Baušķenieki – pašvērtējums un skats no malas

2017. gada 17. janvāris 00:00

596

Baušķenieki – pašvērtējums un skats no malas

Pētījumā par zīmola attīstības stratēģiju atklāj novadniekiem raksturīgo.

Eksprezidenta Valda Zatlera savulaik izmisīgi uzdotais jautājums «Kas es esmu?» svarīgs ikvienam indivīdam, kā arī lielākai vai mazākai kopienai. Atbildes uz to pilsētniekiem un novada iedzīvotājiem sniedz SIA «Nocticus» pārstāvja Andra Klepera un viņa partneru pusgadu ilgušais pētījums «Bauskas novada zīmola attīstības stratēģija».

Aptaujāti 1000 cilvēku
Pētījums daudz atklāj par kopienas mentalitāti, sniegts novada ļaužu pašraksturojums, kā arī iebraucēju viedoklis. Darbā meklētas atbildes uz jautājumiem, ko novads spēj piedāvāt esošajiem un potenciālajiem iedzīvotājiem, tuviem un tāliem viesiem. Formulētas norādes ekonomiskajai attīstībai.

Izpētes gaitā aptaujāti 487 nejauši izvēlēti iedzīvotāji, ievērojot teritoriālo pārstāvniecību. Viedokli izteikuši 502 novada viesi, intervēti 29 uzņēmēji, izklaušināti 35 viedokļu līderi.

Pieskaita Rundāli
Iepazīstot baušķeniekus, pētnieks par aktuālu atzīst saukli «Bauskas novads – vieta, kur satiekas upes un cilvēki». Tomēr līdz tā jēgpilnam piepildījumam vēl daudz darāmā. Sabiedrības uztverē pilsētas simboliskākā vieta ir trīs upes, īpaši izceļot Mūsas un Mēmeles sateku pie Ķirbaksalas ar Lielupes sākumu. Tomēr pilsētvidē tas nav uzsvērts. Ir tiltiņš, informatīvas norādes un nolietojušies soliņi pussalas galā. Oriģināls māksliniecisks vides elements šim simbolam pievilktu vairāk tūristu.

Pētījumā aptaujātie viesi atzinuši, ka galvenie Bauskas novada konkurenti tūrisma jomā ir Cēsis, Kuldīga un Sigulda. Apkalpoto ārvalstu tūristu skaits Bauskas novadā ir lielāks par vietējo tūristu skaitu. Svarīga ir sadarbība plašākā reģionā. Rundāles pils joprojām biežāk saistīta ar Bauskas nekā Rundāles novadu. Šis secinājums būtu ņemams vērā administratīvo reformu turpmākajā iz-
strādē.

Alus un konservi
«Lejenieku» trešā vieta aptaujā vērtējama kā līdz galam neizmantots potenciāls. Īpaša vērība vajadzīga ne tikai Viļa Plūdoņa godināšanai, ir jāmeklē iespējas dzejnieka mantojuma mūsdienīgai interpretācijai. Pētnieks norāda – Plūdoņa iela ir Iecavā un Rojā, kur ar varētu veidot spilgtākas asociācijas ar Bauskas novadu. Savukārt Bauskas iela ir 14 Latvijas pilsētās, arī tas var kalpot par bāzi sadarbībai.

Prezentācijā A. Klepers uzsver zīmolu arvien pieaugošo lomu ekonomiskajā un vietas pozicionēšanā. «Bauskas alus», «Kroņa» konservi un «Poļa nama» saldumi ir novada «vēstneši». Tie lieliski atspoguļo vietas ekonomisko specifiku. Produktu radīšanai izmantots zemnieku saražotais, uzsverot Bausku kā zemkopju novadu. Šis zīmols izmantojams pašvaldības darbībā, tūrisma attīstībā, iedzīvotāju piederības sajūtas veidošanā. Baušķenieki māk savu produkciju izaudzēt, pārstrādāt un labi pārdot. Jādomā, kā šo sarakstu – alus, konservi un saldumi – papildināt.

Strādīgi lokālpatrioti
Uzsverot vietējo ļaužu nozīmīgāko lomu novada tēla veidošanā, apkopots baušķenieku pašraksturojums, kā arī viesu vērojumi. 503 respondentu atbildēs nosauktas raksturīgākās iezīmes: strādīgums, darba tikums, prasme saimniekot, viedums, tālredzība, lokālpatriotisms, lepnums. Vienlaikus baušķenieki raksturoti kā savējiem atvērti, bet svešajiem noslēgti, atturīgi, bravūrīgi, tādi, kuru uzticība iemantojama grūti.

Salīdzinot ar jelgavniekiem un lietuviešiem, baušķenieki sevi uzskata par lepnākiem, noslēgtākiem, kauslīgākiem, agresīvākiem un strādīgākiem. Uzteicams ir baušķenieku radošums, aicinot ietērpt pilsētu un novadu vienotā cilvēciskā tēlā. Pamatojoties uz vārdu «pilsēta» un «Bauska» jēdzienisko saturu un galotnēm, aptaujātie tika aicināti raksturot Bausku kā sievieti. Līdz ar vietējiem spilgtas atbildes snieguši arī viesi.

Pētnieks piemin arī tā sauktos mīmus jeb metaforiskās idejas, kas raksturo Bausku, noteikta uzvedība vai stils, ko ikdienas saskarsmē cilvēks pārņem no cilvēka. Populārākie ir «Laimīgs tas lai sevi sauc, kas brauc no Bauskas nepiekauts!», «tante Bauskā». A. Klepers iesaka pilnībā šīs asociācijas nenoliegt, bet rast tām jaunu, laikmetam atbilstīgu piepildījumu.

Nākamajā publikācijā vēstīsim, ko Bauskas novadā var atrast jau strādājošie mazie un lielie uzņēmēji, kā arī potenciālie investori.

Vairāk par pētījumu ŠEIT.

Kādas īpašības pietrūkst un vajadzētu attīstīt nākotnē?
Būt tādai priecīgākai, draiskākai, nebēdnīgākai, kļūt saliedētai ar vienotu skatu uz lietām, aktīvai ģimenes aktivitātēs, ar vēl vairāk interesantām fiziskām aktivitātēm, vērstām uz ģimeniskumu. Vēlama pozitīva agresivitāte, vēlme, spēja izcelties citu vidū – citas pilsētas aktīvāk iziet sabiedrībā. Tā Bauskai pietrūkst. Vajag vairāk ambīciju, attīstīt mērķus. Nepieciešama sirsnība, lai sabiedrība būtu smaidīgāka, atvērtāka.
Atsevišķi pieminēts, ka Latvijā ir maz vietu, kur tik plašā spektrā saglabājušies vēstures pieminekļi un būtu iespējams tik tuvu piedzīvot vēsturiskos laikus no agro viduslaiku zemgaļu dzīves Mežotnes pilskalnā caur cietokšņiem un greznām pilīm līdz pat mūsdienām.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Baušķenieki – pašvērtējums un skats no malas

Kategorijas