BauskasDzive.lv ARHĪVS

Barikāžu laiku piemin skaistkalnieši

Barikāžu laiku piemin skaistkalnieši

Skaistkalnes vidusskolā 17. janvārī mācību iestādes ciemiņi bija Andris un Rihards Bunkas, tēvs un dēls, 1991. gada janvāra barikāžu notikumu liecinieki.

Andris Bunka ir atvaļināts pulkvedis, jurists, cilvēks, kuram barikāžu laikā bija uzticēts organizēt valdības apsardzes dienestu, atrodoties tā laika trauksmaino notikumu epicentrā. «Ieguvis izglītību toreizējā Ordžonikidzes kara skolā Aizkaukāzā, es varbūt labāk kā jebkurš apzinājos, ko nozīmē nostāties pretī PSRS militārajai varenībai. Strādājot Iekšlietu ministrijā, saņēmu uzdevumu organizēt Ivara Godmaņa vadītās valdības apsardzes dienestu. Bija ļoti daudz darba – jāatrod uzticami cilvēki, jāizstrādā rīcības plāns, aizsardzības taktika. Plānojām, kā aizsargāsim toreizējo Ministru padomi, Augstāko padomi, Zaķusalas Televīzijas kompleksu, Radio namu, telefona un telegrāfa centrāles. Ministru padomes ēku jau tīri tehniski nebija vienkārši aizstāvēt, tā ir viegli iekarojama. Būvējām smilšu maisu krāvumus, nostiprinājām logus ar speciāliem slēģiem un domājām, kā aizsargāt ēku no iespējama desantnieku uzbrukuma. Jutām uz sevi vērstu pastiprinātu Valsts drošības dienesta uzmanību, zinājām, ka mūs vēro, noklausās. Tikām izsekoti ne vien Rīgā, bet pat Stokholmā un Ņujorkā. Situācija bija ārkārtīgi saspringta, katra diena varēja būt pēdējā tavā mūžā, bet neatkarības ideja, iekšējā pārliecība un ticība brīvības idejai mūsos bija tik dzīva, ka uzvarējām. Protams, ne viss šodien ir tā, kā to bijām toreiz iedomājušies, bet, ja atkal būtu jāiet uz barikādēm, nešauboties ietu,» skolēniem stāsta Andris Bunka.

Rihards Bunka, savulaik Bauskas policijas iecirkņa inspektors, tagad Stradiņa Universitātes pasniedzējs, policijas majors, Skaistkalnes vidusskolā ir ciemojies vairākkārt. 17. janvārī, tiekoties ar audzēkņiem, viņš sarunā pieskārās dažādām tēmām – cilvēks un likums, tiesiskā atbildība – atcerējās savas toreiz trīspadsmitgadīga pusaudža 1991. gada barikāžu laika emocijas. Tēva Andra amats Rihardam bija zināms, un viņš izprata apkārt notiekošā draudus.

Tikšanās izskaņā pie barikāžu piemiņas ugunskura tika lasīta Andra Bunkas dzeja, skolas Jaunsargu vienībā uzņēma jaunus dalībniekus, dziedāja dziesmas un baudīja tēju un maizes grauzdiņus.