Bruņurupucis – daļa no ģimenes

2017. gada 24. janvāris 00:00

416

Mīlulis. Lēnais rāpulis izrādās gana veikls.

Pirms 18 gadiem baušķeniece Valērija Smirnova par 12 latiem nopirka bruņurupuci. Naudu dzīvnieka iegādei meitene pelnījusi, strādājot vecmāmiņas dārzā.

Pierunā vecākus
Lai gan Valērijas mājās jau saimniekoja liels rotveilera šķirnes suns, meitene septiņu gadu vecumā nolēma, ka vēlas iegādāties vēl kādu mīļu dzīvnieciņu. Vecmāmiņa bija stāstījusi, ka Valērijas mamma savulaik aprūpējusi bruņurupuci. Meitene saprata, ka arī viņai vajag šādu rāpuli.

Vecāki par šo ieceri nebija priecīgi. «Tētis un mamma negribēja bruņurupuci. Arī uz manām manipulācijām, ka esmu vienīgais bērns ģimenē un jaunais mājdzīvnieks man būs kā brālītis, viņi nereaģēja. Tikai pēc manas čīkstēšanas vairāku dienu garumā vecāki salūza un ļāva man iegādāties bruņurupuci,» atceras Valērija.

Naudu mīlulim meitene nopelnīja pati, laukos ravējot dārzu. Tolaik Bauskas zooveikalā bija divi bruņurupuči. Valērija vēlējās iegādāties abus. Vecāki par to nebija sajūsmā. Meitenei nepietika naudas abiem rāpuļiem, tāpēc viņa izvēlējās aktīvāko.

Suns sargā Bruno
Bruņurupucis tika nokristīts par Bruno, taču uz saucieniem tas nereaģē. Dzīvnieks lielākoties uzturas stikla akvārijā, sildoties zem lampām.

Tā ēdienkartē ir salātu lapas, dārzeņi un ogas. Vasarā Bruno patīk pastaigāties pa istabu. Siltās dienās bruņurupucim ir iespēja svaigā gaisā čāpot pa mīkstu zālīti. Pastaigas laikā Bruno mielojas ar zāles stiebriem un puķēm, īpaši iecienītas viņam esot pienenes.
Pēc ziemas bruņurupučiem ir novājināts organisms. Vairākas reizes gadā kustonītis tiek vests pie veterinārārsta, kur potes veidā saņem nepieciešamo vitamīnu devu.

Valērijas mājās ir arī suns un kaķis. Visi labi sadzīvo. Kad Bruno kopā ar suņuku Fionu pastaigājas pa parku, mājas sargs ļoti atbildīgi uzrauga bruņurupuci. Siltas attiecības izveidojušās arī ar kaķi, kam patīk Bruno pabakstīt ar ķepu. Abi nereti kopā dodas diendusā. «Bruno vēlas siltumu, tāpēc čučēšana zem kaķa vēdera tam ir tīrā bauda. Citreiz kaķis pats uzguļas uz Bruno muguras, lai to sasildītu,» mājdzīvnieku lieliskās attiecības raksturo baušķeniece.

Mēnesi pazudis
Bruno ir asu izjūtu cienītājs. Pirms pieciem gadiem, neviena nemanīts, tas izgāja uz balkona, izspraucās starp dēļiem un nokrita no otrā stāva. Par laimi, bruņas pasargāja, un mazais žiperis, daudz nedomādams, devās plašajā pasaulē.

«Kad sapratu, ka Bruno ir pazudis, izmeklēju visu māju. Pēc tam metos ārā, izskraidīju kaimiņu pagalmus, bet no Bruno ne vēsts. Meklējumi turpinājās mēnesi. Palīdzēja draugi, kaimiņi un pat sētnieki. Cerības atrast Bruno nebija zudušas, jo laukā bija silti un Bruno varēja baroties ar zāli. Pēc kāda laika kaimiņiene pastāstīja, ka viņas paziņai pieklīdis bruņurupucis. Biju laimīga, jo tas izrādījās mans Bruno,» atceras Valērija.

Viltīgs un neatlaidīgs
Bruņurupucis daudziem asociējas ar lēnumu, bet, kad rakaris kāro nokļūt kādā konkrētā vietā, tas ir gana veikls. «Bruno ir viltīgs un neatlaidīgs. Kad kaut kur nelaižu, tas apstājas un izliekas, ka dodas pretējā virzienā. Tiklīdz aizgriežu galvu, Bruno ātri skrien uz nolūkoto vietu. Tā tas var atkārtoties simtiem reižu. Dzīvnieks iet tur, kur vēlas,» mīluli raksturo Valērija. Bruno nepatīk, kad to ceļ gaisā. Šādās reizēs dzīvnieks spirinās pretī, taču, tiklīdz to pieglauž ķermenim, Bruno siltuma ietekmē kļūst mierīgs.

«No malas var šķist, ka bruņurupucis nav piemērots mājdzīvnieka lomai, tomēr mūsu ģimenē visi ir iemīlējuši Bruno. Pazudušo mīluli meklējām kā traki. Māja toreiz likās tik tukša. 250 gramu smagais plaukstas lieluma dzīvnieks ir daļa no mūsu ģimenes,» atzīst Valērija.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Bruņurupucis – daļa no ģimenes

Kategorijas