Piepilda bērnības sapni

2017. gada 20. janvāris 00:00

65 gadu jubileju svin Dace Stankeviča Skaistkalnē.

Aktīva, sportiska, erudīta, atraktīva, mērķtiecīga un strādīga. Ar šādiem īpašības vārdiem varētu raksturot skaistkalnieti Daci Stankeviču. Arī viņa pati priecīgi saka: «Mana dzīve ir pilnīga. Viss ir sasniegts, pat bērnības sapnis piepildīts!»

Koridors pārtop par skatuvi
Jubilāre dzimusi Rīgā, bet galvaspilsētā nodzīvojusi tikai pirmos četrus gadus, jo pēc tam kopā ar ģimeni pārcēlusies uz Skaistkalni. Jau maza būdama, Dace sapratusi – ja dzīvošu laukos, savu sapni nepiepildīšu.

Jubilāre gribējusi kļūt par baletdejotāju. «Man Rīgas mājas kaimiņos dzīvoja baletdejotājs. Ja nepārceltos uz Skaistkalni, tad noteikti apmeklētu baleta nodarbības, bet laukos tas nebija iespējams. Lauku mājās bija garš un plats koridors. Tā bija mana skatuve, kur es dejoju. Vairumam manu apavu purni bija noberzti līdz caurumiem no dejošanas,» kavējoties bērnības atmiņās, stāsta Dace.

Viņa mācījusies Skaistkalnes skolā, bet vasaras pavadījusi Rīgā pie tantes. Tā sanācis, ka skolas prakse vasarā pagājusi secen, bet, atgriežoties laukos, īsi pirms septembra skolā nācies pastrādāt tik un tā. «Daudz darāmā skolā nebija palicis, tāpēc man uzticēja beidzamos krāsošanas darbus. Tiklīdz rokās paņēmu otu, es apzinājos savu nākotnes sapni un profesiju – es gribēju kļūt par krāsotāju,» atzīstas Dace. Viņa savu sapni īstenoja. Jau 42 gadus ir krāsotāja un lielāko darba mūžu strādā akciju sabiedrībā «Latvijas Valsts ceļi». Dacei patīk krāsot, jo tā neglītais top skaists.

Pašlaik «Latvijas Valsts ceļos» amats gan esot cits. «Nereti vēl pakrāsoju, bet pēdējos darba gadus esmu tehniķe. Pārraugu dažādu veidu darbu izpildi un kārtoju dokumentus. Agrāk man te bija 52 kolēģi, nu vairs tikai seši,» stāsta skaistkalniete.

Dzīve dod otru iespēju
Pirms kļuvusi par krāsotāju, Dace mācījusies Limbažos, pēc tam kādu laiku strādājusi tajā pilsētā par audzinātāju kopmītnēs. Tieši Limbažos jubilāre atskārtusi, ka grib dzīvot laukos. «Kamēr studiju biedri bija kopā ar mani, tikmēr jutos lieliski, tiklīdz paliku viena un sāku strādāt kopmītnēs, sapratu, ka es šeit nevēlos būt. Man gribējās dārziņu, sajust lauku ziedu smaržu un putekļus uz vaiga. Vēlā vakara pastaigā pa Limbažiem sapratu, ka mana vieta ir lauku mājās Skaistkalnē,» jaunības dienas atceras Dace.

Viņai ir trīs pašas atvases – Rinalds, Sanita un Juris –, kā arī divi bērni no otrā vīra pirmās laulības. Jubilārei ir mazmeita un četri mazdēli. «Prieks, ka dzīve devusi otru iespēju būt laimīgai. Mans otrais vīrs Ilmārs ir lielisks cilvēks,» lepna par dzīvesbiedru ir jubilāre.

Prasmīga galda spēlēs
D. Stankevičai ir saimniecība «Mačēni», kurā jāgādā par 15 govīm. «Saimniecība ir tāpēc, ka vajag un gribas. Tie ir papildu ienākumi, un – kas gan ir lauku cilvēks bez lauku saimniecības? Man un vīram te meita ir pirmais palīgs,» teic Dace. Lauku mājās jubilāre jūtoties fantastiski. Pilsētas vidē viņa sevi nespējot iztēloties.

Dace ir aktīva galda spēļu spēlētāja. Desmitiem diplomu pierāda prasmes zolītē, galda tenisā, novusā, šahā un dambretē. Diplomi piešķirti par dažādām vietām – ir vairākas pirmās, netrūkst arī pa kādam neveiksmīgam startam. «Ar prieku atminos sporta pasākumus darbavietā. Tie tik bija svētki! Man ir paniskas bailes no ūdens, es neprotu peldēt, tomēr, ja kolēģi lika kāpt uz ūdens velosipēda, es to darīju,» sportiskās aktivitātes atminas Dace.

D. Stankeviča rezumē: «Par visu esmu pateicīga savai mammai Annai. Viņa mani audzināja bez tēva, iemācīja strādāt un dzīvē nekad nepadoties, tiekties pēc saviem sapņiem. Mammai esmu mūžam pateicīga par dzīves gudrībām un sniegto mīlestību tad, kad nekā cita nebija, ko dot.»

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Piepilda bērnības sapni

Kategorijas