Dižtūja nozāģēta, tīrot elektrolīniju

2017. gada 11. janvāris 12:38

854

Mūsu valsts izcilais dižkoks – Pētermuižas dižā tūja Vecumnieku novada Valles pagastā – nozāģēta, tīrot elektrolīniju, portālam apstiprināja a/s «Sadales tīkls» pārstāve Tatjana Smirnova.

Viņa paskaidroja, ka «Sadales tīkla» uzdevumā SIA «Vējakalni A. V.» pērn decembrī tīrīja zemsprieguma gaisvadu elektrolīnijas trasi 700 metru garumā. Par plānotajiem darbiem jau septembrī informēti zemes īpašnieki, tostarp Vecumnieku pašvaldība.

T. Smirnova uzsvēra, ka «Sadales tīklam» ir izveidojusies veiksmīga saziņa ar Dabas aizsardzības pārvaldi (DAP), regulāri informējot DAP par teritorijām vai dabas liegumiem, kurus šķērso gaisvadu elektrolīnijas un kur paredzēts veikt elektrolīniju trašu tīrīšanu vai apdraudošo koku nozāģēšanu.

T. Smirnova atzīmēja, ka jau trešo gadu pēc kārtas «Sadales tīkls» sadarbojas arī ar sabiedrisko fondu «Dabas retumu krātuve». Savstarpēji vienojoties, 2015.gadā fonda pārstāvji informēja uzņēmumu par dižkoku atrašanās vietām, nosūtot savas nofiksētās dižkoku koordinātes visā Latvijas teritorijā, kuras «Sadales tīkls» ievadīja savā Ģeogrāfiskās informācijas sistēmas datu bāzē. «Šādi pirms veicamajiem darbiem varam pārliecināties, ka konkrētajā vietā neatrodas kāds no aizsargājamiem kokiem,» skaidro T. Smirnova.

Pēc viņas teiktā 10.janvārī «Sadales tīkls» kopā ar SIA «Vējakalni A.V.» veica veikto darbu vietas apskati, un, salīdzinot nozāģētos kokus ar «Dabas retumu krātuves» informatīvo karti, pārliecinājās, ka konkrētā tūja nebija iekļauta šo koku sarakstā. T. Smirnova atzīmēja, ka netālu no šīs vietas – sešu metru attālumā no gaisvadu elektrolīnijas ass, atrodas aizsargājama tūja, kura ir atzīmēta «Dabas retumu krātuves» informatīvajā kartē un kura ir saglabāta.

T. Smirnova stāsta, ka pirms plānotās elektrolīniju trašu tīrīšanas darbu veicēja SIA «Vējakalni A. V.» novērtēja minētās tūjas stāvokli un konstatēja, ka tā bija sasvērusies uz gaisvadu elektrolīnijas pusi, savukārt tās zari stiepās pāri gaisvadu elektrolīnijas vadiem, tādējādi apdraudot gan iedzīvotāju elektroapgādes, gan sabiedrības drošumu. Tālab ticis pieņemts lēmums par tās nozāģēšanu.

«Pēc nozāģētā skujeņa stumbra mūsu uzņēmuma darbinieki secināja, ka tas atbilst dižkoka kritērijiem, par ko pirms zāģēšanas nav pārliecinājies darbu izpildītājs,» teic T. Smirnova, uzsverot, ka patlaban «Sadales tīkls» ir pieprasījis paskaidrojumu no SIA «Vējakalni A. V.» un sazinājies ar atbildīgo DAP pārstāvi, lai izskaidrotu konkrēto gadījumu un novērstu šādas situācijas atkārtošanos nākotnē.

Sašutumu par dižjtūjas nozāģēšanu pauda biedrība «Latvijas Petroglifu centrs», un tās pārstāvi Andri Grīnbergu «Sadales tīkla» skaidrojums nepārliecina. «Protams, ka tā visa ir atrunāšanās. Apgalvoti visādi brīnumaini fakti – tūja bijusi ne tur, kur koordinātas, tūja bijusi līka, ar neiespējamiem milzu zariem, kas traucējuši elektrolīnijai. Tā ir tik tālu, ka nevienas, pat gigantiskas, tūjas zari nespētu aizsniegties! Tūja bija slaida, lieliskā veselības stāvoklī, patālu no varbūtējās elektrolīnijas,» savas domas pauž A. Grīnbergs. Viņš uzskata, ka, redzot šāda izmēra dižkoku, ikvienam saprātīgi domājošam cilvēkam būtu skaidrs, ka tas ir izcils.

