Aicina dzīvot ar Dieva palīdzību

2017. gada 6. janvāris 00:00

Pareizticīgie sestdienas, 7. janvāra, vakarā svinēs Ziemassvētkus. Gaišām domām sevi un apkārtējos šajā vakarā pildīs arī Gailīšu pagasta iedzīvotāji Nadežda un Andrejs Mereščenkovi.

Šogad viņi Ziemassvētku vakarā nebūs Bauskas dievnamā, bet gan ciemosies pie bērniem. Pirms dažām dienām Mereščenkovu ģimene par savām svētku izjūtām dalījās ar «Bauskas Dzīvi».

Pie Melnās jūras aprīlī
Pašreizējie pensionāri pirms kāda laika bija cītīgi sava aroda veicēji. Andrejs visu mūžu nostrādājis par šoferi, Nadežda pildījusi pastnieces, kādu laiku arī pasta nodaļas vadītājas pienākumus. Stāstot par savu izcelsmi, Andrejs atjoko, ka viņš īsti nezina, cik daudz viņā krievu, cik varbūt poļu asiņu. Vecāki cēlušies no kādas vecticībnieku sādžas Latgalē. Viņu priekšgājēji tur ienākuši no Krievijas vecticībnieku vajāšanas laikos, iespējams, 18. vai 19. gadsimtā.

Nadežda dzimusi un augusi Maskavas apgabalā, daudzi viņas radi, tostarp tēvs, joprojām mīt tur. Abu iepazīšanās notikusi padomju laikos tik raksturīgā «kūrorta romānu» stilā. Par labu darbu kopsaimniecībā Sesavā Andrejam piešķirts brauciens uz kūrortu pie Melnās jūras Sočos. Nadeždai, kura dzīvojusi Piemaskavas pilsētā Rošaļā, bija nomiris vīrs. Viņas darbavietai pastā pilnīgi nejauši iedalīta viena «pēdējā brīža» ceļazīme uz sanatoriju Sočos. Nadežda nav gribējusi braukt, taču radi un kolēģi pierunājuši, lai dodas uz dienvidiem, tādējādi atvieglojot savas skumjās dienas.z, jo sezona vēl nebija sākusies. Es, kā jau no ziemeļiem atbraucis, nevarēju neieiet jūrā. Kad nācu no ūdens, krastā pamanīju sēžam jaunu sievieti. Tā mums viss sākās,» abu iepazīšanos atceras Andrejs. Nadežda smaidot piekrīt vīram un piebilst, ka abu satikšanās, lai arī izskatījusies kā nejaušība, tomēr bijusi Dieva nolemta. Andrejs piekrīt arī šai versijai.

Tie nav ticīgi cilvēki
Tikpat vienkārši kā abu liktenīgo tikšanos Nadežda izskaidro savas lieliskās latviešu valodas prasmes: «Kad 1984. gadā mani uz Latviju atveda mīlestība, latviski nezināju neviena vārda. Es nevarēju te dzīvot kopā ar savu mīļoto vīrieti, strādāt, ja nepratu valodu. Strādājot pastā, visu laiku biju kontaktā ar cilvēkiem, tādēļ valodu apguvu bez lielām grūtībām.»

Iemācoties svešu valodu un sekmīgi iekļaujoties Latvijas sabiedriskajā dzīvē, Nadežda, kā arī Andrejs cītīgi piekopj pareizticīgo rituālus. Andrejs gan atklāj, ka dzimis un kristīts viņš ir kā katolis. Vēlāk, iedziļinoties reliģijas būtībā, varbūt arī daļējā sievas ietekmē pārgājis pareizticībā. Savu izvēli viņš nenožēlo. «Dievs ir viens un savu labo mācību Viņš sniedz katoļiem, luterāņiem, pareizticīgajiem. Atšķirība ir cilvēkos, kuri šo Dieva mācību lieto. Vieni nododas svētīgai lietai, citi – negodīgi. Tāpat arī musulmaņiem viņu dievs māca labo. Tie, kurus mēs saucam par musulmaņu teroristiem, nav ticīgi cilvēki. Tie ir zvēri, kas savas zvērības slēpj aiz musulmaņu ticības maskas,» savu viedokli pauž Andrejs.

Rīta lūgšana dvēselei
Atbilstīgi reliģiskajai pārliecībai Mereščenkovu ģimenē citādāk aizvadīta gadumija. 24. decembrī Ziemassvētki sagaidīti kopā ar pārējo kristīgo pasauli bez īpašām izdarībām. 31. decembrī apmeklēta vakara lūgšana Bauskas pareizticīgie dievnamā. Galda klājums bijis atturīgs, jo pareizticīgajiem šajā laikā ir gavēnis. 7. janvāra vakarā būs Kristus piedzimšanas godināšana, valdīs svētku noskaņa. Tad pēc nedēļas tiks sagaidīts Vecais jaunais gads.

«Svētki varbūt ir tāda kā ārišķīga Dieva godināšana. Es Kungu pieminu katru dienu, pat vairākas reizes dienā. Rīta lūgšana tā nav man, tā ir manai dvēselei. Es Viņam lūdzu ne tikai par sevi un saviem mīļajiem, bet par visiem cilvēkiem, par visu pasauli,» atzīst Nadežda un aicina apskatīt dzīvoklī iekārtoto tā dēvēto sarkano stūrīti («krasnij ugolok» – krievu val.). Tā ir svētvieta istabā, kur daudz lielāku un mazāku ikonu, citu reliģisko atribūtu. Nadežda rāda īpašas relikvijas ikonas, kas te atceļojušas no viņas dzimtajām vietām Piemaskavā.

Andrejs piekrīt sievai, piebilzdams, ka tāda diemžēl esot daudziem sen zināma patiesība – ja cilvēkam klājas labi, viņš par Dievu aizmirst. Ja ir slikti, vienmēr Radītāju atceras. «Bet Dievs mūs nekad neaizmirst. Tādēļ arī mēs Viņam pateicamies, jo īpaši šajā Dieva dzimšanas jeb Ziemassvētku reizē,» apliecina Andrejs Mereščenkovs.

Abi ar sievu viņi pareizticīgajiem, kā arī visiem ļaudīm Ziemassvētkos vēl būt labestīgiem, dzīvot ar Dieva palīdzību, jo Viņš atbalstīs visu, kas Viņa vārdā tiks darīts labs un svētīgs pašiem un citiem.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Aicina dzīvot ar Dieva palīdzību

Kategorijas