Gada dzīvotne – lauku sēta

2017. gada 17. janvāris 00:00

678

Latvijas Dabas fonds (LDF) šogad par gada dzīvotni Latvijā nosaucis tradicionālo lauku sētu, kam ir ievērojama loma dabas daudzveidības uzturēšanā Latvijas lauku ainavā.

Iepriekšējos gados izceltās dzīvotnes bija dabiskie zālāji un niedrājs. Senākās lauku sētas ir Latvijas kultūrvēsturiskā mantojuma un latviskās identitātes daļa, ko LDF aicina atcerēties, sagaidot Latvijas simtgadi.

Ietekmē saimnieks
LDF pārstāvis Viesturs Lārmanis pauž – gan senas, gan jaunas lauku sētas bioloģisko daudzveidību var ietekmēt ikkatrs saimnieks – vai nu noplicināt, vai kopt un vairot.

Lauku sētas augu un dzīvnieku sugu daudzveidību nodrošina pagalms, dārzs un ēkas. Pakši un malkas kaudzes ir ligzdošanas vieta pelēkajiem mušķērājiem un Latvijas nacionālajam putnam – baltajai cielavai. Liela daļa Latvijas bezdelīgu populācijas nepastāvētu, ja nebūtu ligzdošanas vietu pie sijām un jumtu spārēm. Koku dobumos un saimnieku izliktos putnu būros ligzdo zīlītes, mājas strazdi, svīres, tītiņi un erickiņi.

Vecāku liepu un ozolu dobumos mājo lielās zīlītes, meža pūces un sikspārņi, kas ziemu pārlaiž pagrabos. Augļu kokos un krūmos ligzdo mazie dziedātājputni. Dzīvžogi, maijrozīšu vai ceriņu krūmāji ir ežu un cirslīšu dzīvesvieta. Pagalma zālienā sastop augu sugas, kas pielāgojušās nomīdīšanai – lielo ceļmalīti, maura kumelīti.

Palīgi cilvēkiem
Visi lauku sētas iemītnieki ir labi palīgi cilvēkiem, jo pasargā dārzu no kaitēkļu savairošanās un apputeksnē augus, uzturot ainavas daudzveidīgās krāsas, skaņas un smaržas. Kā uzsver pētnieki, ja saimniekojam dabai draudzīgi, lauku sētā varam rast lielas vērtības un par tām parūpēties.

Dabas draugi aicina katru savā sētā novērtēt un izmantot to, kas ir dabisks. Katrs pagalms un dārzs ir dzīvotne cilvēkiem, augiem un dzīvniekiem.

Lai lauku sētās varētu dzīvot kupls augu, putnu, zvēru, kukaiņu un būtņu pulks, ir svarīgi saimniekot ar izpratni, un dabai draudzīgi darbi ir vienkārši, iesaka LDF. Dārzu stūros jāatstāj neizpļautas vietas, lapu un zaru kaudzes kā dzīvesvieta sīkiem dzīvniekiem. Tam noder arī komposta kaudze, ko izmanto dārza mēslošanai.

Bezdelīgām un mājas čurkstēm var ļaut ligzdot saimniecības ēku pažobelēs, bet, ja putnubērnu mēsli traucē, var novietot speciālas pamatnes citā vietā. Ja bēniņos dzīvojošie sikspārņi jāpārvieto, tiem uzstāda speciālu būri. Ja sikspārņi ziemo pagrabā, labāk tos traucēt mazāk.

Koki un dīķis
Dārzā jāatstāj dobumaina ābele, pie mājas – vecs koks. Nokaltušā zarā būs dzīvesvieta kukaiņiem, kas kļūs par putnu barību. Ceriņi, vilkābeles, pīlādži, rožu krūmi, mežvīni, aronijas, vīnogulāji nodrošinās barību ceļojošiem un ziemojošiem putniem. Biezā sniegā jāizliek barība putniem, īpaši laukirbēm nomīdītos laukumiņos noderēs graudi, pelavas vai sēklas.

