Sniegs un sals skriešanai nav šķērslis

2017. gada 6. janvāris 00:00

Aizraušanās. Bārbelietis Mārtiņš Šteinalts ziemā turpina trenēties, lai piedalītos orientēšanās sacīkstēs.

Ziema bārbelieti Mārtiņu Štei-naltu nebiedē, viņš teic, ka vienalga jāturas pie plāna, tāpēc turpina trenēties skriešanā arī aukstajā laikā, gatavojoties vasaras sacīkstēm orientēšanās sportā. Viņš atzīst, ka ziema skriešanai nav šķērslis.

Ikdienā Mārtiņš strādā «Latvijas Dzelzceļa» preču stacijā Vecumniekos. Ar hobiju aizraujoties, pie treneriem viņš nav devies – lielākā daļa zināšanu gūta pašmācības ceļā. Un tas veikts pietiekami labi, lai treniņi būtu efektīvi un sportists neslimotu. «Visu esmu apguvis, lasot orientēšanās sporta grāmatas. Tur daudz aprakstīts, kā vingrināt fizisko sagatavotību. Lasu arīdzan orientieristu un skrējēju blogus, kur bieži vien ir noderīga informācija, kā viņi trenējas ziemā, pirms sezonas un tās laikā,» stāsta M. Šteinalts.

Pareizs apģērbs
Vispirms ir pareiza apģērba izvēle, kas gan patiesībā nav vienkārši. Bārbelietis uzsver, ka faktoru ir daudz – gan temperatūra, gan vēja spēks, vai ir nokrišņi. «Manuprāt, izejot no mājas ārā, kamēr iesildās, ir jābūt tādai sajūtai, ka ir ļoti pavēsi, auksti. Pēc iesildīšanās un paskrienot puskilometru, vajadzētu jau būt patīkamai sajūtai, ka ir silti. Tā ir labākā formula. Ja izej ārā un tev ir silti, kamēr iesildies, noteikti skrienot pārkarsīsi, un būs jāvelk nost kāda kārta,» stāsta M. Šteinalts.

Sportists ap +10 grādiem skrien ar termokreklu, līdz nullei ar termokreklu un sporta jaku. Līdz -8 grādiem jau ģērbj termokreklu, pa virsu sporta kreklu un jaku. Kad kļūst vēsāk, zem parastajām skriešanas biksēm velk plānas mājas sporta bikses. «Protams, neiztikt bez cepures un tuneļveidīgās šalles, saucamās «caurules». Apaviem ieteicams būt ar protektoriem un vēl vēlamāk ar radzēm, bet skriet var visādi, pat ar kedām pa sniegu un ledu,» pieredzē dalās M. Šteinalts.

Pēc skriešanas un atsildīšanās obligāti ir jāpārģērbj viss apģērbs, lai nesaslimtu, un, protams, vajadzīga tēja, ķiploks, rupjmaize. Tas ir garants, ka nesaslims.

900 kilometru
Ļoti svarīgs ir treniņu plāns. «2012. gadā man bija sadalīts treniņu grafiks pa cikliem – trīs nedēļas pa sešiem cikliem. Bija 15 – 18 treniņi ieplānoti šajās trijās nedēļās. Tas bija ļoti labs plāns. Pēc tam vairs tādus uz papīra neesmu taisījis. Plāns vairāk ir galvā – pēc izjūtām un iespējām skrienu,» stāsta Mārtiņš.

Agrāk skrējis ar pulsometru. Pašlaik gan iztiekot ar «Endomondo» aplikāciju telefonā, kas arīdzan neesot slikti. Pulsometrs tomēr esot labāks palīgs treniņos, īpaši intervālu vai citos specifiskos treniņos, kā arī, protams, sacensībās.

Plānā paredzēti ne tikai grūtie treniņi, bet arī atpūtas skrējieni – četri līdz septiņi kilometri, pilnīgi mierīgi, baudot skriešanas prieku un nepārpūlot sevi. Tie ir kā atelpa starp grūtajiem intervālu vai apjoma treniņiem.

Rekords ziemas treniņos ir bijis noskrieti 900 kilometri. «Tas nekas nav uz elites orientieristu vai Latvijas distanču skrējēju fona. Tomēr man, čalim no laukiem, ir diezgan labi. Šogad plāns ir tāds – janvārī virs 100 kilometriem, februārī virs 140, martā virs 170 kilometriem, un tad jau pavasaris klāt, sacensību sezona, redzēs, kā būs,» vērtē bārbelietis.

Ziemā galvenokārt tiek trenēta izturība. Tas nozīmē – jāskrien kopumā vidējā tempā vai lēnāk, taču jāmēro daudz kilometru. Nedēļā jābūt vismaz diviem treniņiem, ilgākiem par 45 minūtēm. «Vēl ir svarīgi ziemā trenēt vispārējo spēku, tātad spēka treniņi – tas iekļauj atspiešanos, pievilkšanos, vēderpresi, «plankingu», pietupšanos un tamlīdzīgi,» stāsta Mārtiņš.

Mentālie treniņi
Vēl ziemā bez iesildīšanās un atsildīšanās pirms skriešanas sportists atsevišķi trenē lokanību ar dažādiem attīstošiem vingrinājumiem. Orientieristiem ir mentālie treniņi – pēta kartes, iepriekšējā gada sacensību rezultātus, vingrinās karšu lasīšanā.

Arī ziemā ir jāizskrien orientēšanās sacensības vai treniņi, izkopjot orientēšanās tehniku. Ziemā orientēšanās sacīkstes ir diezgan reti. Pierīgas klubs «Magnēts» katru sestdienu un svētdienu rīko sacensības. Reizēm notiek rogaininga sacīkstes – komandas orientējas apvidū un cenšas savākt pēc iespējas vairāk punktu īsākā laika periodā. Pagājušajā nedēļā līdzīgas sacensības bija Dobeles pusē, šonedēļ Jelgavas novadā. Ziemā, kad uzkrīt sniegs, notiek arī orientēšanās ar slēpēm.

«Aukstākais, kādos apstākļos esmu skrējis, bijis 2012. gada februārī «Magnēta» sacensībās. Tas bija mīnus 18 grādos un pa sniegu,» atceras M. Šteinalts.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Sniegs un sals skriešanai nav šķērslis

Kategorijas