoši, atzīst jauniete.

Studijas un pieredze
Baiba uz Angliju aizbrauca jau ar Latvijā iegūtu augstāko izglītību un sociālās pedagoģes darba pieredzi. 2007. gadā viņa pabeigusi Latvijas Universitātes Pedagoģijas un psiholoģijas fakultāti ar sociālās pedagoģes diplomu. Trīs gadus strādājusi Bauskā, pirmsskolas iestādēs «Zīlīte» un «Pasaulīte», kā arī Kristīgajā pamatskolā.

«Katru dienu biju citā vietā. Bauskā sāku strādāt, mācoties trešajā kursā. Tas nebija viegli, taču labi, ka ir iespēja iegūt pieredzi. Ja nonāc darbā tikko no universitātes sola, nav tik viegli. Darba devēji prasa pieredzi, bet kur lai jaunieši to iegūst? Tas ir apburtais loks!» secina speciāliste.

Jauniete dzimusi Saldus apkaimē, pirmos piecus gadus mācījās Druvas vidusskolā, kas blakus slavenajai saldējuma ražotnei. «Klases zēni mums nesa lielo kasti šokolādes saldējuma – tas bija lielākais gardums!» atceras Baiba, «tur bija laba atmo-sfēra, daudz jautru izdarību. Bauskas pamatskolā arī bija labi.» Pēc tās beigšanas Baiba izvēlējusies Saulaines tehnikumu, jo nav sekmīgi nolikusi matemātikas eksāmenu, pārdzīvojumu dēļ pat nav aizgājusi uz pamatskolas izlaidumu.

Saulainē Baiba apguvusi mājturību un ēdiena gatavošanu, mācības četrus gadus ritēja labi, deva labu pieredzi un praksi. Ko īpašu pagatavot Baibai patīk joprojām, un vidējās izglītības eksāmenu matemātikā viņa nolikusi visnotaļ sekmīgi. «Neesmu matemātikas cilvēks,» tagad mierīgi secina jauniete, «tāpēc izvēlējos pavisam citu studiju virzienu.»

Nepatiku nejūt
Anglijā Baiba apskatījusi Londonu, kur pirms tam bija ekskursijā 16 gadu vecumā. Blekpūlā bijusi pie jūras un atrakciju parkā, apmeklējusi Birmingemu, Mančesteru. Mītnes vieta baušķeniecei bija pie Volverhemptonas, kur ir daudz latviešu un citu iebraucēju.

«Ir reģioni, kur ir vairāk vietējo angļu, citur, kur pieejamas darba vietas, – vairāk iebraucēju. Es pret sevi neizjutu nekādu nepatiku. Latvijas ziņās par daudz uzpūta vēstis, ka pret iebraucējiem kāds izturas naidīgi. Visu to laiku, kad pati tur dzīvoju, neizjutu nekādu nepatiku pret sevi, arī draugiem un paziņām tādas pieredzes nav. Tie ir atsevišķi gadījumi, bet ne norma,» uzskata zemgaliete.

Anglijā ir daudz dažādu cilvēku un tautību, tā šķiet brīva un labvēlīga dažādībai, piekrīt Baiba. Viņai ir paziņu ģimenes, kas tur iesakņojušās un atpakaļ nebrauks. Vien neliela daļa latviešu tā arī neiejūtas svešumā un atgriežas dzimtenē.

Atgūst kultūru
Baiba brīvajā laikā labprāt lasa grāmatas. Latvijā viņai trūkst iknedēļas baseina un saunas apmeklējumu, tāpēc viņa ļoti gaida Bauskas peldmājas uzcelšanu. «Tā kā sešu gadu laikā biju tikai uz «Prāta vētras» koncertu Birmingemā, gribu apmeklēt koncertus, kino, atgūt kultūras dzīvi. Anglijā nebija tā, ka nav neviena latvieša apkārt, jo ir paziņas, draugi, kolēģi. Ja neviena savējā nebūtu, man ārzemēs dzīvot būtu vēl grūtāk. Manā apkaimē nebija lielāku latviešu pasākumu, bet zinu, ka citur bija kori, dejas. Man svarīgāks bija darbs – ja būtu varējusi izmācīties par sociālo pedagoģi vai darbinieci tur, es paliktu. Anglijā es savā specialitātē saņemtu reizes četras vairāk nekā šeit, bet tur neņēma pretī manu universitātes diplomu, daži gadi būtu jāmācās koledžā par lielu maksu.»