Putniem dārzā jāizliek būri un barībai jāatstāj nokaltušas puķes. Tam ziemā derēs arī dadžu vai vībotņu cers. Lielajos kokos, īpaši eglēs, var ielikt pūču būri vai ligzdas pamatni stārķim.

Bluķī izurbtos caurumos vai niedru saišķos labprāt dzīvo vientuļās bites un citi derīgi kukaiņi. Uz sāniem noliktā māla puķu podiņā, kurā iebāzts sausas zāles kušķis, var apmesties kamenes. Pat neliels dīķītis noderēs vardēm un krupjiem.

Dabiskajā zālājā vēlams saglabāt vietai raksturīgos augus, ļaujot tiem noziedēt un izsēties. Pagalmā un dārzā labāk neizmantot sintētiskās agroķimikālijas.

Andris Kalniņš, Vecumnieku novada Stelpes pagasta bioloģiskās saimniecības «Ozoli» īpašnieks:
– «Ozolos» dzīvojam un pārtiku ražojam pēc senajiem latviešu lauku sētas principiem, saskaņojot augkopību ar lopkopību un ievērojot zaļu resursu apriti. Mūsu nācijas konservatīvajā viensētu dzīvesveidā ir sava loma katram – graudu druvai, pļavām un ganībām, dārzam, krūmājam ar putnu ligzdošanas vietām, piena lopiem un to dotajam mēslojumam, bitēm kā apputeksnētājām. Ja iznīkst mazie putni, kuri ir galvenie kaitēkļu iznīcinātāji, domāju, ka pie vainas intensīva krūmāju likvidēšana, ierīkojot graudu sējumus.
Pašlaik notiek cīņa starp konservatīvo, vidi saudzējošo un intensīvo moderno lauksaimniecības pieeju, kas noplicina dabas daudzveidību, iznīcina pļavas un krūmājus. Iniciatīva ir laba, taču Latvijai raksturīgās lauku ainavas saglabāšanai ir jāiegulda darbs, un te svarīga paaudžu pārmantojamība. Nepietiek tikai runāt, mazo lauku saimniecību atbalstam vairāk jādara gan biedrībām, gan pašvaldībām, piemēram, atbalstot jauniešus, kas pārņemtu vecāku zemnieku iekopto saimniecību. Tas atrisinātu gan vientuļo senioru, gan zemes trūkuma problēmu.

Agnese Hauka, lauku ekonomikas pētniece:
– Daudzi lauku sētās izmanto zaļas metodes, jo ikdienas steigā tā var ietaupīt laiku. Zemu mauriņu atstāj pie mājām, bet tālāk tur ziedošu pļavu. Dārzos vecās ābeles nezāģē nost, bet ļauj tām nodzīvot mūžu. Sevišķi pie senā dzīvesveida pieturas sētās, kur uzņem tūristus, piemēram, Codes pagasta «Vaidelotēs». Daudzviet tās ievēro, bet neuzsver, ka tas ir kas īpašs.
Tiesa, ir tādi, kuri mantotās vai pārpirktās mazajās saimniecībās ienāk ar mērķi intensīvi ražot, nolīdzinot vietu un visu būvējot no jauna. Taču ir daudzi, kuri vecās sētas atjauno, pieliek mūsdienu ērtības un dzīvo rāmā lauku ritmā. Atbilstīgi gadalaiku maiņai, vasarā Latvijas lauku sētā darbi rit no gaismas līdz gaismai, bet ziemā var atpūsties.
Iepazīstot mūsdienu lauku sētas, esmu pārliecinājusies, ka pietiekami daudz cilvēku senās tradīcijas pielāgo mūsdienu ritmam, un viņi nemet plinti krūmos. Viņu mērķis nav būt produktīvākiem, ražot vairāk, pelnīt visu pasaules naudu! Viņu motivācija ir strādāt ģimenei, ražot veselīgus produktus, darīt laimīgu jauno paaudzi. Šo dzīvesveidu mantos viņu bērni, un tas tik viegli nezudīs.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Gada dzīvotne – lauku sēta

Kategorijas