Cītīgāk jāveicina uzņēmējdarbības vides attīstība

2017. gada 24. janvāris 00:00

533

Cītīgāk jāveicina uzņēmējdarbības vides attīstība

Izlietojot nepilnus 4000 eiro, Bauskas novada pašvaldība ieguvusi izvērstu pētījumu «Bauskas novada zīmola attīstības stratēģijas pētnieciskā daļa», ko izstrādājusi SIA «Nocticus» un pētnieks Andris Klepers. Darbs raksturo novada ļaudis, ievērojamākās vietas un personības. Pētījumā iezīmētas nozīmīgākās jomas, kam pievērst uzmanību novada ekonomiskās izaugsmes veicināšanai. Par to vairāk – šajā atvērumā, kas turpina «Bauskas Dzīvē» 17. janvārī sākto pētījuma apskatu.

Latvijas tirgus ekonomiskajām aktivitātēm ir ļoti niecīgs, tādēļ konkurence novadu vidū uzņēmējdarbību veicinošu investīciju piesaistei ir ļoti liela. Bauska, būdama viens no 21 reģionālās attīstības centriem, konkurē ar sev līdzīgām pašvaldībām. Salīdzinot Bauskas iespējas, A. Klepers izvēlējās līdzīgas pilsētas: Dobeli, Tukumu un Cēsis. Visām ir gandrīz identisks attālums līdz Rīgai, līdzīgi cilvēkresursi, ekonomiskais potenciāls, vēlme izvērst tūrisma pakalpojumus. Visās šajās pilsētās ir stabils ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaits, vienīgi Cēsīs iezīmējas dažas pozitīvas demogrāfiskās tendences.

Iedzīvotāju skaits sarūk
Latvijā uzņēmējdarbībai pievilcīgāko pilsētu vērtējumā Tukums ieņem piekto vietu aiz Ventspils, Liepājas, Jelgavas un Valmieras. Ņemot vērā turpmākos salīdzinošos ekonomiskās vides rādītājus, Tukuma novads ir vairāk attīstīts biznesā, salīdzinot ar Bausku. Tomēr daudzās jomās tendences sakrīt. Visos četros novados vērojama darbspējas vecuma iedzīvotāju skaita samazināšanās. No 2013. līdz 2015. gadam tas sarucis aptuveni viena procenta robežās. Bauskas novadā pērn, jūlijā, bija deklarēti 25 188 iedzīvotāji, no tiem darbspējīgā vecumā esošo cilvēku skaits nedaudz pārsniedza 15 tūkstošus.

Visvairāk ekonomiski aktīvu uzņēmumu uz 1000 iedzīvotājiem 2014. gadā bijuši Cēsu novadā – 90, Tukuma novadā – 66, Bauskas novadā – 65 un Dobeles novadā – 59. Salīdzinot ar iepriekšējo gadu, tas palielinājies vidēji par pieciem uzņēmumiem.

Brīvas zemes nav
Lai arī viena no biežāk pieminētajām Bauskas novada raksturiezīmēm ir modernizētas lauku lielsaimniecības, kopējā struktūrā lielo uzņēmumu skaits nav ievērojams. Dominē nelieli, lai arī ļoti spēcīgi uzņēmumi ar augstiem ienākumiem un iespaidīgu apgrozījumu. Bauskas novadā ir vairāk nekā 100 lauksaimniecības uzņēmumu ar darbinieku skaitu līdz deviņiem, 10 uzņēmumos ir no
10 līdz 19 strādājošajiem, piecās saimniecībās ir no 12 līdz 49 darbiniekiem, taču nevienā lauku saimniecībā nodarbināto skaits nepārsniedz pussimtu. Latvijā 19 saimniecības audzē kviešus tūkstoš un vairāk hektāru platībā. Lielākā kviešu audzētāja ne tikai Bauskas novadā, bet visā Latvijā ir SIA «Uzvara-lauks». Tai seko SIA «Dobele Agra S.I.A» un SIA «PS Līdums», kas arī ir Bauskas novadā.

No visas Bauskas novada teritorijas lauksaimniecības zeme aizņem 80,4% jeb 63 259,2 ha. Turklāt tās ir nacionālas nozīmes lauksaimniecības teritorijas, kuru auglība pārsniedz 50 un 60 balles. Bauskas novadā ir apkopti 95% lauksaimniecībā izmantojamās zemes. Tendencei saglabājoties, var teikt, ka lauksaimniecības attīstībai brīvas zemes novadā vairs tikpat kā nav. To svarīgi apzināties tiem, kas iecerējuši izvērst uzņēmējdarbību šajā jomā.

