Bauskā ļoti godāts vīrs

AGNIJA RUHOCKA, Bauskas muzeja speciāliste

2017. gada 27. janvāris 00:00

179

Bauska var lepoties ar daudzām ievērojamām personībām, kas ar savu devumu veidojušas pilsētas sabiedrisko domu un vēsturi. Viens no viņiem ir Juris Varenais – talantīgs notārs, pilsētas mērs, dažādu sabiedrisko organizāciju loceklis.

Pilsētas mērs un notārs
Juris Varenais dzimis 1870. gada 20. janvārī Bauskas apriņķī – Svitenes pagasta Emiņu mājās. Pēc Bauskas pilsētas skolas un Jelgavas reālskolas absolvēšanas svitenieks sācis strādāt par ierēdni Bauskā. Pirms Pirmā pasaules kara viņš līdzdarbojās vairākās sabiedriskās organizācijās, bija sekretārs Bauskas apriņķa karaklausības komisijā. 1916. un 1917. gadā Juris Varenais bija Kurzemes zemes padomes loceklis. 1917. ga-da beigās un 1918. gadā svitenieks bija Kazaņas latviešu kolonijas padomes loceklis un pirmais sekretārs.

1919. gadā J. Varenais atgriezās Bauskā un līdz 1920. gadam bija Kara zaudējumu komisijas priekšnieks. 1920. – 1925. gadā viņš ieņēma Bauskas pilsētas galvas amatu. 1926. gadā Juris Varenais uzņēmās notāra pienākumus, no pilsētas mēra kļuva par domnieku un tika ievēlēts par locekli dažādās saimnieciska rakstura komisijās.

Nozīmīga loma bija arī politiskai darbībai – līdz 1934. gada 15. maijam Juris Varenais bija Zemnieku savienības Bauskas nodaļas priekšnieks. Lieli nopelni sviteniekam bijuši Bauskas namīpašnieku kredītbiedrības un savstarpējās uguns apdrošināšanas biedrības dibināšanā un izveidošanā par spēcīgām organizācijām. Vairākus gadus viņš bija Savstarpējās apdrošināšanas centrālās savienības revīzijas un padomes loceklis.

Stiprina latviskumu
Laikabiedri J. Vareno atminas kā saprātīgu, laipnu un taisnīgu vīru, kas iemantojis daudzu simpātijas. Viņš allaž atlicinājis laiku sabiedriskajam darbam un nenogurstoši stiprinājis latviskumu. Darbīgais, ar milzu enerģiju apveltītais vīrs dāsni ziedojis spēkus labākas nākotnes vārdā.

Novērtējot viņa izcilās spējas un zināšanas, daudzas organizācijas nodrošināja J. Varenā līdzdarbību, ievēlot viņu par priekšsēdētāju vai valdes locekli. Viņš darbojās 1929. gadā atklātā Brīvības pieminekļa valdes Bauskas nodaļā un Kara aviācijas fonda Bauskas apriņķa apakškomisijā. Bija arī 13. Bauskas aizsargu pulka štāba rotas saimniecības vada komandieris.

Ugunsdzēsēju biedrībā
Juris Varenais aktīvi līdzdarbojās Bauskas brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrībā, no 1920. gada līdz pat nāvei 1934. gadā būdams tās priekšnieks. Ar J. Varenā, līdzcilvēku un pilsētas valdes atbalstu Bauskas brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrība pēc Pirmā pasaules kara strauji «atplauka» un tika modernizēta. Šai biedrībai J. Varenais veltījis mūža labākos gadus.

Iestājoties biedrības ugunsdzēsēju rindās, no 1901. gada līdz Pirmajam pasaules karam J. Varenais pildīja ūdenspiegādes komandiera vietnieka pienākumus. 1931. gadā viņu ievēlēja par minētās biedrības Goda biedru.

J. Varenā darbs ugunsdzēsības jomā tika pamanīts. Latvijas ugunsdzēsēju saime 1923. gadā viņu sūtīja uz Ugunsdzēsēju savienības padomi. J. Varenais ieņēma savienības padomes biedra amatu, no 1932. gada bija padomes priekšsēdētājs.

Bēru dienā slēgti veikali
Arī Latvijas valdība novērtēja Jura Varenā nopelnus valsts labā, 1928. gadā apbalvojot viņu ar Triju Zvaigžņu ordeņa IV šķiru. Viņš saņēmis Latvijas, Igaunijas un Lietuvas ugunsdzēsēju savienību augstākās Goda nozīmes.

Taču liktenis nebija lēmis realizēt visus plānus ugunsdzēsēju dzīves uzlabošanā. 1934. gada 9. decembrī aprāvās ievērojamā baušķenieka dzīves gaita.

Uz izvadīšanas ceremoniju Bauskā 14. decembrī ieradās ļoti daudzi. No Rīgas atbrauca Iekšlietu ministrijas Ugunsgrēku apkarošanas padomes priekšsēdētājs, Latvijas Ugunsdzēsēju savienības padomes un valdes locekļi, vairākas ugunsdzēsēju biedrību delegācijas. Ieradās arī Lietuvas ugunsdzēsēju delegācija no Biržiem. Lai gan bēres tika rīkotas darbdienā, baznīca bija ļaužu pārpilna. Juri Vareno Bauskā ļoti godāja. Izvadīšanas dienā bija slēgti gandrīz visi veikali, gar kuriem virzījās bērinieku procesija.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Bauskā ļoti godāts vīrs

Kategorijas