BauskasDzive.lv ARHĪVS

Uztrauc iespējamā likvidācija

Vilnis Auzāns

2017. gada 24. janvāris 00:00

4
Uztrauc iespējamā likvidācija

Janvāra sākumā Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) vēstītais par Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmijas (RPIVA) pievienošanu Latvijas Universitātei (LU) joprojām rada plašu rezonansi sabiedrībā.

RPIVA Bauskas filiālē sestdien, 21. janvārī, bija ieradusies rektores vietniece Inese Freiberga, lai studentiem atklātu savu viedokli par iespējamo abu augstskolu apvienošanu.

Vairāk praktisku zināšanu
Pirms augstskolas pārstāves uzrunas «Bauskas Dzīve» izzināja studentu viedokli par gaidāmajām reformām. Pirmsskolas un sākumskolas pedagogu grupas 3. kursa studente Sanda Isačonoka pauda satraukumu, ka reorganizācija varētu apgrūtināt viņai iespējas pabeigt studijas: «Universitātē tomēr ir cits profils, tur piedāvā vairāk akadēmisko izglītību, teoriju. Šeit mums ļoti daudz māca, balstoties praktiskajā pieredzē. Strādājot skolā, man tas ir vairāk nepieciešams. Ministra solījumiem, ka filiāli Bauskā saglabās, man nav ticības.»
 
Viņas studiju biedre Dina Paegle savukārt iebilda pret daudzviet izplatīto viedokli, ka RPIVA izglītību iegūt ir ļoti viegli, mācības galvenokārt ir formālas. «Neesmu mācījusies universitātē, nevaru salīdzināt. Taču zinu, kā jāmācās ir šeit. Mums ir ļoti daudz jāstrādā patstāvīgi, kas nav viegli. Pasniedzēju prasības ir ļoti augstas,» tāds ir studentes D. Paegles uzskats.

Atrastas jaunas telpas
Bauskas filiāles vadītāja Aija Spriņķe stāsta, ka nodarbības vadīt ierodas docētāji no Rīgas. Tādējādi nav tiesa, ka filiālē piepelnās vietējo skolu pedagogi. Tas bija agrāk, taču tagad tā nenotiek. Prasības studentiem ir vienādi augstas gan Rīgā, gan reģionos. «Diez vai universitātes pasniedzēji gribēs un varēs apvienot darbu Rīgā ar izbraukumiem uz novadiem. Mūsu docētājiem tā ir ierasta prakse. Neticu solītajam, ka visus akadēmijas pasniedzējus automātiski pārņems LU,» šaubas neslēpj A. Spriņķe.

Sarunā ar «Bauskas Dzīvi» viņa arī atklāj, ka rudenī augstskola iecerējusi sākt mācības jaunās telpās. Ir noslēgts līgums ar privātīpašnieku par telpu izīrēšanu RPIVA Bauskas filiālei ēkā, kas atrodas vecpilsētā, Plūdoņa un Pasta ielas stūrī. No 2. vidusskolas augstskolai jāaiziet, jo izglītības iestādei pašai telpas nepieciešamas. Vidusskolas vecajā korpusā plānots remonts, kas apgrūtinās mācību darba organizēšanu.

Netic ministra solītajam
Rektores vietniece I. Freiberga savā prezentācijā vairākkārt uzsvēra neticību IZM amatpersonu, tostarp ministra Kārļa Šadurska, solītajam par racionālu un korektu abu augstskolu apvienošanu. «Mums izveidota labi strādājoša studentu izglītošanas sistēma, kuru pāris mēnešu laikā grib izjaukt. Pirms to darīt, tomēr vajadzēja izstrādāt plānu, kā notiks reorganizācija, ko no tās iegūs studenti, ko valsts. Finansiāla atspoguļojuma ciparos nav,» stāstīja I. Freiberga.

