Mirstība aizvien lielāka par dzimstību

2017. gada 20. janvāris 00:00

403

Iedzīvotāju dabiskais pieaugums visos mūspuses četros novados ir ar mīnusa zīmi. Pagājušajā gadā Bauskas, Iecavas, Rundāles novadā kopumā piedzimuši 377 mazuļi, bet miruši 689 iedzīvotāji. Salīdzinājumā arī ar iepriekšējiem gadiem, rādītāji nav iepriecinoši, aizsaulē devušos skaits tikai palielinās, bet jaundzimušo sarūk. Vienīgā vieta, kur pērn dzimstība kaut nedaudz – par pieciem mazuļiem – lielāka nekā pirms gada, ir Iecavas novads.

Drūma nākotne
Bauskas novada dzimtsarakstu nodaļas vadītāja Sandra Kolberga atzīst, ka apkopotie statistikas dati ir satraucoši. «Pirms 14 gadiem, kad sāku strādāt šajā amatā, mēnesī reģistrējām ap 30 un vairāk bērnu, bet tagad vien knapi padsmit mazuļu sanāk, 20 – tie jau ir griesti. Šogad, piemēram, 19. datumā ir deviņi jaundzimušie, līdz mēneša beigām arī birumu neprognozējam,» teic S. Kolberga.

Dzimtsarakstu nodaļas vadītāja pieļauj, ka galvenokārt iemesls zemajai dzimstībai ir valsts ekonomiskās situācijas nestabilitāte. «Daudzi ir aizbraukuši. Katru gadu situācija izskatās arvien bēdīgāka, bet diemžēl tā ir realitāte. Lai cilvēki būtu ieinteresēti palikt, vajadzīgas darba vietas, bet to mūspusē jaunu nav, tuvākā nākotnē tās arī nerādās. Ja nekas nemainīsies, mūsu novadā pietiks ar divām skolām, bet četrdesmitgadniekiem nebūs, kas pensijas pelna,» situāciju raksturo S. Kolberga.

Viņa atklāj, ka pārsvarā Bauskas novadā tiek reģistrēti pirmie vai otrie bērni ģimenēs. Trešā vai ceturtā atvase mūspuses saimēs esot ļoti liels retums. «Nesen piekto bērnu reģistrējām, pie sevis nodomāju – kādi drosmīgi cilvēki! Taču šādi gadījumi tiešām ir izņēmums,» stāsta S. Kolberga.

Aizvien vairāk samazinās to vecāku skaits, kas saviem bērniem izvēlas dot divus vārdus, acīmredzot laiks, kad likt divus vārdus bija modē, ir beidzies, pārliecināta dzimtsarakstu datu glabātāja. Viņa teic, ka ļoti izteikti tas bijis 2000. ga-du sākumā, bet, piemēram, šī gada dzimušajiem nav nevienam divu vārdu, pērn kopumā 20 mazuļi tikuši pie diviem vārdiem. Interesanti, ka ne tikai Bauskā, bet arī apkārtējos novados pērn nav reģistrēts neviens Jānis un neviena Līga. «Svin vecotēvu, tēvu vārdadienas, ātri vien nebūs, ko atzīmēt, ja šī tendence turpināsies,» smej S. Kolberga. Viņa atklāj, ka mūspusē populārs kļuvis cits senais vārds – Rei-nis. Savukārt Rundālē popularitāti iekarojis Mārtiņš. Daudzi vecāki, domājot par bērnu nākotni, izvēlas viņus nosaukt starptautiskos personvārdos.

Rundāles novada dzimtsarakstu nodaļas vadītāja Inese Kukute sliktos demogrāfijas rādītājus saista ar iedzīvotāju skaita samazināšanos laukos. «Jāsaprot, ka arī sabiedrība kopumā ir mainījusies un citi ir arī tās uzskati. Piemēram, pašlaik jaunieši vēlas iegūt augstāko izglītību un ģimenes veidošanu, bērnu radīšanu atliek uz vēlāku laiku. Arī bērnu skaits ģimenē ir mazinājies, kas saistīts ar dažādiem iemesliem, piemēram, finansiālo nodrošinājumu,» atklāj I. Kukute.

