Laukos kūtri čipo suņus

2017. gada 10. janvāris 00:00

692

Desmit dienu pēc noteiktā termiņa beigām Latvijā reģistrēti vairāk nekā 71 000 suņu, Rīgā apkopoti dati par 20 000, bet mūspusē fiksēta informācija par 1547 suņiem.

Veterinārārsti lēš, ka četrkājaino draugu ir krietni vairāk. Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) pārstāve Ilze Meistere atgādina, ka no 1. janvāra visiem ģimenes mīluļiem, kas vecāki par sešiem mēnešiem, jābūt apzīmētiem ar mikroshēmu jeb čipotiem un reģistrētiem Lauksaimniecības datu centrā (LDC).

Viegli identificējams
Bauskas veterinārās aptiekas un ambulances «Cortex» veterinārārste Ieva Apšāne skaidro, ka iepriekš šī prasība attiecās uz dzīvniekiem, kas piedalās skatēs vai šķērso valsts robežu. Beidzot sperts solis, lai sakārtotu datus arī par pārējiem suņiem. I. Apšāne uzskata, ka čipošana mazinās suņu nokļūšanu patversmēs un ierobežos to pamešanu likteņa varā, jo dzīvnieks nu ir identificējams ar konkrētu personu.

«Pēc Jaungada svinībām sociālie tīkli bija pārpilni ar noklīdušu suņu attēliem. Dzīvnieki sabijušies no uguņošanas zalvēm un aizmukuši, kur nu kurais. Čipotiem dzīvniekiem būtu vieglāk atrast saimniekus. Čipot vai ne – tas ir pašu saimnieku ziņā, mēs, veterinārār-sti, to nevaram uzspiest,» teic Ieva Apšāne.

Pērn mūspusē viņa čipojusi ap 300 suņu. Janvāra pirmajās dienās šis darbs turpinās, jo dzīvnieku īpašnieki, izdzirdējuši radio vai televīzijā par jauno kārtību, apzinīgi pilda valsts noteikto prasību. Veterinārārste pieļauj, ka galvenais virzītājspēks suņu reģistrācijai ir iespējamais sods. Fiziskām personām tas ir 7 – 210 eiro, atkārtotā gadījumā – 210 – 350 eiro; juridiskām personām – 15 – 350 eiro, atkārtoti – 350 – 700 eiro.

Esot pārāk dārgi
Iedzīvotāju aptaujā galvenais iemesls, kāpēc suņus nečipo, minēta pakalpojuma augstā cena. Iecavas veterinārās klīnikas veterinārārste Agnese Krūmiņa uzskata, ka viņas praksē noteiktie desmit eiro nav milzu summa. Mikročipēšanas vidējās izmaksas esot pieci eiro. «Nākas uzklausīt pārmetumus, ka gribam nopelnīt, sauc mūs par naudas plēsējiem. Es par savu pakalpojumu prasu piecu eiro uzcenojumu. Kas tas mūsdienās ir? Man jāsedz darbinieku algas, jāmaksā par telpu nomu un citām lietām. Tas nav ikdienas pakalpojums. Daži iedomājas, ka es dienā čipoju simts suņu un iekasēju sev 500 eiro. Nav tā! Ja dzīvniekam ir pārējie valsts noteiktie obligātie dokumenti, tas tiešām nemaksā daudz. Gada laikā, kad bija jau zināma jaunā prasība, vajadzīgo summu varēja atlikt. Novembrī izsludinājām īpašu akciju, samazinot čipošanas cenu, taču atsaucības tikpat kā nebija,» atklāj A. Krūmiņa.

