BauskasDzive.lv ARHĪVS

Komentāri: paaugstināts dabas resursu nodoklis

Komentāri: paaugstināts dabas resursu nodoklis

Atkritumu noglabāšana par tonnu maksāja 12 eiro, šogad jau 25 eiro. Kā to vērtējat, kāds šī nodokļa pieauguma mērķis, kā problēmu risināt?

Labāk izmantot resursus
Kristīne Kļaveniece, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja:
– Dabas resursu nodokļa (DRN) mērķis ir uzlabot resursu ekonomiski efektīvu izmantošanu, ierobežot vides piesārņošanu, kā arī finansiāli nodrošināt vides aizsardzību. DRN likmes atsevišķās pozīcijās pārskatītas ar mērķi dabas resursus izmantot saudzīgi un pārdomāti, radot ekonomisku stimulu atkritumu pārstrādei un atkārtotai izmantošanai.
Šogad DRN par nešķirotu sadzīves un ražošanas atkritumu apglabāšanu ir 25 eiro/t, nākamgad tas būs 35 eiro/t, 2019. gadā – 43 eiro/t, no 2020. gada 1. janvāra – 50 eiro/t. DRN bīstamiem atkritumiem pieaugs no 45 eiro/t šogad līdz 60 eiro/t 2020. gadā.
Aicinām iedzīvotājus sazināties ar atkritumu apsaimniekotāju vai pašvaldību, lai uzzinātu par iespējām šķirot atkritumus, samazinot izdevumus. Atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumam ir tiesības un pienākums laikus informēt klientus par pakalpojuma maksas maiņu. Informācijā par DRN pieaugumu korekti ir norādīt visas atkritumu savākšanas maksas komponentes. Uzņēmumam būtu jāsniedz informācija arī par DRN pieaugumu pa gadiem, atbilstīgi norādot, kā mainīsies maksa par atkritumiem katram klientam.

Šaubas par efektu
Inese Letinska, SIA «Ragn-Sells» juridiskās struktūrvienības vadītāja:
– Paredzams, ka Rundāles un Vecumnieku novada iedzīvotājiem maksa par atkritumu izvešanu pieaugs par apmēram 20 procentiem. Iedzīvotāju rēķinos dabas resursu nodokļa (DRN) palielinājums atspoguļosies, sākot ar februāri.
Kaut gan DRN iekasēšana ir atkritumu apsaimniekošanas uzņēmuma pārziņā, šis nodoklis nepaliek SIA «Ragn-Sells» rīcībā, bet tiek maksāts tālāk poligonam. Savukārt pēc tam nodokļa maksājumu sadala starp valsts pamatbudžetu un vietējo pašvaldību vides aizsardzības speciālajam budžetam.
DRN paaugstināšana paredz veicināt atkritumu šķirošanu, tomēr ir šaubas, vai panāks gaidīto efektu. Šķiroto atkritumu daudzums tāpēc vien nepalielināsies, ja netiks aktīvi attīstīta infrastruktūra atkritumu šķirošanai. Lielākajai daļai pašvaldību patlaban ar atkritumu apsaimniekotājiem turpmākajiem pieciem līdz septiņiem gadiem noslēgti līgumi par saistību izpildi, kas šķirošanas iespējas paplašināt neparedz.
Vecumnieku un Rundāles novadā SIA «Ragn-Sells» apsaimnieko atkritumus jau gandrīz četrus gadus. Ir prieks, ka iedzīvotāju un uzņēmēju interese šajā laikā par šķirošanu ir ievērojami augusi. 2016. gadā dalīto atkritumu apmērs ir pieaudzis par 38 procentiem, salīdzinot ar 2014. gadu.

Pie konteinera – videonovērošana
Viktors Lukašs, Biržu ielas 20. nama pārvaldnieks Bauskā:
– Nedomāju, ka atkritumu būs mazāk lielāka nodokļa dēļ. Vienkārši valdībai nav naudas, un par maz viņiem būs vienmēr.
Mūsu izvedamo atkritumu apjoms ir apmēram pusotrs konteiners mēnesī. Tas ir uz māju ar 18 dzī-vokļiem. Visi cenšamies taupīt. Konteiners nolikts nama iedzīvotāju acu priekšā, lai redz savējie un svešie neko nesviestu. Sākumā daži nāca un meta, bet viņus brīdinājām, un pārstāja. Ierīkota videonovērošana un lielas norādes par to – tas arī atbaida cilvēkus, kas grib uz citu rēķina dzīvot. Esmu dzirdējis, cik maksā citas mājas, – ārprātīgas summas.
Atkritumu šķirošanu pašlaik veicina vāji. Ne pārāk tālu no mūsu mājas ir šķirošanas konteineri, tomēr interesējāmies, kas jāizdara, lai pie mūsu nama novietotu kaut papīru konteineru. Mums atbildēja, ka papīru konteinera uzstādīšana izmaksātu 260 eiro. Būtu gatavi šķirot, bet par to jāmaksā tāda nauda! Ja tiešām vēlas veicināt šķirošanu, tad jāievieš tāda sistēma kā Vācijā, kur par plastmasas vai stikla pudeles nodošanu saņem kādu atlīdzību (tā sauktā pudeļu depozīta sistēma – redakcijas piebilde). Tas būtu reāls ieguvums visai atkritumu šķirošanas sistēmai.