Nodrošina pabalstus
Vai pašvaldību rokās ir kāds in-struments, lai šo situāciju mainītu? Bauskas novada domes priekšsēdētājs Raitis Ābelnieks sacīja, ka cilvēku skaita samazināšanās laukos ir problēma gan Latvijā, gan kaimiņvalstīs, gan daudz bagātākās un attīstītākās zemēs.
«Attīstītākajās valstīs lauksaimniecībā nodarbināti ne vairāk kā 2% no visiem iedzīvotājiem, jo mūsdienās ar modernu aprīkojumu viens cilvēks izdara tikpat daudz, cik agrāk to pašu paveica vairāki desmiti darbinieku. Tas ir galvenais iemesls, kāpēc laukos iedzīvotāju skaits sarūk daudzreiz straujāk nekā pilsētās. Saprotams, ka situāciju laukos varētu mainīt jaunas darbavietas, bet investoriem pievilcīgākas šķiet pilsētas ar ērtāku un daudzveidīgāku infrastruktūru, kā arī plašāku darbaspēka piedāvājumu. Tāpēc jaunu darbavietu radīšanai atbilstīgāka vieta ir Bauskas pilsēta un tās tuvākā apkārtne,» pārliecināts R. Ābelnieks. Viņš uzsvēra, ka Bauskas novadam izvirzīts ilgtermiņa attīstības mērķis – radīt iedzīvotājiem pievilcīgu un drošu dzīves vidi.

«Uz to arī virzāmies. Nodrošinām, lai iedzīvotājiem būtu pieejami dažādi pakalpojumi, būtu vietas mazuļiem pirmsskolas grupiņās, plašs interešu izglītības piedāvājums, paplašinātas atpūtas iespējas, īpaši akcentējot tieši aktīvo atpūtu un tamlīdzīgi. Demogrāfijas veicināšanai noteikti pieskaitāmas arī brīvpusdienas bērniem, sākot ar piecu un sešu gadu vecumu pirmsskolā un beidzot ar pamatskolas pēdējo klasi. Brīvpusdienas ir jūtams atspaids ģimenēm ar vairākām atvasēm. Daudzbērnu saimēm piemērojam nekustamā īpašuma nodokļa atlaidi, kā arī izmaksājam vienreizēju pabalstu mācību līdzekļu iegādei skolu apmeklējošam bērnam 55 eiro apmērā,» informēja priekšsēdētājs. Bauskas novada pašvaldība par katru jaundzimušo ģimenei maksā 145 eiro pabalstu, tuvākajā laikā gan nav plānots to palielināt. Savulaik bijis priekšlikums ar brīvpusdienām nodrošināt visu pirmsskolas izglītības grupu audzēkņus. «Šāds solis būtu netaisnīgs pret tām ģimenēm, kuras izvēlas bērnus līdz piecu gadu vecumam audzināt mājās,» skaidro R. Ābelnieks.

Infrastruktūra un mobilitāte
Rundāles novada domes priekšsēdētājs Aivars Okmanis bilst, ka demogrāfija ietver sevī gan dzimstību, gan mirstību, gan migrāciju. «Ja valsts un arī Eiropas līmenī izdotos «pārlauzt» negatīvos dzim-stības, mirstības un migrācijas rādītājus, uzskatu, ka lauku pašvaldību perspektīvas 21. gadsimta kontekstā varētu tikai pieaugt, sniedzot cilvēkiem veselīgu dzīves vidi un lieliskus apstākļus bērnu audzināšanai,» drošs savā skatījumā ir Aivars Okmanis.

Viņš akcentēja, ka pašvaldības līdzekļi un pieejamo fondu finansējums tiek ieguldīts novadnieku dzīvesvietas attīstībā, piedāvājot ģimenēm izglītības, atpūtas iespējas, sakārtotu infrastruktūru. Aivars Okmanis uzskaita sava vadītā novada labumus – pieejama pirmsskolas izglītība, tostarp speciālā, ir bezmaksas transports, kas aizgādā bērnus līdz izglītības iestādei, tiek nodrošināta pamata, vidējās un profesionālās ievirzes izglītības pieejamība. Tiek sniegti arī dažādi pabalsti, nodrošinātas brīvpusdienas līdz pat 12. klasei. Bērni var iegūt arī interešu izglītību, darbojas Mūzikas un mākslas skola. Jaunajām ģimenēm kā pagaidu dzīvojamā platība ir pieejami dzīvokļi Saulaines sociālajā centrā. Pašvaldība sniedz arī būtisku atbalstu daudzdzīvokļu māju siltināšanā, palīdzot sagatavot projektu pieteikumus un saņemt Eiropas fondu finansējumu.