Ārste min, ka Iecavas novadā apzinīgākie ir centrā dzīvojošie un tie, kas ved suņus pie pavadiņas. «Galvenokārt vajadzētu čipot lauku viensētās mītošos suņus, jo tie nereti noraujas no ķēdes, sakož cilvēkus, mājdzīvniekus. Mums Iecavā, kādā lauku teritorijā, sievieti sakoda suns, kas visu laiku dzīvojis mājā aiz žoga. Saimnieks likumsargiem sacījis, ka tas nav viņa suns, viņš to tikai barojis. Kurš ir vainīgais, neviens nevar pierādīt, jo nav ne reģistrācijas fakta, ne čipa. Citā reizē klaiņojoši suņi kādam zemniekam nokoda aitas, bet identificēt tos nevarēja. Ja būtu čips, atrastu saimnieku un piedzītu zaudējumus,» stāsta A. Krūmiņa.

Veterinārārste uzskata – lauku teritorijās daži suņu īpašnieki apzinās, ka dzīvnieks var uzbrukt, tāpēc tos nereģistrē un nečipo. Viņu turpmākā rīcība būs atkarīga no likumsargiem, kontrolējošo iestāžu aktivitātes un sodiem, teic Agnese Krūmiņa.

Nekas nemainīsies
A. Krūmiņa pieļauj, ka tuvākajā laikā nekas īpaši nemainīsies. Daudzi ir pārliecināti, ka čipošana ir lieka naudas tērēšana. Daļai vecāku ļaužu liekas normāli, ka suns tiek turēts pie ķēdes, divreiz gadā pārojas un ik pa laikam dzimst kucēni. Mazie mājas sargi tiek dalīti pa labi un pa kreisi, saimniekiem gluži vienalga, kur tie nonāk. Tas, ka suņi nokļūst patversmē, nelabvēlīgajās ģimenēs nevienu neinteresē. «Nerunāju par kaut ko ekskluzīvu, bet par pamatnormām. Ja dzīvnieks saslimst, tam jāsniedz vismaz kaut kāda palīdzība. Nereti pie ārsta atnes piecas, desmit dienas neēdušu un nedzērušu kustonīti. Šādā situācijā palīdzības sniegšana ir kritiska, izmaksas arī augstas, un mums nākas dzīvnieku iemidzināt, jo īpašniekam nav līdzekļu ārstēšanai. Šādiem cilvēkiem vajadzētu aizliegt turēt dzīvniekus. Taču bieži gadās, ka pēc laika viņiem atkal ir suns. Tā ir dzīvas radības mocīšana,» pārliecināta A. Krūmiņa.

Ārste uzskata, ka mūsu sabiedrība līdz jēgpilnai jaunās normas īstenošanai nav vēl izaugusi. «Kāda kundze sacīja, ka suni iegādājusies par eiro, un vīzdegunīgi iestājās pret reģistrāciju, čipošanu un vakcināciju. Ja suns nomiršot, par eiro paņemšot atkal jaunu,» stāsta veterinārārste.

Uzraudzīs PVD un kārtībnieki
Čipošanas kontrole uzticēta pašvaldībām. Vietvarām jānodrošina, lai dzīvnieki neklaiņo pa ielām, tie jāizķer, jāievieto patversmēs, jāuztur 14 dienas un jāsedz dzīvnieku eitanāzijas izmaksas, ja neatrodas saimnieks. Pašvaldības ir ieinteresētas samazināt pamestu dzīvnieku skaitu, identificēt un sodīt suņu īpašniekus. Jaunā likuma izpildi kontrolēs arī PVD.

PVD pārstāve Ilze Meistere «Bauskas Dzīvei» sacīja, ka dienesta darbinieki mājas (istabas) dzīvniekus kontrolēs gadījumos, kad tiks saņemtas sūdzības par iespējamiem labturības prasību pārkāpumiem: «Plānveida suņu identifikācijas un reģistrācijas pārbaudes nav plānotas. Kad PVD saņems informāciju par iespējamiem dzīvnieku labturības prasību pārkāpumiem, tiks pārbaudīts, vai suns apzīmēts un reģistrēts. Veicot pārbaudes dzīvnieku (putnu, cūku, liellopu) novietnēs, PVD ir tiesīgs pārliecināties, vai saimniecībā ir arī suns un vai tas ir apzīmēts un reģistrēts.»