«Smieklīgi ir kā aizbildinājumu lietot kaut kādas neprecīzas koordinātas un piesaukt citu, daudz mazāku tūju pilnīgi citā attālā vietā, kura tad likusies īstā. Turklāt mēs, Latvijas Petroglifu centra biedri, tūjas vietu atradām bez jebkādām koordinātām,» pauž A. Grīnbergs. Viņš atzīst, ka savāds ir fakts, ka par tūju nezināja arī Valles pagasta vadība.

«Domājams, ka par to zināja daudzi, tikai ne tie, kam tā bija jāsargā. Nebrīnītos, ja pie izcilās dižtūjas kādreiz kāda izlaiduma bilde būtu fotografēta. Ja tāda atrastos, mēs labprāt to publicētu Latvijas Petroglifu centra lapās, tā būtu skaista liecība par šo nu zudušo dabas pieminekli,» teic A. Grīnbergs, aicinot bijušos skolas absolventus pāršķirstīt fotoalbumus.

DAP sabiedrisko attiecību un vides izglītības nodaļas vadītāja Elīna Ezeriņa informēja, ka pašlaik pārvaldes darbinieki ir ieradušies Vallē, lai izmeklētu minēto gadījumu. «Mums jāpārbauda publiski izskanējusī informācija. Noteikti sods par nodarījumu sekos, fiziskai personai tie ir 140 – 700 eiro, juridiskai personai no 280 līdz 1400 eiro,» atklāj E. Ezeriņa. Viņa saka, šīs dienas gaitā būs zināmi veiktās izmeklēšanas rezultāti. DAP apkopotā informācija liecina, ka pērn konstatēti trīs līdzīgi gadījumi, kad patvaļīgi nocirsts dižkoks. Pēdējais no tiem fiksēts Rīgā – patvaļīga augošas parastās kļavas nociršana, kas arī bija dižkoks.

Jautājot, kā turpmāk novērst līdzīgus gadījumus, DAP speciāliste uzsvēra, ka tikai ar izpratni un zināšanām. «Mēs regulāri mēģinām sabiedrību dažādi izglītot un informēt, tostarp arī a/s «Sadales tīkls» darbiniekus. Lai veicinātu dižkoku atpazīšanu un uzskaiti valstī, DAP kopā ar Latvijas simtgades biroju un Latvijas Radio īstenos Dižkoku uzskaites jeb Dižošanās akciju. Tās pamatā ir izstrādāts interneta rīks, kas ļaus ikvienam Latvijas iedzīvotājām iesaistīties dižkoku meklēšanā un noteikšanā,» stāsta E. Ezeriņa.

Zemesgabals, uz kura kuploja Pētermuižas dižtūja, pieder pašvaldībai, taču tai nav bijis ne jausmas par šāda koka eksistenci, portāls noskaidroja Valles pagasta pārvaldē. «Es pati dzīvoju netālu no šīs vietas jau 30 gadus, taču ne es biju dzirdējusi par šādu izcilu koku, ne pati arī redzējusi. Dižtūja atradās dziļi krūmos, brikšņos. Ne tur ogas, ne sēnes aug, tālab nekādas takas turp neveda,» stāsta Valles pagasta pārvaldniece Iveta Radziņa.

Viņa uzsvēra, ka informācija par dižkoku Vallē būtu tikai ieguvums. «Mēs iztīrītu ceļu līdz šai vietai, ierīkotu pastaigu taku, pieliktu plāksnīti ar datiem par šo koku. Tā būtu vēl viena apskates vieta mūspusē, ko varētu ievietot arī tūrisma ceļvežos. Ja tikai mēs zinātu, ka tāds unikāls dabas veidojums te pastāv,» situāciju raksturo I. Radziņa. Tajā pašā laikā viņa piebilst, ka vakar, pētot dižkoku sarakstu valstī, atradusi dižliepu Vallē, bet dižtūjas tur nav bijis. Pārvaldes vadītāja pieļauj, ka, iespējams, nav trāpījusies uz īsto sarakstu, taču, pēc viņas rīcībā esošās informācijas, jauni dižkoki tiek atklāti katru gadu.

«Tiešām man ir ļoti žēl un skumji par notikušo. Uzskatu, ka visām pašvaldībām noteikti vajag izsūtīt sarakstus ar datiem, mēs dižkokus noteikti aizsargāsim, taču mums jāzina, kur tie ir,» sarunas nobeigumā uzsvēra I. Radziņa.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Dižtūja nozāģēta, tīrot elektrolīniju

Kategorijas