Maz strādājošo privātajā sektorā
Pētījums atklāj, ka 2015. gadā 1077 darba vietas Bauskas novadā bija publiskajā (privātajā) sektorā, ievērojami šajā rādītājā atpaliekot no Dobeles un Tukuma. Sabiedriskajā sektorā Bauskā bija 2108 darba vietas, kas arī ir zemākais skaitlis salīdzinājumā ar citiem novadiem. Savukārt valsts un pašvaldību ie-stādēs Bauskas novadā piedāvā darbu 1763 cilvēkiem, kas ir pārāk augsts rādītājs.
Dobelē visvairāk aizņemto darba vietu ir privātajā sektorā. Privātuzņēmējiem tas ir signāls kļūt aktīvākiem.

Jāsargā Kantrimūzikas festivāls
Privātajam sektoram izvērsties ļautu regulārie pasākumi, kas nodrošina ieņēmumus naktsmāju piedāvātājiem, ēdinātājiem, citiem sabiedrisko pakalpojumu sniedzējiem. Nozīmīgi stiprināt tradīcijas, kas raksturo konkrēto vietu. Bauskai tāds ir Kantrimūzikas festivāls, kas popularitātes ziņā otrās vietas ieguvēju apsteidzis četrkārt. Tādēļ A. Klepers aicina ļoti uzmanīgi izvērtēt pērn notikušo konfliktu pasākuma rīkotāju vidū, kas beidzās ar vēl viena Kantrimūzikas festivāla rīkošanu Ogrē. Lai arī Bauskas festivāls ir ļoti stabils, tā norisi nedrīkstētu atstāt bez atbalsta.

Patīkamu rezonansi sabiedrībā raisījuši pilsētas svētki «Bauskas smeķis». Tie notika publiskajiem pasākumiem piesātinātākajā laikā – augustā, tomēr Bauskai izdevās piesaistīt kuplu apmeklētāju pulku. Lai arī kāds būtu daļas sabiedrības viedoklis par televīzijas kanālus pārsātinājušajiem kulinārijas šoviem, Baibas Sipenieces-Gavares rosīšanās Bauskā guvusi augstu vērtējumu. A. Klepers pozitīvu attīstību paredz Senās mūzikas festivālam, arī tā jaunajā veidolā «Vivat Curlandia!». Kā nozīmīgu instrumentu dialogam ar pagastu iedzīvotājiem pētnieks min jauno novada svētku formātu, kas pērn saistoši izpaudās pasākumā «Deviņi ziedi Dāviņu dārzā». Kā zināms, šogad novada svētkus organizēs ceraukstieši.

«Fūru galvaspilsēta»
Bauskas novads pastāvīgai dzīvošanai kopumā guvis augstu vērtējumu – 7,49 punkti no 10. Pozitīvāk par to izsakās iebraucēji, vietējiem iedzīvotājiem ir vairāk pretenziju pret dzīves kvalitāti. Bauskā tiek uzteiktas labiekārtotās pilsētas ielas, apkures un dzeramā ūdens nodrošinājums, izglītošanās iespējas no sākumskolas līdz pat ģimnāzijai. Pilsēta ir kompakta, ērta dzīvošanai, apvienojot ar strādāšanu Rīgā. Taču kā liels mīnuss tiek minēts divu joslu ātrgaitas šosejas trūkums uz Rīgu. Bauskā nepieciešams attīstīt sportošanas iespējas, jāpārbūvē un jāmodernizē kultūras centrs. Bauskas negatīvais zīmols ir šur tur publiski izskanējušais apzīmējums «fūru galvaspilsēta». Nemitīgā tranzīta transporta plūsma piesārņo vidi, samazina drošību uz ielām. Tiek minēta arī putnu fabrika, no kuras nereti izplatās nepatīkama smaka.

Kopējais uzņēmējdarbības vides vērtējums Bauskā ir zemākais, salīdzinot ar iepriekš minētajiem trim novadiem. Lai arī darbspējas vecuma iedzīvotāju skaits ir diezgan liels, tomēr ievērojama daļa cilvēku izmanto Bausku kā dzīvesvietu, bet konkurētspējīgāku darbu atrod Rīgā vai tās tiešā tuvumā. Darbaspēka migrācija tāpat notiek no bijušā Bauskas rajona nomalēm uz Bausku kā pakalpojumu centru ar darba vietām.

***
Šīs un arī 17. janvāra publikācijas sagatavošanā izmantoti materiāli no SIA «Nocticus» izstrādātā pētījuma «Bauskas novada zīmola attīstības stratēģijas pētnieciskā daļa».