«Apzinoties ceļu nozīmi mobilitātes nodrošināšanā novada iedzīvotājiem, meklējam risinājumus un finansējumu to sakārtošanai, kā piemēru varu minēt Pilsrundāles–Svitenes ceļa posma pārņemšanu, lai to asfaltētu,» atklāj A. Okmanis.

Brīvpusdienas līdz 12. klasei
Lūkojoties uz bēdīgajiem demogrāfiskajiem rādītājiem, arī Vecumnieku novada pašvaldība aktīvi domā par iespējām situāciju dzimstības jomā uzlabot. «Viens no veicināšanas pasākumiem ir pabalstu un atvieglojumu piešķiršana vecākiem. Piedzimšanas pabalsts ir 145 eiro par pirmo bērnu, 215 eiro par otro atvasi, 360 eiro par trešo un katru nākamo bērnu, ja abi vecāki ne mazāk kā sešus mēnešus pirms bērna dzimšanas ir deklarējuši dzīvesvietu Vecumnieku novada administratīvajā teritorijā un šeit ir deklarēta arī bērna dzīvesvieta. Vecāki saņem arī vienreizējo pabalstu – 15 eiro apmērā, bērnam sākot mācības 1. klasē,» kārtību Vecumniekos raksturo novada domes priekšsēdētājas vietnieks Jānis Kovals.

Lai atvieglotu iedzīvotāju izdevumus, Vecumnieku novadā ir nodrošinātas brīvpusdienas visiem bērniem, sākot no pusotra gada vecuma līdz 12. klasei (ieskaitot). Lai sekmētu bērnu un jauniešu iesaisti dažādās sabiedriskās dzīves aktivitātēs, tiek gādāts arī plašs bezmaksas interešu izglītības programmu klāsts. Arī sporta skolas mācību treniņu grupas ir bez maksas, ikviens bērns var nodarboties ar sirdij tuvāko sporta veidu visos novada pagastos. Vecumnieku mūzikas un mākslas skolā ir ievērojamas atlaides mācībām, kas diferencētas atkarībā no bērnu skaita. J. Kovals apstiprināja, ka tiek domāts arī par labvēlīgāku nosacījumu radīšanu daudzbērnu ģimenēm dzīvei novadā kā, piemēram, atvieglojumu piešķiršana nekustamā īpašuma nodoklim.

VIEDOKĻI: NEDROŠĪBA ATTUR

Baušķenieces Zandas ģimenē aug piecgadīgais Pauls. Sieviete «Bauskas Dzīvei» atklāj, ka labprāt gribētu otru, trešo bērnu, bet pagaidām abi ar vīru no šī soļa atturas, jo baidās par savu nākotni un spēju nodrošināt iztiku tik kuplai ģimenei.
«Strādājam abi, algas kopā veido 1060 eiro mūsu mazās saimes kopbudžetu. Mēneša bilance: hipotekārais kredīts 200 eiro, 2000. gada mašīnas līzings 105 eiro, komunālie maksājumi 120 eiro, elektrība, internets, televīzija, telefonu rēķini 80 eiro, automašīnas degviela 70 eiro, pārtikai vismaz 200 eiro. Tātad kopējie tēriņi ir 775 eiro, 285 eiro paliek pāri. Kas tas ir, ja vēl jāsamaksā par apdrošināšanu mājoklim, automašīnai, jāapģērbjas, gribas ieturēt pusdienas ārpus mājas, aizbraukt ciemos, iegādāties dāvanas, sarīkot viesības savās mājās?! Mazais sāks iet skolā, vajadzības tikai pieaugs, būs pulciņi, ekskursijas, skolas lietas. Veikalos cenas tikai pieaug, to gan nevaru sacīt par atalgojumu. Reāli bail, ka nesavilksim galus kopā, ar saviem ienākumiem nekādu drošības spilvenu nevaram uzkrāt,» savās pārdomās dalās Zanda.

