Ziemā jābaro regulāri

2017. gada 10. janvāris 00:00

Daudzi cilvēki ziemā baro ūdenstilpnēs mītošos gulbjus un pagalmu kokos vai pie loga iekar barotavas mazākiem lidoņiem.

Rezerves naktij
Lai putni ziemā uzturētu ķermeņa siltumu, tiem intensīvi jāēd. Cilvēki, gribēdami čivinātājiem palīdzēt, mēdz tos piebarot. Ornitologi atzīst, ka putni ziemā var iztikt bez piebarošanas, taču, ja ir vēlme tos barot, jāievēro vairāki nosacījumi.

Ornitologs Arnis Zacmanis stāsta, ka putni rēķinās ar regulāru ēsmas ieguvi barotavās: «Barošana ziemā lielākoties vajadzīga pašiem cilvēkiem, lai justu, ka par kādu rūpējas. Mums šķiet, ka nepaēduši putni nosals, tomēr tā nav. Ja barošana sākta, to nedrīkst pārtraukt. Putni rēķinās, ka noteiktā vietā barība ir regulāri. Par to jārūpējas līdz pat pavasarim, kamēr naktīs temperatūra ir augstāka par nulli.»

Speciālisti brīdina – nedrīkst izlaist nevienu barošanas reizi. «Ja ierastajā laikā barotava tukša, lidoņi vairākkārt atgriežas pārliecināties, vai nav parādījies kaut kas ēdams. Šādi paiet daudz laika, ko varētu izmantot barības meklējumiem citur. Kad putni to saprot, dažreiz ir par vēlu, jo pienācis vakars. Neuzkrājuši barības rezerves naktij, putni nosalst,» skaidro ornitologs.

Gulbji ātri pierod
Cilvēki bieži vien baro upēs mītošos gulbjus un pīles. Meža pīles nesmādē maizi, tomēr daudz pilnvērtīgāki ir graudi, biezas putras, sasmalcināti kartupeļi (vislabāk vārīti) un ozolzīles.

Latvijā ziemojošos gulbjus nav ieteicams barot, jo tie atšķirībā no pīlēm kļūst pilnīgi atkarīgi no ēdināšanas. Putni nelido prom pat tad, kad ūdeņi aizsalst. Gulbjus nekādā ziņā nedrīkst barot vasarā un rudenī. Ja tie iebaroti, jāturpina to darīt regulāri līdz pat pavasarim, citādi gulbji iet bojā.

Valsts vides dienesta vecākais inspektors baušķenieks Edmunds Jakubonis atgādina: «Putni barību atrod jebkuros apstākļos, ja vien tie nav pieradināti konkrētai vietai. Bauskā mītošie gulbji, aizsalstot Mēmelei un Mūsai, meklē vaļējas ūdenstilpnes Lielupē Jelgavas pusē. Ja tur ir ledus vāks, tie lido uz Daugavu. Putni migrējot ātri vien atrod piemērotu vietu barības ieguvei.»

Rotā ar pīlādžiem
Putnu barotavai jābūt funkcionālai un drošai – bez vaļīgām, plīvojošām detaļām, stabili nostiprinātai. Lai putni to ātrāk pamanītu, sākumā ieteicams nedaudz barības izbārstīt ārpus tās vai arī izrotāt barotavu ar pīlādžiem un noziedējušām saulespuķēm, iesaka ornitologi.

Svarīga ērta piekļūšana barībai. Jāparūpējas, lai ieeja nav aizputināta un barība nav apsnigusi. Uz jebkuras nelīdzenas virsmas var uzsmērēt taukus, speķi var iekārt stieplē pie zara. Visbiežāk putnu ēdināšanai kalpo koka mājiņa ar grīdu un jumtiņu, tetrapaka vai pudele. Lai pasargātu ēdienu no lielajiem putniem – žagatām un baložiem –, barotavas ieejai nevajadzētu pārsniegt sešus septiņus centimetrus.

Pensionāre Ausma Rundāles novadā putnus baro ieraduma pēc, viņa stāsta: «Es jau gadiem pie loga mieloju putniņus. Man patīk rosība un putnu čalas. Ēdienreizes neizlaižu. Tiklīdz barotava tukša, to papildinu.» Ausma stāsta, ka par ideālu zīlīšu, dzilnīšu un dzeņu barotavu var kalpot uz sētas vai resnāka horizontāla zara izkārta dzīvnieka āda, jo tur gandrīz vienmēr ir nedaudz tauku.

UZZIŅAI

Putnu barība ziemā

Vislabākā ēsma – auzu pārslas, grūbas, prosa, putraimi, zemesrieksti, linsēklas, graudi un dažādu nezāļu sēklas;

sālīts un cukurots ēdiens kaitē gremošanas sistēmai;

lai maltīte būtu barojošāka, sēklas ieteicams apsmērēt ar sviestu, taukiem vai eļļu, tas barību pasargā arī no sasalšanas;

baltmaize nesniedz sātu.

Avots: lob.lv.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Ziemā jābaro regulāri

Kategorijas