Īpaši ģimenes mīluļu reģistrācijas un čipošanas pārbaudes reidi nav plānoti arī mūspuses pašvaldībās. Bauskas novada sabiedriskās kārtības dienesta kārtībniece Irīna Mincenberga atklāja, ka Bauskas novada pašvaldībā nav noteikta ikgadējā maksa par mājdzīvnieku turēšanu, līdz ar to netiek veikta arī kontrole. Bauskas dome nav iepirkusi čipu lasītājus (ierīce, ar kuru nolasa informāciju no dzīvnieka mikroshēmas) un to neplāno darīt. I. Mincenberga uzsvēra, ka mājas (istabas) dzīvnieka mikroshēmas lasīšanu var veikt profesionāļi – dzīvnieku patversmju darbinieki un veterinārārsti.

Daktere Agnese Krūmiņa apstiprināja, ka arī Iecavas novadā nav ieviesta nodeva par dzīvnieku turēšanu. Viņa zināja teikt, ka Iecavā līdz gada beigām nebija iegādāti mikročipu lasītāji un īpaši pasākumi suņu identifikācijas pārbaudei nav veikti. «Jelgavā jau no pirmās šī gada darbdienas pašvaldības policija aktīvi tvarstīja četrkājainos ģimenes mīluļus, pārbaudīja, vai dzīvnieks ir čipots un reģistrēts, un piemēroja sodus. Būtu pilnīgi normāli, ja īpašu dzīvnieku turēšanas gada nodevu ieviestu arī Iecavas novadā. Tiktu izveidoti suņu pastaigu laukumi, būtu, kas tos apkopj, savāc ekskrementus,» pārdomās dalās A. Krūmiņa.

Bez kontroles «ledus nesakustēsies»
Baušķenieks Dainis Orlovs teic, ka savu trīs gadus veco rotveileru Saimonu reģistrējis un čipojis jau pirms gada, jo suns piedalījies izstādē. Viņš uzskata – jaunā kārtība ir laba, jo dzīvojam modernā pasaulē un ir normāli, ka mājdzīvniekiem ir Eiropas pase un regulāra vakcinācija.

Vairāki «Bauskas Dzīves» aptaujātie suņu īpašnieki Rundālē, Vecumniekos un Bauskas novadā uzsvēra, ka suņus nereģistrēs, jo dzīvo laukos, un tur uzskaite neesot vajadzīga. Kāds kungs no Brunavas bija gatavs sūdzēt valsti tiesā: «Piespiedu čipošana suņiem, kuri iegādāti pirms jaunā likuma stāšanās spēkā, ir nelikumīga. Es nebūtu ņēmis suni, ja zinātu, ka to vajadzēs čipot. Vadījos pēc noteikumiem, kas bija spēkā dzīvnieka iegādes brīdī. Tagad valdība vienpusēji mainījusi spēles noteikumus. Dzīvnieku čipošanu var pieprasīt tikai tām personām, kas suņus iegādājušās pēc šī gada 1. janvāra, kad stājās spēkā likums. Satversmes tiesai būs darbs.»

A. Krūmiņa stāsta, ka daudzi dzīvnieku nereģistrē principa pēc: «Saimnieki baidās, ka līdz ar čipošanu būs izsekojamība. Valda neziņa, kādas būs nākamās sankcijas pēc reģistrēšanas. Ātri vien var ieviest jaunu nodokli, nodevu, un tās būs papildu izmaksas. Laukos bieži vien nav viens klēpja sunītis, tur dažā sētā ir divi, trīs un vairāk sargu. Nereti tur suņi nav vakcinēti gadiem. Tas ir grūti iekustināms jautājums.» Veterinārārste paredz, ka iedzīvotāju aktivitāte gaidāma vien tad, ja būs kontrole, citādi «ledus nesakustēsies».

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Laukos kūtri čipo suņus

Kategorijas