Tāpat viņa pauda šaubas par filiāļu saglabāšanu. Ministrijas pirmajā paziņojumā bija vēstīts, ka filiāles slēgs. Pēc nedēļas jau tika ziņots, ka tās tomēr saglabāsies. Tad sekoja informācija, ka tās pārņems LU. «Šī svaidīšanās ar informāciju un neskaidrība pierāda, ka ministrijā nav konkrēta plāna. Tiek vēstīts tas, kas kurā brīdī ir izdevīgāks,» uzskata I. Freiberga.

Protesta akcija galvaspilsētā
Sanākušie interesējās, kā universitātes mācību darbā tiks iekļauti tie studenti, kas akadēmijā mācās pēc individuālā plāna. Rektores vietniece sacīja, ka līdz šim viņas rīcībā esošajos dokumentos tādas nianses nav pieminētas. Nekur nav norādīts, kā tiks veidota mācību maksa studējošajiem. Pašlaik reģionos studenti par mācībām maksā mazāk nekā Rīgā studējošie. Tas tiek darīts, respektējot maksātspējas atšķirības galvaspilsētā un laukos.

I. Freiberga apšaubīja piedāvājumu līdz rudenim ieviest e-studiju programmu. Tas ir dārgs un pusgada laikā noteikti nepaveicams darbs.
Uzskaitītas tika vēl daudzas nepilnības iecerētajā abu augstskolu apvienošanas plānā, kuru I. Freiberga vairākkārt nosauca par RPIVA likvidēšanas plānu. Viņa aicināja studentus no Bauskas trešdien, 25. janvārī, doties uz Rīgu, kur iecerēts protesta gājiens no Saeimas līdz IZM un tālāk līdz Ministru kabinetam.

Pašvaldību iecerētais apmierina
Uz tikšanos 21. janvārī Bauskas mākslas skolas zālē bija aicināta Bauskas novada vadība un administrācijas pārstāvji, kas gan nebija ieradušies. Novada izpilddirektora vietniece Ineta Ruhocka «Bauskas Dzīvei» pastāstīja, ka 12. janvārī piedalījusies šī jautājuma izvērtēšanā iesaistīto pušu sarunās IZM. Tad ministrija paudusi savu nostāju par abu augstskolu apvienošanu un filiāļu saglabāšanu novados. Ministrijas nostāja atbilst Bauskas pašvaldības vēlmēm.

Tikšanās laikā pašvaldību pārstāvji uzsvēra izglītības pieejamības nozīmi reģionos un izteica gatavību pēc RPIVA pievienošanas LU turpināt sadarbību ar LU. To pašu apliecināja arī filiāļu vadītāji. LU piedāvāja RPIVA studentus iekļaut Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātē, nodrošinot studējošo interešu prioritāti. LU gatava pārņemt 22 RPIVA studiju programmas, nodrošinot, ka 3514 studenti turpina un pabeidz mācības, iegūstot LU izsniegtu di-plomu. LU apņemas pārņemt RPIVA filiāles un turpināt tās attīstīt kā universitātes filiāles.

Četras studiju programmas apņemas pārņemt Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija. 216 studentus gatava uzņemt Rīgas Tehniskā universitāte, Banku augstskola, kā arī augstākās izglītības iestādes Valmierā, Ventspilī, Liepājā, Daugavpilī, Rēzeknē.


UZZIŅAI

Skolotāju izglītības jomā mērķis ir attīstīt modernus izglītības studiju un pētniecības centrus, kur studijas ir integrētas ar nozaru studijām un pētniecību. IZM attīstīs skolotāju izglītību Latvijas Universitātē, Liepājas Universitātē un Daugavpils Universitātē. Sporta un speciālās izglītības pedagogus turpinās sagatavot Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijā un Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijā.

Pašlaik Latvijas augstskolās piedāvāto pedagoģijas studiju klāsts ir sadrumstalots un neviendabīgi nodrošināts. Sešas augstskolas piedāvā 55 skolotāju izglītības studiju programmas, kurās studē 5610 izglītojamie. Ik gadu studijas šajās augstskolās beidz apmēram 1000 absolventu. Darbam skolā ik gadu ir nepieciešami 350 līdz 400 jauni skolotāji. 2015./2016. mācību gadā darbu ir sācis 381 jaunais pedagogs.

Avots: IZM.