Vallē nezināmi ļaudis nozāģē dižkoku

Vecumnieku novada Valles pagastā nezināmi ļaudis nozāģējuši dižkoku – Pētermuižas dižo tūju, kas pēc apkārtmēra bijusi otra lielākā Latvijā un Baltijā. Sašutumu par to pauž Latvijas Petroglifu centrs (LPC) savā «Facebook» profilā.
«Nupat, ap gadumiju, tā ir nozāģēta. Spriežot pēc celma, stumbra un skaistā vainaga atliekām dižtūja bijusi lieliskā stāvoklī, bez trupes un bez būtiskiem bojājumiem, ar garu un slaidu vainagu,» šokēts bija biedrības pārstāvis Andris Grīnbergs.
Viņš pastāstīja, ka Latvijas Petroglifu centra ekspedīcija apmeklēja nomaļo Pētermuižu 7. janvārī. Viņi konstatēja, ka izcilais dižkoks ir nozāģēts un mētājas daļēji sazāģētā, bet prom neaizvāktā veidā notikuma vietā, pārklājies ar tikko uzsnigušo sniegu.
«Pieļauju, ka zāģētāji domāja, ka ir svētku laiks un neviens jau neatbrauks un neapskatīsies. Viss koks jau turpat vien gulēja, nekas vēl nebija aizvests,» redzēto raksturo A. Grīnbergs.
Tūjas apkārtmērs nozāģēšanas laikā sasniedzis 2,76 m apkārtmēru, kas šīs sugas kokiem ir milzīgs izmērs. «Pēc pašreiz mūsu rīcībā esošiem datiem iznīcināta otra dižākā tūja Latvijā, iespējams, arī Baltijā. Ilgus gadus kopš 2005. gada tā apzināta, Pētermuižas dižā tūja ar apkārtmēru 2,65 m atradās šīs sugas dižkoku pirmajā vietā, bet pagājušā gadā cita dižtūja Bēnes apkārtnē to ir apsteigusi, atstājot to otrajā vietā,» informē A. Grīnbergs. Tūjas divu metru apkārtmēru pārsniedz ļoti reti, un Latvijā tādu ir mazāk nekā desmit. Savukārt Valles pagasta Pētermuižas tūja bijusi ļoti labā stāvoklī, un kokam bijušas visas izredzes sasniegt Eiropas dižkoka statusu.
Par izcilā dižkoka nozāģēšanas faktu ir informēta Dabas aizsardzības pārvalde, kas ir atbildīgā valsts iestāde par dižkoku aizsardzību Latvijā. Biedrības pārstāvji apskatīja notikuma vietu. Netālu garām dižtūjas augšanas vietai ir tīrīta veca elektrolīnijas stiga. Tomēr pamestajā Pētermuižas apkārtnē tūja noteikti nekam nav traucējusi, tai skaitā jaunas elektrolīnijas izveidošanai netālu tai garām.
«Kas nozāģējis izcilo dižkoku, noskaidros Dabas aizsardzības pārvalde. Kopā ar mums bija viņu pārstāvis. Mēs ceram, ka vainīgie saņems kaut minimālu sodu. Neatkarīgi no tā, kas un kāpēc koku zāģēja, par to bija jāsaņem atļauja,» uzsver biedrības pārstāvis. Viņš pieļauj, ka zāģētājiem bijusi nojausma par to, ka koks ir aizsargājams. Par to daļēji liecina fakts, ka tūjas celmu mēģinājuši nozāģēt līdz ar zemi, iespējams, lai pēc tam nomaskētu zāģēšanas pēdas.
Latvijas Petroglifu centrs nodarbojas ar arheoloģijas pieminekļu un ģeoloģisko objektu apzināšanu un pētniecību. Galvenās aktivitātes ir dažādas ekspedīcijas un Latvijas dabas un senvietu pētījumi. Janvāra sākumā biedrības ekspedīcija apmeklēja Bauskas puses dižkokus. «Bauskas pusē lielākoties var izteikt tikai atzinību – daudzviet ir izvietotas zīmes, kas informē, ka koks ir sargājams. Piemēram, Iecavas novadā visur ir klāt zīmītes,» priecājas A. Grīnbergs.
Kategorijas
- Vietējās ziņas
- Sports
- Tautsaimniecība
- Izglītība
- Kultūra un izklaide
- Kriminālziņas
- Vēlēšanas
- Latvijā un pasaulē
- Lietotāju raksti
- Sēru vēstis
- Foto un video
- Blogi
- Laikraksta arhīvs
- Afiša
- Sports
- Kultūra un izklaide
- Dažādi
- Reklāmraksti
- Citas ziņas
- Projekts «Saimnieko gudri»
- Projekts «Kultūrvide novados»
- Projekts «Iesaukums politikā»
- Dzīvesstils
- Projekts «Mediju kritika»
- Projekts «Dzīves kvalitāte novados»
- Projekts «Dzīve pierobežā»
- Projekts «Vide un mēs»
- Projekts mediju profesionāļiem par trešo valstu pilsoņu sociālo iekļaušanos un migrāciju
- Projekts «Dzīve pierobežā – 2020»
- Projekts «Kultūrvide novados-2020»
- Projekts «Vide»-2021
- Projekts «Iesaukums politikā»-2021
- Podkāsts «ViedDoma»