Iedzīvotājus neinteresē pētījums par Bauskas novadu
Kā baušķenieki vērtē paši sevi, ko par viņiem domā iebraucēji? Kas ir pilsētu un novadu raksturojošie uzņēmumi, personības, objekti, kā šo informāciju izmantot, lai veicinātu novada attīstību?
Šīs ir tikai dažas no tēmām, par kurām Bauskas kultūras centrā trešdien, 11. janvārī, sanākušajiem klāstīja pētnieks Andris Klepers. Pusgadu ilgajā pētījumā viņš apkopojis apmēram 1000 iedzīvotāju viedokļus. Uzklausīti novada uzņēmēji, inteliģences pārstāvji, dažādu sociālo slāņu ļaudis, viedokļu līderi, arī amatpersonas. Darba noformējums un informācijas izklāsts atbilst zinātniskā pētījuma principiem, tādēļ uzskatāms par vērā ņemamu informācijas apkopojumu.
Interesanti bija apkopotie vietējo ļaužu, tūristu viedokļi par baušķeniekiem. Iepazīstot piedāvājumu, A. Klepers uzskaitīja vairākas, viņaprāt, neizmantotas iespējas. Vajadzētu vairāk popularizēt Ķirbaksalu kā unikālu vietu, kur no divām upēm dzimst Lielupe.
Labiekārtojot šo teritoriju, radot interesantas leģendas, šī vieta varētu kļūt par iecienītu apskates objektu. Tāpat viņš ieteica «neizlaist no rokām» Kantrimūzikas festivālu, bet gan palīdzēt to pārvērst par arvien plašākai auditorijai saistošu notikumu. «Šis pasākums varētu kļūt par apliecinājumu, ka Bauskas pusē, kas sevi dēvē par Zemgales maizes klēti, par zemkopju novadu, lauku ļaudis māk ne tikai strādāt, bet arī svinēt. Jādomā, kā vienu no festivāla šķautnēm pārvērst par jauno zemnieku svētkiem,» ieteica A. Klepers.
Tautsaimniecības veicināšanai pētnieks rosināja izvērst konkrētus piedāvājumus jaunajiem uzņēmējiem, kas gatavi darboties, taču ar lielu rocību viņi neizceļas. Jaunus cilvēkus Bauskā jācenšas «ievilināt» ne tikai ar labiem sadzīves apstākļiem un ērtu nokļūšanu uz darbu Rīgā, bet arī ar labvēlīgu vidi mazajai uzņēmējdarbībai. Līdzšinējie piemēri rāda, ka lielās firmas Bauskas puse neinteresē. Virtuālajā vidē izplatīta informācija par plašu vinila ražotnes atvēršanu Cēsīs. Zināms, ka uzņēmēji bija meklējuši vietu rūpnīcai arī Bauskā. Svarīgi saprast, kādēļ šajā izvēlē baušķenieki piekāpās cēsniekiem.
Pētījums ir bagāts ar vizuālajiem materiāliem, salīdzinošām diagrammām. Diemžēl baušķeniekus šis zinātniskais darbs neinteresēja. BKC zālē bija pieci interesenti, kādi desmit pašvaldības speciālisti. Pētnieku uzklausīja novada domes priekšsēdētājs Raitis Ābelnieks, deputāti šo sanāksmi neapmeklēja.
Vairāk par A. Klepera pētījumu varēs uzzināt «Bauskas Dzīves» drukātajā versijā otrdien, 17. janvārī.
Kategorijas
- Vietējās ziņas
- Sports
- Tautsaimniecība
- Izglītība
- Kultūra un izklaide
- Kriminālziņas
- Vēlēšanas
- Latvijā un pasaulē
- Lietotāju raksti
- Sēru vēstis
- Foto un video
- Blogi
- Laikraksta arhīvs
- Afiša
- Sports
- Kultūra un izklaide
- Dažādi
- Reklāmraksti
- Citas ziņas
- Projekts «Saimnieko gudri»
- Projekts «Kultūrvide novados»
- Projekts «Iesaukums politikā»
- Dzīvesstils
- Projekts «Mediju kritika»
- Projekts «Dzīves kvalitāte novados»
- Projekts «Dzīve pierobežā»
- Projekts «Vide un mēs»
- Projekts mediju profesionāļiem par trešo valstu pilsoņu sociālo iekļaušanos un migrāciju
- Projekts «Dzīve pierobežā – 2020»
- Projekts «Kultūrvide novados-2020»
- Projekts «Vide»-2021
- Projekts «Iesaukums politikā»-2021
- Podkāsts «ViedDoma»