Darbu Iecavā Baiba atsāka pērn decembra sākumā: «Man ir prieks iet katru dienu uz darbu, es jūtos labi, strādājot par sociālo pedagoģi. Tā ir mana specialitāte no brīža, kad izmācījos. Svarīgi, lai vari strādāt darbu, kas patīk.»

Baibas darbdienas paiet Iecavas internātpamatskolā. Reizumis viņa dodas vizītēs pie ģimenēm uz mājām kopā ar sociālā dienesta kolēģēm. Kopš iepriekšējās pieredzes Iecavas vidusskolā nekas daudz nav mainījies, vienīgi klasēs ir mazāk skolēnu, saka jauniete. Problēmas ir līdzīgas – neattaisnoti kavējumi, sliktas sekmes vai uzvedība, risināmas konfliktsituācijas.

Asaras atceļā
Baibas profesija nav vienkārša. «Dažkārt, kad redzu ģimeņu apstākļus un bērnu pārdzīvojumus, es aizeju mājās un raudu. Emocionāli situācijas ir smagas. Reiz pēc mājas apmeklējuma atceļā raudājām kopā ar kolēģi. Bērnu ir žēl, bet tad, kad bāriņtiesa izņem viņus no ģimenes, tā ir psiholoģiska trauma, bērns ilgojas pēc mammas vai tēta, lai kādi viņi nebūtu. Nonākšana labākā vidē varbūt vienīgi ar laiku ļauj atvasēm saprast, ka ir iespējama arī citāda dzīve.»

Pedagoģe skaidro – internātskola bērniem, kuri tur pavada visas darbdienas, kļūst par otrajām mājām, un skolotājiem šāds darbs ir misija. Arī Baiba pati sociālās pedagoģes darbu dara ar prieku – tā ir viņas misija – palīdzēt bērniem un ģimenēm grūtībās. Taču ne uzreiz pusaudži un jaunieši atklāj savas jūtas un problēmas, bieži vajag vairākas tikšanās un sarunas. Taču, ja skolēns tiek ārā no problēmsituācijas un vēl pateicas par padomu un atbalstu, gandarījums ir liels.

Vēl daudz jāmācās
Baiba ir paškritiska – viņas pieredze ir neliela, vēl ļoti daudz jāapgūst. Atklājot nākotnes plānus, jauniete teic – pagājis ilgs laiks, kopš studējusi, jāapmeklē profesionālās kvalifikācijas kursi, jāturpina mācīties, iespējams, mērķis būs maģistrantūra. Jānoliek šofera tiesības – Anglijā jauniete jau iesākusi, izmācījusies 700 jautājumus angliski.

Vēl Baibai esot jāiemācās pārvarēt lampu drudzi, lai runāšana lielākas vai mazākas auditorijas priekšā uztraukuma dēļ izdotos pārliecinoša. Pati bijusi pārsteigta, cik grūti nācies saņemties, lai pastāstītu par sava darba rezultātiem pedagoģiskās padomes sēdē.
Iecavas sociālais dienests jaunietei šķiet kā ģimene – vadītāja prombūtnes gados vairākkārt aicinājusi atgriezties. Kad decembrī ienākusi kabinetā, sagaidījuši kā savējo, un seši gadi nelikās ilga prombūtne. Tagad Baiba vairs prom braukt neplāno – tepat ir, ko darīt.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Seši gadi paskrien ātri

Kategorijas