BauskasDzive.lv ARHĪVS

Logo

papildināta – Brunaviešiem daudz neskaidrību par pagastā notiekošo

Vilnis Auzāns
Vietējās ziņas

2017. gada 26. janvāris 07:36

3902
papildināta – Brunaviešiem daudz neskaidrību par pagastā notiekošo

(Papildināta visa ziņa.)

Ap pussimts brunaviešu pirmdien, 23. janvārī, bija ieradušies uz diskusiju ar pagasta pārvaldes vadītāju. Pēc vairāk nekā stundu garās sarunas vairāki atzina, ka tik daudz interesentu uz šādiem pasākumiem pagastmājā sen nav bijis. To apliecināja arī pagasta pārvaldes vadītāja Baiba Marčenkova, pavēstot, ka Brunavā deklarēti 1445, bet reāli dzīvo nedaudz vairāk kā tūkstoš cilvēku.
 
Diskusijai tika pieteiktas trīs tēmas: Mežgaļu skolas pastāvēšana, vietējie un valsts ceļi un darbs pagasta pārvaldē. Pagasta vadītāja uzskaitīja pēdējos gados paveikto. Ir rekonstruēts gājēju tiltiņš pār Mēmeli, kas savieno Brunavu ar Jaunsauli. Iedzīvotājiem ir lūgums to vairāk saudzēt. Ērgļos rekonstruēta ūdenssaimniecība, iedzīvotāji aicināti aktīvāk izmantot kolektīvo attīrīšanas sistēmu, pieslēdzoties tai. Izlietojot ap 60 000 eiro, vairāku gadu garumā veikti remonti Grenctāles kultūras namā. Taču darba ēkas saglabāšanā un uzturēšanā joprojām ir daudz. Piesaistot Eiropas Savienības finansējumu, šogad pagastā tiks rekonstruēti pieci pašvaldībai piederošie grantsceļu posmi nepilnu desmit kilometru garumā.
 
Uzklausot pagasta pārvaldnieci, iedzīvotājiem tomēr bija arī vairāki iebildumi. Šoziem pagasta ceļus no sniega attīra SIA «Viona», kas uzvarēja iepirkumā. Brunaviešus neapmierina paveiktā kvalitāte, sniegotajās dienās traktors darbus sācis ļoti vēlu. B. Marčenkova atzina, ka problēmas ar darbu kvalitāti ir bijušas. Viens no iemesliem ir, ka traktorists no cita pagasta nepārzina visus Brunavas ceļus. Sanākušie iebilda, ka citus gadus vietējais traktorists strādājis daudz cītīgāk. B. Marčenkova skaidroja, ka šogad konkursā neviens vietējais nav pieteicies, tādēļ bija jāizvēlas tāds darbu veicējs, kāds bija.
 
Runājot par Mežgaļu pamatskolu, pārvaldes vadītāja apgalvoja, ka skola Mežgaļos paliks. Vecāki iebilda, kādēļ ar pašvaldības autobusu skolēnus no Brunavas pagasta ved ne tikai uz Mežgaļu, bet arī Griķu pamatskolu. Lai bērni paspētu uz mācību sākumu Griķos, autobusam no Bardžūniem jāizbrauc pusstundu agrāk. Izskanēja norādījums panākt, ka pašvaldībai jānodrošina bērnu nokļūšana tuvākajā pagasta skolā, nevis jāpielāgo autobusa kustība visām vecāku vēlmēm.
 
Grenctālē dzīvojošie bija neizpratnē par rīkojumu izvākt malku no pamestas trīsstāvu ēkas, kuru paredzēts nojaukt. «Kāpēc būvvalde mums liedz izmantot šo nepabeigto māju malkas glabāšanai un liek sagatavot projektu tās nojaukšanai? Mums tagad ziemā to malku jāmet sniegā?» sašutumu pauda grenctālietis Aivars Spalis. Uz tikšanos atbraukušais novada domes priekšsēdētāja vietnieks Alvis Feldmanis mierināja sanākušos, ka malku no mājas pirmā stāva telpām neviens viņiem neliks izvākt.

To pašu «Bauskas Dzīve» apstiprināja Bauskas būvvaldes vadītāja Dace Putna: «Pasarg’, Dievs, mēs neesam parakstījuši nekādu rīkojumu par malkas tūlītēju izvākšanu no mājas un tās nojaukšanu! Taču ir runāts ar pagasta pārvaldes vadītāju. Ir jādomā, ko ar šo apkārtējo vidi degradējošo graustu darīt. Skaidrs ir viens, tas tur tā nevar stāvēt, kamēr sabrūk. Māja savulaik pat netika nodota ekspluatācijā, tādēļ par tās drošību nav nekādu garantiju. Arī iedzīvotājiem, kuri telpās sanesuši malku, ir jāsaprot, ka viņu rīcība nav likumīga. Ja tur notiek kāds nelaimes gadījums, kas būs atbildīgais? Pašvaldība.»
 
