Aicina neaizmirst krīzi

2017. gada 20. janvāris 00:00

Janvārī piena iepirkuma cena Latvijā teju sasniegusi Eiropas vidējo, atvieglojot zemnieku situāciju, taču lietpratēji aicina neaizmirst krīzi un domāt par ražošanas ilgtspējību.

Pašlaik iepirkuma cena joprojām kāpj, janvārī tā sasniegusi 30 centus/kg, «Bauskas Dzīvei» saka Lauku konsultāciju un izglītības centra vadītājs Mārtiņš Cimermanis, kura ģimenei ir piensaimniecība «Strautnieki» Bauskas novada Ceraukstes pagastā.

Nav supercena
«Tā vēl nav supercena, bet zemnieku situāciju pēc ļoti zemajiem ienākumiem pērn septembrī un oktobrī atvieglo,» skaidro M. Cimermanis, «cenu ceļ pārstrādes rūpnīcu pieprasījums Bauskā un Jelgavā, jauns pārstrādātājs Lietuvā, kā arī piena izvešana uz Poliju, kur izejvielas pašlaik trūkst.»

Kopējā pasaules piena tirgū situācija arvien uzlabojas, lai gan Eiropā cena sāk stabilizēties un grozās ap 35 centiem/kg. «Nav skaidrs, kādu iespaidu radīs intervence – Eiropā uzpirktā pulvera pārdoša-na, ko iegādājās pat par ļoti zemu cenu – 175 eiro par tonnu,» saka nozares dalībnieks.
Pēc Eiropas Komisijas (EK) priekšlikuma dalībvalstis decembrī vienojās par krīzes laikā intervencē iepirktā sausā vājpiena pulvera tirdzniecības sākšanu, vēstīts laukutikls.lv. Kā norāda Eiropas Savienības (ES) lauksaimniecības komisārs Fils Hogans, pulveri pārdos piesardzīgi, lai nesašūpotu trauslo piena tirgus atveseļošanos.

Jāvērtē nopietni
ES lauksaimnieku organizācijas ar bažām raugās uz EK plāniem laist tirgū intervencē iepirktos piena produktus. Īrijas piensaimnieku kooperatīvu apvienība jau nosūtījusi iebildumus pret intervences sviesta pārdošanu martā, jo tas varot ietekmēt piena tirgu, mazinot iepirkumu cenas.
M. Cimermanis iesaka zemniekiem nopietni vērtēt ikvienu lēmumu par uzpircēja maiņu. «Latvijā pašlaik par pienu cīnās, jo poļu pircēji atstāj savu ietekmi. Polijā cena ir 30 – 35 eiro centi par kilogramu atkarībā no uzņēmuma. Tendences ir zemniekiem pozitīvas,» secina lietpratējs.

Viņš gan atzīst, ka cenas kāpums kavē zemniekus pievienoties kooperatīviem, lai arī to saimniekošanas modelis ilgtermiņā esot drošākais: «Cenas ir tik atšķirīgas, ka zemnieki neredz jēgu kooperācijai, bet arī tai jābūt ilgtspējīgai. Ir tādi, kas tikai sapņo par cenu 30 centi par kilogramu, bet lielie uzpircēji tādu maksā.»

Zaudējuši daudz
Bārbeles pagasta piensaimniecības «Silavēji» īpašnieks Mārtiņš Mediņš «Bauskas Dzīvei» atzīst, ka kopā ar Rusiņu ģimeni ir vīlušies sadarbībā ar kooperatīvu.

«Bijām uzticami «Bauskas pienam», kur pazaudējām daudz naudas. Bijām uzticami kooperatīvam «Trikāta» un «Latvijas Pienam», bet arī zaudējām lielu summu, ko, drīzāk, neatgūsim. Žēl, ka Latvijas zemniekiem tik grūti noturēt šo uzņēmumu, turklāt tur tika ieguldīta nodokļu maksātāju nauda,» vērtē ražotājs, «zaudējumi ļoti kaitē, taču zemnieki nav staigātāji un tik viegli partnerus nemaina. Žēl, ka pārstrādes uzņēmumi to neciena un nereti nerēķinās ar piegādātājiem.»

