Sniega baltums priecē acis un sirdi

2017. gada 17. janvāris 00:00

Brunavas pagasta zemnieks Jānis Straģis neslēpj, ka sniega baltums laukos priecē acis, raisa pozitīvāku noskaņojumu. Daudzus brunaviešus ielīksmo decembrī Jāņa sētā paveiktais varenais darbs – lielās dzīvojamās mājas kontūras izgaismotas ar elektrisko lampiņu virtenēm. Vakaros tā no liela attāluma spīd kā pasaku nams.

– Šis laiks laukkopjiem ir tāds mierīgāks, lauku darbos ir mazāka slodze. Taču man ir slaucamo govju ferma, kur darbā jābūt katru dienu. Pēdējos divos gados piensaimniecība dzina pamatīgā izmisumā. Putra visā valstī bija savārīta pamatīga, to sāpīgi jutām arī mēs, piena ražotāji. Šoziem varu teikt – piena iepirkuma cenas ir nedaudz uzkāpušas virs pašizmaksas. Tas rada cerīgāku noskaņu, rodas neliels finansiāls pārpalikums, ar ko izstrēbt to savārīto putru.

Cerības nozarē rada jauna spēlētāja ienākšana piena tirgū. Latvijas piensaimniekiem piederošo pārstrādes rūpnīcu Jelgavā iegādājās vācieši. Tas ir uzņēmums ar pieredzi, gatavu noieta tirgu. Vajadzība pēc izejvielas būs. Arī Lietuvā uzbūvēta jauna piena pārstrādes rūpnīca, tur būs nepieciešams piens. Tas ir pamats pozitīvam skatījumam.

Sniegs spēj darīt gaišāku skatu ikvienam. Tā daudzums ir optimāls, arī sals nav pārāk liels, sējumiem tas nekaitē. Atliek tikai priecāties par sniegu. Es gan ar aktīvām izklaidēm esmu piebremzējis. Pirms diviem gadiem pēc brauciena no kalna nācās pamatīgi «lāpīt» roku. Taču bērni istabā nāk sarkaniem vaigiem. Mazā meita Elīzīte pagājušajā sestdienā uzcēla sniegavīru, dēls Alberts sabūvēja sniega cietokšņus. Pie mājas mums nekādu kalniņu nav, bērniem lielā braukāšana no pagrabiņa augšas.

Kā smejies, laukos tagad priecājamies par «balto asfaltu», kas Brunavas puses ceļus padarījis daudzmaz braucamus. Pavasarī tā atkal būs viena liela nelaime. Grantsceļi mūsu pusē ir tik ļoti sabeigti, ka ar pāris šķembu kravām tur neko nevar salāpīt. Ir nepieciešams riktīgs remonts, sākot jau no pamatnes. Vai kāds to izdarīs, cerība maza.

Vēl viena aplamība, kas notiek pašlaik, ir mazo lauku skolu, tostarp Mežgaļos, reorganizācija, es teiktu tieši – gatavošana slēgšanai. Man Mežgaļos mācās visi četri bērni. Mana pārliecība – te būs tāpat kā ar mazo biznesu valstī. No sākuma iznīdēja iestrādes, tagad domā, kā visu atjaunot. Ar skolām būs tāpat. Tagad sadzīs visus lielos «kombinātos», pēc tam domās, kā dabūt atpakaļ uz laukiem.

Esmu mācījies Mežgaļos, pēc tam braukāju uz vidusskolu Bauskā. Zinu, kā tas ir. Nu nebūs tam mazajam cilvēkbērnam, kad viņš ap pieciem sešiem vakarā atbrauks no Bauskas, ne spēka mācīties, ne ko citu vēl padarīt! Daudzi bērni no pagasta nomalēm vispār uz skolu nebrauks, būs ģimenes, kas meklēs dzīvesvietu citur.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Sniega baltums priecē acis un sirdi

Kategorijas