Emocionālās priekšrocības uzņēmējdarbības veicināšanai
Bausku iespējams saistīt ar kvalitatīvu produkciju – pilis, aristokrātiskums, prasīgums, luksuss (piemēram, SIA «Kronis» produktu līnija «Rundāle»). Divi pamatīgi simboli – Bauskas pils un «Bauskas alus».

Šis ir Zemgales centrs, Latvijas vidiene, lauksaimnieciskās ražošanas centrs.

Bauskai ir potenciāls kā transporta mezglam ar plānoto loģistikas parku. Priekšrocība ir šoseja, kas savieno Bausku ar Rīgu, Lietuvu un Rietumeiropu.

Lauksaimniecībā ir iespējas izvērst bioloģisko saimniekošanu. Jāturpina un jāveicina Putras svētki, kam ir simboliska nozīme un saikne ar bagāto Zemgali kā maizes klēti.

Uzņēmējdarbību veicinoša priekšrocība ir Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmijas Bauskas filiāles atrašanās novadā.

Stratēģisku iespēju daudz, trūkst uzņēmības, un diemžēl notiek «smadzeņu aizplūšana». Starta platforma ir desmit reižu labāka nekā, piemēram, Latgalē.

Te ir priekšnoteikumi plaša apmēra ražošanai: liela elektrības strāvas jauda, maģistrālais gāzesvads. Pilsētai papildu argumentu iedotu «Rail Baltica», jo uzņēmējdarbībā nereti jūt dzelzceļa trūkumu.

Uzteicama ir jauno uzņēmēju rosība novadā, piemēram, Brunavas pagastā radītais Baltijā lielākais galda biešu pārstrādes uzņēmums.

Negatīvie aspekti uzņēmējdarbības attīstībā
Vietējie uzņēmēji nejūt atbalstu pašvaldības iepirkumos. No vietējās varas tiek gaidīta labāka komunikācija un ieinteresētība.

Zemnieki ir pašpietiekami, viņiem no citiem maz ko vajag. Galvenais ir zeme, laika apstākļi un peļņas motīvs.

Lai arī Rīgas tuvums palīdz un ir laba satiksme un ceļš uz galvaspilsētu, mobilitāti apgrūtina daudzās kravas automašīnas, satiksme nav droša, ceļš bieži ir pārslogots.

Tranzītu pilsēta to nemāk īsti izmantot, par maz specifisku pakalpojumu, pievienotās vērtības no tranzīta nav.

Biznesam traucē vietējo konservatīvisms – baušķenieks ir ekonomisks. Pats sev gatavo, marinē, ceļ siltumnīcas.

Vairāk vajag organizēt pašu iniciētos pasākumus ziemā, kas veicinātu apgrozījumu apkalpojošajā jomā tā dēvētajā klusajā sezonā.

Vietējais tirgus ir neliels. Rīgas tuvums ir gan pluss, gan mīnuss, jo uz galvaspilsētu ērti aizbraukt pēc pakalpojumiem, arī precēm.

Pilsētā ir «jocīgs» centrs – viens «Rimi», un viss. Ja uzņēmējdarbību neizvērš tā tuvumā, tad bankrots uz vietas.

Joprojām nav attīstīts ceļš «Zemgales josta». Trūkst kvalitatīva transporta savienojuma ar Aizkraukli.

Novadā trūkst skaidras stratēģijas, ilgtermiņa attīstības redzējuma. Viss šķiet atstāts tādā trīs upju komfortablā pašplūsmā.

Bauskas novada identitāti raksturojošie publiskie pasākumi

Kantrifestivāls kā populārākais pasākums Bauskā minēts 492 reizes.

Pilsētas svētki «Bauskas smeķis» – 108

Senās mūzikas festivāls – 97

Bauskas novada svētki – 53

Pagalmu svētki – 37

Pasākumi pilskalna estrādē – 21

Pasākumi «Mūsas» trasē – 17

Alus svētki – 15

«MC Bucefals» salidojums – 14

Pasākumi Bauskas pilī – 12

Rundāles rožu svētki – 12

Mežotnes pils muzikālie pasākumi – 8

Citi pasākumi – 43

Bauskas novada pievilcība. Vērtību skala 1 – 10, kur 10 – izcili piemērots, 1 – sliktākā vieta.

Reģistrēto uzņēmumu skaita salīdzinājums Bauskas novadā

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Cītīgāk jāveicina uzņēmējdarbības vides attīstība

Kategorijas