Nesen uzstādītos signālstabiņus noņems

2017. gada 6. janvāris 00:00

2330

Valstij piederošās akciju sabiedrības «Latvijas Valsts ceļi» (LVC) viens no darba uzdevumiem ir plānot un vadīt valsts autoceļu uzturēšanu. Tas ir «profesionāls, atbildīgs, uz nepārtrauktu kvalitātes līmeņa uzlabošanu vērsts uzņēmums, kas nodrošina ērtu un drošu satiksmi uz valsts autoceļiem». Tā vēstīts LVC interneta vietnē.

Par braucēju aizsardzību gādājot, pērnruden LVC uzlaboja satiksmes drošību uz starptautiskās maģistrāles A7 – posmā no Bauskas līdz Grenctālei.

18 000 eiro vērts projekts
Vairākos krustojumos tā dēvētās drošības saliņas tika aprīkotas ar sarkanbaltiem atstarojošajiem signālstabiņiem. Tie izgatavoti no elastīga poliuretāna, kas līdzīgs gumijai. Trieciena rezultātā stabiņi nelūst, bet noliecas un pēc tam atgriežas sākumstāvoklī. LVC uzsver, ka Bauskas virzienā ir visnoslogotākā šoseja Latvijā ar intensīvu kravas transporta satiksmi. Tāpēc tieši uz šīs šosejas ir uzlikts pirmais šāda veida drošības saliņu aprīkojums.

LVC pārstāve Anna Kononova «Bauskas Dzīvei» skaidroja, ka brauktuves aprīkošana ar īpašajiem signālstabiņiem izmaksāja nedaudz vairāk kā 18 tūkstošus eiro. Tas ir izmēģinājuma projekts, to izvērtējot, eksperti lems, vai līdzīgas saliņas būvēt arī uz citiem valsts autoceļiem.

Šoferi kritizē
Pirms oficiālo valsts ekspertu slēdziena jauninājumu novērtējuši brauktuves ikdienas izmantotāji. Atzinumi un secinājumi ir dažādi. Protams, jebkurš jaunievedums, īpaši, ja tas ir ierobežojošs, tiek uzņemts ar pretestību. Jau pēc stabiņu uzstādīšanas vairāki šoferi izteicās negatīvi. Autobusa vadītājs Māris Geriņš uzskata, ka šie stabiņi rada papildu stresu, jo psiholoģiski brauktuve šķiet šaurāka. Skeptisks pret jaunievedumu bija arī auto apmācības instruktors Bauskā Imants Geiba. Viņam šķiet, ka satiksmes drošības uzlabošanai būtu jāizmanto citi efektīvāki veidi, piemēram, izbūvējot uz ceļiem papildu joslas.

Valsts policijas Bauskas iecirkņa vecākais inspektors Aleksandrs Sidorčiks piekrita apgalvojumam, ka jaunajam aprīkojumam jāuzlabo satiksmes drošība. Pozitīvi ir tas, ka ir ierobežota apdzīšanas iespēja vietās, kur var veikt kreiso pagriezienu. Taču vienlaikus jebkurš braukšanas ātruma samazinājums izjauc vienmērīgo transporta plūsmu. Pēc ierobežojuma beigām vadītāji nereti sāk straujākus manevrus, kas samazina drošību uz ceļa. Pēc jaunā aprīkojuma uzstādīšanas avārijas posmā no Bauskas līdz Grenctālei nav fiksētas, lai gan īpaši daudz to nav bijis arīdzan agrāk.

Neglaimojošus izteicienus stabiņu uzstādītājiem veltīja kāds tālbraucējs šoferis. «Tas ir pilnīgs «fufelis», kāds uztaisīts tikai pie mums, šur tur leišos un arī Polijā. Nekur citur Eiropā tādas muļķības neesmu redzējis. Tādas intensitātes ceļš kā mums A7 Vācijā izbūvēts kā normāls autobānis, kur nav ne kreiso pagriezienu, ne citu muļķību,» tāds ir tālbraucēja no Bauskas spriedums.