Pērnā gada nogalē plašsaziņas līdzekļos nonāca vēsts, ka par kooperatīva «Latraps» daļu iegādi «Latvijas Pienā» (LP) interesējas Vācijas uzņēmums «Eximo». Uzņēmuma pārstāve Rita Voronkova «Bauskas Dzīvi» informēja, ka «Eximo» negrasās ienākt LP.

VIEDOKĻI

Eksportēt pārstrādes produktus
Mārtiņš Cimermanis, LLKC vadītājs, Bauskas novada Ceraukstes pagasta saimniecības «Strautnieki» īpašnieks:
– Zemniekiem pašlaik svarīgi domāt ilgtspējīgi, ar skatu nākotnē. Ir daudz mazāku piena ražotāju, kas gatavi par puscentu nomainīt pircēju, pat neieskatoties piedāvājumā un līgumā. Neaizmirsīsim tik ātri krīzes laikus, kad cena bija zema! Jāvērtē, kur iegūt labāko piena cenu ilgtermiņā.
Kooperatīvu piedāvājums jāsakārto, tam jābūt zemniekiem labvēlīgam. Rit sarunas starp četriem Latvijas kooperatīviem, piedalās arī viens Igaunijas kooperatīvs, lai vienotos par ilgtspējīgu sadarbības plānu un nepieļautu tādu krīzi kā pērn. Klajā ar savu piedāvājumu nāksim tad, kad tas būs skaidrs. Katram kooperatīvam tālākā darbība būs jāapspriež ar saviem biedriem.
Tuvākajos gados izšķirsies, vai galalabumu piena nozarē iegūs zemnieki vai investori no malas.
Mūsu mērķis ir kļūt par stabilu partneri pasaules tirgū, jo eksportspēja ir izšķirīga, un īstais ienākums ir nevis no plika piena, bet pārstrādes produktu eksporta.

Par pieņemamu cenu
Mārtiņš Mediņš, Vecumnieku novada Bārbeles pagasta piensaimniecības «Silavēji» īpašnieks:
– Pašlaik pienu piegādājam Bauskas pārstrādes uzņēmumam «Baltic Dairy Board», ar kuru noslēgts līgums un esam vienojušies par iepirkuma cenu, kas abām pusēm pieņemama. Vērojam piena tirgu, vērtējam, ko piedāvā kooperatīvu zemniekiem. Lai arī tiem, kas pašlaik pienu eksportē, cena ir lielāka, neapsveram sadarbības pārtraukšanu, jo svarīgāka ir garantija, ka rīt pienam būs pircējs. Eksportējot pienu kā izejvielu tieši uz ārzemēm, nevar zināt, kurā brīdī partneris vairs negribēs braukt tam pakaļ, jo paša valstī piedāvājums būs pietiekams.
Govis likvidēt negrasāmies, ražošanu nepārtrauksim. Uzskatu par lielāko kaitniecību, kad valsts pakļāvās ES piedāvājumam kompensēt ganāmpulku likvidēšanu, jo piena eksportam ir ievērojama loma, nozare dod darbu cilvēkiem, maksā nodokļus un ir Latvijai tradicionāla. Kompensācija galu galā bija niecīga, un prieks par zemniekiem, kas nepaļāvās uz tukšiem solījumiem. Cukura fabriku pieredzi mums nevajadzētu aizmirst.

Piena intervence

Decembrī tirgū piedāvātas 22 000 tonnu sausā vājpiena pulvera, ko intervencē iepirka 2015. gada novembrī.

Par minimālo cenu 215,10 eiro/100 kg pārdotas 40 t, cena ir augstāka nekā vidējā decembrī – 201 eiro/100 kg.

Pārdošanas daudzums ir 6% no kopējā intervencē iepirktā apmēra 2015. un 2016. gadā – 355 000 t.

Avots: laukutikls.lv.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Aicina neaizmirst krīzi

Kategorijas