Sarmītes ģimene audzina divus dēlus un meitu. Viņasprāt, mūsu valstī ir daudz netaisnības un netiek risināti tiešām svarīgi jautājumi. «Nodokļu slogu tik vēlas palielināt, nekādas dižas stratēģijas reālajai ekonomikas izaugsmei nav, nākotne nerādās spoža. Ar vīru vairākas reizes esam domājuši par prombraukšanu, taču vecāki, īpašums, skola, draugi vēl pietur šai vietai,» teic Sarmīte. Viņa nelolo ilūzijas uz kādu krietnu valsts atbalstu.
Pirms dažām dienām Sarmīte televīzijā dzirdējusi Igaunijas piemēru demogrāfiskās situācijas uzlabošanai. Kaimiņvalstī bērnu pabalsts par pirmo un otro bērnu ir 50 eiro par katru. Par trešo un nākamo bērnu 100 eiro mēnesī. Turklāt no 2017. gada 1. jūlija ģimenes ar trīs un vairāk bērniem saņems 300 eiro lielu pabalstu. Tas nozīmē, ka ģimene ar trīs bērniem Igaunijā no valsts ik mēnesi dabūs 500 eiro bērnu pabalstu, bet tikmēr mūsu valstī pabalsts 2017. gadā paaugstināts vien par ceturto atvasi, un tas ir 50 eiro. Par pirmo bērnu Latvijā tiek maksāti 11 eiro, par otro – 22, par trešo – 34 eiro.
«Protams, var iztikt ar mazumiņu un var vēlēties dzīvot kā karaļbērni. Viss atkarīgs no vajadzību griestiem. Ja pie varas esošie tā lēmuši, to arī pieņemam. Paši iztiekam un pagaidām savu ģimeni varam nodrošināt,» teic Sarmīte.

Uz papīra Latvijā dzimstības veicināšana ir valsts prioritāte kopš 2012. gada. Praksē vārdi ne vienmēr saskan ar darbiem. Taču kopš šī gada, piemēram, panākts nedaudz lielāks pabalsts par ceturto bērnu ģimenē, kas šogad ir 50 eiro un 7 centi mēnesī.

Dažādu iemeslu dēļ dzimstība ir tāda, kāda ir – vidēji vienai Latvijas sievietei ir 1,7 bērni.

Lai atbalstītu ģimenes ar bērniem, Demogrāfisko lietu centrs šogad varētu rosināt veikt izmaiņas pensiju sistēmā, īstenot papildu atbalsta veidus ģimenēm ar bērniem, kā arī pilnveidot iedzīvotāju prasmes ģimenes jautājumos.

Bērniem dotie vārdi 2016. gadā

Vecumnieku novadā

Populārākie vārdi (katrs 2 ģimenēs): Elizabete, Estere, Gabriela, Gustavs, Katrīna, Kristiāns, Stefānija.

Retāk sastopami vārdi – Anders, Aminata, Renāts.

Bauskas novadā

Populārākie vārdi zēniem: Reinis – 5 ģimenēs, Rihards, Ralfs, Toms – 4 ģimenēs, Deivids, Gustavs, Lauris, Markuss, Artūrs, Roberts –
3 ģimenēs.

Populārākie vārdi meitenēm: Alise, Gabriela, Marta – 4 ģimenēs, Viktorija, Elizabete, Estere – 3 ģimenēs.

Retāk sastopami vārdi – Ebija, Šu Jaņa, Felisitija, Anabella, Eimija, Greta, Džeina, Mia, Rometa Letīcija, Deimians, Raiders, Rubīns, Noels, Džastins, Braiens, Darens, Everts, Arno.

Iecavas novadā

Polpulārākie vārdi zēniem: Artūrs – 3 ģimenēs, Gustavs, Jānis – 2 ģimenēs, Adriāns – 3 ģimenēs, Markuss – 2 ģimenēs, Gabriels – 2 ģimenēs, Ričards – 2 ģimenēs.

Populārākie vārdi meitenēm: Amēlija, Marta, Elizabete, Maija – 2 ģimenēs.

Retāk sastopami vārdi – Esēnija, Džastins, Kevins, Teodors, Patriks, Klāvs, Dareks.

Rundāles novadā

Populārākie vārdi zēniem: Mārtiņš – 2 ģimenēs.

Populārākie vārdi meitenēm: Emīlija, Sofija.

Retāk sastopami vārdi – Odrija, Vsevolods.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Mirstība aizvien lielāka par dzimstību

Kategorijas