Autobuss «iesprūst» krustojumā
Iepriekš aprakstītās ir emocijas, kuras varētu ar laiku pierimt, ja jaunievedums tiešām būtu ērts, drošs visiem satiksmes dalībniekiem. Diemžēl par vairāk nekā 18 000 eiro veiktie satiksmes drošības uzlabojumi drīzāk šķiet formāli, galvaspilsētas projektētāju birojos radīti. Tam apliecinājums ir «Bauskas Dzīves» eksperiments, kas decembra nogalē tika veikts kopā ar autobusa šoferi Jozu Gaidžūnu. Pieredzējušais vadītājs diendienā ar autobusu brauc pa Brunavas pagasta ceļiem, vedot skolēnus uz Mežgaļu pamatskolu. Rītā un vakarā viņam savs 13 metrus garais autobuss no Grenctāles ciemata (bijušā «Raiņa») jāuzstūrē uz A7. Pirms un pēc pagrieziena uzstādīti norobežojošie stabiņi, joslas galā arī zilas norīkojuma zīmes. «Bauskas Dzīve» vēroja autobusa izgriešanos uz lielceļa gan pulksten astoņos no rīta, gan divos pēcpusdienā. No Grenctāles veikt kreiso pagriezienu uz Lietuvas pusi nav iespējams, nepārbraucot sarkanajiem signālstabiņiem.

«Kāds jau veiksmīgi paspējis nolauzt zilo zīmi. Ja tā būtu, tad veikt kreiso pagriezienu bez apstāšanās un pastumšanās atpakaļ nav iespējams. Tagad braucu pāri sarkanajam stabiņam, vienlaikus pētot, vai labajā pusē neatduršos pret metāla norobežojošo barjeru. Šis ir skaidrs pierādījums tam, ka ceļa aprīkojums projektēts birojā, dabā par tā izvietojumu nepārliecinoties,» skaidro autobusa šoferis.

Rada avārijas situāciju
Vērojot vadītāja mokpilno izbraukšanu uz maģistrāles, «Bauskas Dzīve» pārliecinājās, ka šeit ir izdarīts maksimāli iespējamais, lai radītu avārijas situāciju, nevis uzlabotu satiksmes drošību. Lai arī pirms krustojuma uzstādītas ātrumu ierobežojošās zīmes – 70 km/h, ātrumu samazināja labi ja viens no desmit braucējiem. «Fūres» kā joņojušas, tā arī traucas te garām ar 90 līdz 100 km/h. Ātrumu «nomet» tikai retais vieglā auto šoferis.

Braucot no Lietuvas puses, autobuss samazina ātrumu, lai iegrieztos Grenctālē. Arī šajā manevrā tā aizmugurē izveidojās pamatīga auto rinda. Te būtu nepieciešama labā nogriešanās josla. Tas ir vēl viens apliecinājums, ka projektētāji nav izvērtējuši šo pagriezienu reālajā vidē.

LVC pārstāve Anna Kononova iebilst, ka pirms darbu veikšanas tika izstrādātas stabiņu uzstādīšanas specifikācijas. Tajās norādīti principi, pēc kādiem signālstabiņi uzstādāmi uz marķētām saliņām. 2009. gadā SIA «Projekts 3» izstrādāja Grenctāles pieslēguma projektu. Tajā par aprēķina automobili tika pieņemts trīsasu atkritumvedējs. Atbilstīgi tam tika projektēti pieslēguma parametri. Iepazīstoties ar manevra izpildes fotogrāfijām, galvaspilsētas amatpersona atzīst, ka projektu nepieciešams uzlabot. «Lai autobuss varētu bez problēmām izbraukt no Grenctāles pieslēguma, tuvākajā laikā plānots demontēt atsevišķus stabiņus, kas pašlaik traucē to izdarīt,» vēstulē «Bauskas Dzīvei» raksta A. Kononova. Viņa gan nemin, kas maksās par šīs kļūdas novēršanu.