Iedzīvotāji izteica iebildumus par daudzdzīvokļu mājām Ērgļos. Dažas no tām ir tik bēdīgā stāvoklī, ka drīz vien kļūs dzīvošanai bīstamas. Dzīvokļi stāv tukši, pašvaldība tos nevienam nepiedāvā. B. Marčenkova šo problēmu atzina par ļoti būtisku. Kādā mājā no 18 apdzīvoti ir tikai trīs dzīvokļi. Pārējos ir salā saplīsušas ūdens caurules, iet postā sienas, logi. Taču visi dzīvokļi pieder privātīpašniekiem. Vairums no viņiem nodokli samaksā, taču šeit nedzīvo. Pašvaldībai nav tiesību šos dzīvokļus piedāvāt tiem, kas gribētu tajos dzīvot. Sanākušie rosināja problēmas risināšanā līdz ar pagasta pārvaldnieci iesaistīties arī deputātus.

Grenctālieši interesējās, kad asfaltēs ielu, kas iekļauj individuālās dzīvojamās mājas. Gunti Birznieku uztrauca tiltiņa pār Cerauksti Grenctāles ciemā stāvoklis: «Margas atjaunoja, nokrāsoja, bet kāds ir paskatījies, kā šis tilts no apakšas izskatās? Tur viss ir beigts. Tilts nav drošs gājējiem, kur nu vēl tehnikai.»
 
Brunaviešiem bija iebildumi, ka pagasta pārvaldē bijušā ēku un apsaimniekojamās teritorijas pārziņa vietā pieņemts cits darbinieks. B. Marčenkova skaidroja, ka līdzšinējais šo pienākumu izpildītājs Dainis Konrāds decembrī iesniedzis atlūgumu. Pagastā divas speciālistes – lietvede un kasiere – strādājušas uz pusslodzi. Tādēļ nolemts vienai no viņām uzticēt abus šos pienākumus, bet otru – Baibu Alsbergu – iecelt par ēku un apsaimniekojamās teritorijas pārzini. Sanākušie šādu izvēli neatzina par piemērotāko.
 
Taču vislielākie iebildumi, kā tas jau bija gaidāms, bija par valsts ceļu slikto kvalitāti, kā arī pret to īpašnieces valsts akciju sabiedrības «Latvijas Valsts ceļi» (LVC) noraidošo attieksmi sadarboties. Kāda sieviete iegādājusies īpašumu valsts ceļa malā un lūgusi atļauju izcirst ceļmalā esošos krūmus. LVC pārstāvji sievietei to nav ļāvuši darīt, pirms darbi nav saskaņoti un izstrādāts projekts. «Tā ir visīstākā birokrātiskā negribēšana neko darīt. Man arī gar valsts ceļa malu regulāri izaug krūmi. Es pa kluso tos cērtu nost, vismaz tādējādi ceļš pavasaros un rudeņos ātrāk nožūst un ir labāk izbraucams. Ja es gaidītu LVC, kamēr viņi visu saskaņotu, izplānotu, sen jau viss ceļš būtu aizaudzis.»
 
A. Feldmanis brunaviešiem atzina: «Mēs zinām, kādā stāvoklī pagastā ir valsts ceļi. Taču esam bezspēcīgi ar viņiem cīnīties. Tādēļ jau februāra vai marta domes sēdē skatīsim jautājumu par ceļa Grenctāle–Kukuči pārņemšanu pašvaldības pārziņā. Tad mēs panāksim, ka «Latvijas Valsts ceļi» tam izbūvē jaunu pamatni jeb tā saucamo «pīrāgu». Un 2018. gadā pašvaldība šos septiņus kilometrus asfaltēs. Esmu runājis ar speciālistiem, kilometra asfaltēšana mums izmaksātu ap 100 000 eiro. Pašvaldībai nekas cits neatliks kā šos 700 000 eiro aizņemties un šo darbu padarīt.»
 
Brunavieši līdztekus pozitīvām emocijām pauda skepsi, vai tik ātri to visu varēs paveikt. LVC pārstāve Anna Kononova portālam atturējās komentēt A. Feldmaņa solījumus, kā arī minētās summas brauktuves asfaltēšanai. Taču viņa atzina, ka «LVC ir gatavi runāt ar pašvaldībām par atsevišķu vietējo ceļu nodošanu. Katrs konkrētais gadījums tiek vērtēts atsevišķi. Par minēto posmu Bauskas pašvaldībai nekādas sarunas ar LVC nav bijušas».

Diskusijā tika minēti vēl citi neizbraucami ceļa posmi, tostarp Jātnieki–Tunkūni. Sanākušie pauda iebildumus arī par akciju sabiedrības «Latvijas Autoceļu uzturētājs» negodprātīgo un nekvalitatīvo darbu. Nedz iedzīvotājiem, nedz pašvaldības amatpersonām nebija ieteikumu, kā rīkoties, lai valsts ceļu saimnieki un uzturētāji lauku iedzīvotāju problēmas uzklausītu un sāktu kaut ko darīt.

Uzziņai
Izlietojot ES finansējumu, Brunavas pagastā šogad plānots rekonstruēt šādus pašvaldībai piederošos grantsceļus:
Ezeriņi–Zītari – 0,96 km;
Saulītes–Lopgale – 3,41 km;
Ērgļi–Saules (no Grantiņiem līdz Saulēm) – 1,5 km;
Ķirķeļu kapi–Silenieki – 1,17 km;
Stūrmaņi–Ķirķeļu kapi 2,78 km.
Kategorijas

Kategorijas