Palielinās Senās mūzikas koncertu apmeklētāju skaits Rundālē

2009. gada 12. jūlijs 17:14

1974

Palielinās Senās mūzikas koncertu apmeklētāju skaits Rundālē

Starptautiskais senās mūzikas festivāls, kas Rīgā un Rundālē notika jau 15. reizi, 11. jūlija pusnaktī noslēdzās ar tradicionālo uguņošanu pils dārzā. Pils muzeja apmeklētāju skaits sestdien sasniedza 1800, informē gide un muzeja zāļu uzraudze Valērija Liepa.Publikas interese par koncertiem Rundālē bija milzīga. Senās mūzikas festivālus organizē pirms pieciem gadiem nodibinātā aģentūra« Latvijas Koncerti». Tās pārstāvji atzīst, ka beidzamajā laikā visi koncerti Rīgā un citās pilsētās ir ārkārtīgi labi apmeklēti, turklāt mainās arī auditorija.Vēl nesen pastāvīgā publika galvenokārt bija mūzikas profesionāļi un lietpratēji, bet tagad interese par augstas kvalitātes koncertiem ir vērojama arī sabiedrības citās grupās. Aizvien biežāk koncertzāles apmeklē ģimenes. Par sarīkojumiem Rundālē bija patīkami izbrīnīta Klaipēdas iedzīvotāja Olga un četri viņas pavadoņi: «Lietuvā visatpazīstamākais Latvijas tūrisma objekts ir Rundāles pils. Mana kolēģe pēc ekskursijas bija sajūsmināta un ieteica arī man vēl šovasar doties uz pili. Sagaidījām draugus Andreju un Valēriju, kuri jau vairākus gadus dzīvo Skotijā, un nolēmām nedēļas nogali pavadīt Rundālē. Internetā atradu informāciju par starptautisko senās mūzikas festivālu, tuvākās viesu mājas adresi. Turklāt mums bez grūtībām izdevās nopirkt biļetes uz ekskluzīvu koncertu – itāliešu ansambļa «Venexiana» koncertu Zelta zālē. Klausīties madrigālus viņu izpildījumā bija neizsakāma bauda. Mēs ilgi staigājām pa rožu dārzu un raudzījāmies tajā kā brīnumā. Neko līdzīgu Baltijā nebijām redzējuši. Savus paziņas un draugus es noteikti mudināšu doties uz Rundāli.» Savukārt Andrejs domā, ka Rundāles pils muzejs un rožu dārzs var pretendēt uz pasaules nozīmes tūrisma objekta statusu. «Mēs pamanījām daudzus mecenātu un sponsoru vārdus, kas ir iesaistījušies pils atjaunošanā. Būtu lieliski, ja Latvijas valdība novērtētu šī arhitektūras pieminekļa lomu valsts tēla veidošanā un ieguldītu vēl vairāk līdzekļu pils muzeja attīstībā,» spriež viesis no Skotijas. Inguna Balode – kādreizējā Bauskas 1. vidusskolas latviešu valodas un literatūras skolotāja – savu atvaļinājumu ik vasaru pielāgo senās mūzikas festivāliem. Jau diezgan ilgi viņa pastāvīgi dzīvo Kanādā un strādā par projektu vadītāju Toronto latviešu centrā. Kopā ar draudzenēm 11. jūlijā Inguna apmeklēja visus koncertus Rundālē.Inguna uzsver: «Man ir neizsakāms prieks par kultūras augsto standartu, kas valda Latvijā. Arī mani bērni Ingmāra un Kaspars Latvijā profesionāli darbojas literatūras un vizuālās mākslas jomā. Lai gan visi pašlaik raizējas par ekonomisko krīzi, es nesaskatu pamatu dziļam pesimismam un ticu, ka pamatvērtības mums izdosies saglabāt. Par to arī šeit, Rundālē, liecina tūkstošiem ieinteresētu, gaišu un smaidīgu cilvēku.» Koncertus Rundāles pilī apmeklēja arī kultūras ministrs Ints Dālderis. Festivāla noslēgumā publiku uzrunāja aģentūras «Latvijas Koncerti» direktors Guntars Ķirsis. Viņš pateicās brīvprātīgajiem palīgiem – vairākiem desmitiem jauniešu, kuri sagaidīja publiku, asistēja visās norišu vietās, laipni un ieinteresēti atbildēja uz apmeklētāju jautājumiem. Rīdziniece Marina Korņejeva par festivāla īpašu notikumu uzskata sarīkojumu bērniem «Vasara Venēcijā», kas 11. jūlija priekšpusdienā notika Rundāles pils dārzā. Viņas bērni Daniels un Alīna horeogrāfu Agra Daņiļeviča un Gunas Ezermales vadībā mācījās menueta soļus, piedalījās masku darināšanā un ļāvās grima meistaru piedāvātajām pārvērtībām, lai iejustos 18. gadsimta personāžu tēlos. Uzvedums «Rudā priestera stāsts» par komponistu Antonio Vivaldi Marinai šķitis gluži vienkārši lielisks. «Bērni pirmo reizi redzēja tik skaistu rožu dārzu un jutās kā pasaku varoņi,» teic Daniela un Alīnas māmiņa.Mākslas studentam Atim Jākobsonam bērnības iespaidi asociējas ar senās mūzikas festivālu koncertiem un viduslaiku svētkiem Bauskas pilī. Kopš 2006. gada festivāla koncerti šeit vairs nenotiek. Kāpēc? Uz «Bauskas Dzīves» jautājumu atbild aģentūras «Latvijas koncerti» direktors Guntars Ķirsis: «Bauskas pils nav piemērota tik plaša mēroga aktivitātēm. Vietu maksimālais skaits koncertos Rundāles pils zālēs ir mazliet vairāk nekā četrsimt, bet Bauskas pilī var satilpt tikai ap simt klausītāju.»

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Palielinās Senās mūzikas koncertu apmeklētāju skaits Rundālē

Kategorijas