Zīmes nolauž vējš
Apskatot jaunizbūvēto drošības aprīkojumu, «Bauskas Dzīve» pārliecinājās par vēl kādu brāķi. Pie drošības saliņām abos galos uzstādītas zilas rīkojuma zīmes. Decembra beigās no 30 zīmēm četras bija nolauztas. Pirms tam nolūzušas bija vēl vairākas zīmes, kas jau ir atjaunotas. Apmēram desmit procentiem sarkano gumijas stabiņu ir noplīsusi atstarojošā uzlīme. Tādējādi tie tumsā neko neatstaro, grūtas redzamības apstākļos ir nesamanāmi. Tas noticis tikai dažu mēnešu laikā.

Apskatot bojātos stabiņus tuvāk, kā arī aprunājoties ar šoferiem, «Bauskas Dzīve» konstatēja, ka šis nav «palaidņa puiku» postījums. Gan izlauztie stabiņi, gan noplēstās atstarojošās lentes ir cietuši intensīvas satiksmes dēļ. Tūkstošiem automobiļu ikdienā tiem traucas garām, īpaši jau kravas auto. Tiek izkustināti stabiņi, ar vēja plūsmu «aizķertas» atstarojošās lentes, un pamazām vien tās vienam un otram stabiņam krīt nost. Tas izskatās pēc projektētāju un ražotāju tehnoloģiskā brāķa.

A. Kononova šos vērojumus atbalsta tikai daļēji: «Ceļa zīmes ir uzstādītas saliņu galos, lai brīdinātu autovadītājus par gaidāmo šķērsli un tā apbraukšanas virzienu. Šīs ceļa zīmes arī uzņem «pirmo triecienu» no autotransporta, kas mēdz ceļa zīmi aizķert. Ja ceļa zīme tiek nedaudz aizķerta, tai tiek bojāts vairogs, spēcīgākā triecienā tā vai nu tiek izkustināta, citas automašīnas, galvenokārt jau smagās, ar gaisa virpuļiem zīmes izrauj no stiprinājumiem. Šādām slodzēm ceļa zīmju stiprinājumus nevar pielāgot. Tāpēc ir jārēķinās, ka periodiski šīs zīmes būs jāmaina.»

Savukārt par atstarojošām lentēm LVC pārstāve pārliecināta, ka tās nekrīt nost no garām braucošo automašīnu radītiem vēja virpuļiem, bet gan tādēļ, ka stabiņiem vairākkārtīgi pārbraukts pāri. «Bauskas Dzīve» kopā ar kādu autovadītāju pārliecinājās, ka stabiņiem citam pēc cita nokritušas uzlīmes vietā, kur tiem nav uzbraukts virsū.

Viena stabiņa cena
A. Kononova skaidro, ka viena stabiņa cena kopā ar uzstādīšanu ir 24,57 eiro. Garantijas laikā neatbilstīgi uzliktais aprīkojums jāatjauno būvniekam. Savukārt lietošanas laikā radušās problēmas jānovērš uzturētājam. Nobraukātie signālstabiņi un nogāztās ceļa zīmes arī jāatjauno ceļu uzturētājiem. Protams, katra šādas zīmes un stabiņa atjaunošana izmaksās desmitiem eiro.

Ceļa posmā no Bauskas līdz Grenctālei veiktais eksperiments izrādījies neveiksmīgs, jo diezin vai tiks sasniegta iecerētā satiksmes drošības uzlabošana. Tas drīzāk atgādina tādu kā sudraba pogas piediegšanu pie skrandaina, grubuļaina un daudzviet pilnībā sabrukuša valsts autoceļu manteļa. Tas tiek darīts laikā, kad LVC pārstāvji nemitīgi sūrojas par naudas nepietiekamību brauktuvju remontam un uzturēšanai.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Nesen uzstādītos signālstabiņus noņems

Kategorijas