Piecdesmit pakāpienu līdz upei

2017. gada 13. janvāris 00:00

193

Mājas vārds. «Vecmēmeles» ir pašu rokām atjaunotas.

Vecsaules pagasta māja «Vecmēmeles» ir teju no jauna uzbūvēta. «Andrejam ir zelta rokas, viņš pats te gandrīz visu ir paveicis,» tā sarunu sāk saimniece Velga.

Lai gan stāsts par māju saimniekiem – Velgu un Andreju Ābolkalniem – būtu jāsāk krietni senāk nekā viņu kopējā laukos celtā māja. Andrejs ir kara laika bērns, kura vecāki no dzimtās Latgales bēgļu gaitās bija nonākuši Kurzemē, pēcāk apmetušies uz dzīvi Rundāles pusē.

Sporta stundas Rožu zālē
«Esmu no tiem laimīgajiem, ja tā var teikt, kurš Rundāles pili iepazina, kad tajā vēl bija skola. Protams, bērni būdami, ēkas vērtību pilnībā neizpratām. Bet bija interesanti sporta nodarbībās skraidīt pa plašajām zālēm. Tagad šīs telpas apskatu ar cieņpilnu bijību, lepnumu, kā pils spējusi atdzimt,» stāsta Andrejs.

Velgu viņš noskatījis kādā kopsaimniecības ballē Bauskas pusē. Kad jaunības mīlestība nobriedusi līdz precībām, dzimtsarakstu nodaļā spējuši piedāvāt 1966. gada 31. decembri. «Tad nevarēja kā tagad, laulāties kur un kad ir vēlēšanās. Kad bija brīvs datums, tad vajadzēja reģistrēties. Tā svinējām kāzas un Jaungadu. Laikam datumam bija kāds īpašs spēks, jo kopā esam nodzīvojuši līdz zelta kāzām,» spriež Velga.

Dieva azotē
Pagājušā gadsimta astoņdesmitajos gados ģimene sākusi lūkoties pēc lauku īpašuma, paši pēc savas mājas. Paziņa ieteicis paskatīties Vecsaules pusē, kur kāda saimniece pārdodot pašas neapdzīvotu māju. Pirmais iespaids nav bijis diez kāds – maza būdiņa, pamestība un postaža. Toties līdzās upe, mežs – romantisks nostūris, kurš tikai jāsakopj. Gadiem ritot, izvēle attaisnojusies. Kāds paziņa, pie Ābolkalniem ieradies, sētai devis īpašu apzīmējumu – te ir kā Dieva azotē.

Iegādājoties īpašumu, saglabāts tā nosaukums. Kādēļ tieši «Vecmēmeles»?! Vai kaut kur līdzās bijusi arī «Jaunmēmeles» māja, saimnieki nezina. Tomēr mājas vārds Ābolkalniem šķiet piemērots. Ēka atrodas Mēmeles augstajā krastā. Līdz upei jākāpj lejā 50 pakāpienu. Dabas klusumu dažkārt iztraucē pa upi peldošās laivas, arī makšķernieki, kuri garām pagalmam izbrauc ar auto.

Paša mūrēts kamīns
Velgai saglabājušās fotogrāfijas no mājas būvniecības sākuma 1989. ga-dā. Rādot apkārtnes un arī ēku pārvērtību, viņa uzsver, ka galvenais būvnieks bijis Andrejs. Bauskā arhitekts uzzīmējis plānu, pēc tā viss celts. Tikai krāsni mūrēt saimnieks neuzņēmies. Tam sarunāts Jaunsaules pusē izdaudzinātais podnieks Tumšais.

Andrejs cītīgi vērojis viņa darbu, pēcāk kādā Vācijā izdotā žurnālā izpētījis kamīna būves izklāstu. «Atcerējos krāšņu meistara darbu, rūpīgi sekoju žurnāla norādēm, un kamīns tapa gatavs. Viss izdevās, vilkme laba, dūmi skrien laukā pa skursteni, atpakaļ nešaujas. Tagad varam sēdēt un lūkoties dzīvajā ugunī,» kamīna būvi atceras Andrejs.

«Vecmēmeļu» sēta ir skaista jebkurā gadalaikā. Protams, vasarā te viss slīgst zaļumu, ziedu jūrā. Saimnieki gaumīgi pārdomājuši puķu un koku stādījumus. Ziemā savukārt apkārtni sedz sniega sega. Andreja pienākums ir gādāt par lielā ceļa un mazo taciņu šķūrēšanu. Velga savukārt uzņēmusies rūpi par putniem.

Tauki un sēkliņas
«Kad veikalos parādījās zaļajos sieta audumos ietērptās tauku bumbas, pirkām un kārām kokā. Sākumā putni tās iztukšoja, taču vēlāk interese zuda. Tagad esmu novērojusi, ka tajos maisiņos ne lāgā tauku, ne graudiņu. Šķiet, pelni un pelavas sakausēti kopā. Mēs nopērkam tirgū taukus, uz plīts tos uzkarsēju, pievienoju putraimus, auzu pārslas, izlobītas saulespuķu sēkliņas. Karstu ieleju trauciņos, lai sacietē. Tad šīs tauku lodītes lieku maisiņos un karu kokā. Lūk, šitais putniem garšo! Ja ļautu, dienā divas trīs bumbas notiesātu. Dažbrīd šķiet, te vai viss mežs salidojis. Ir zīlītes, dzilnas, sīļi, zvirbuļi, dzeņi,» par mazo lidoņu barošanu stāsta Velga Ābolkalna. Par šādu gādību sala laikā dziedātāji saimniekiem brīnumaini atdara vasarās, kad apkārtne pielīst putnu balsīm.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Piecdesmit pakāpienu līdz upei

Kategorijas