Mednieki gaida sniegu

2017. gada 3. janvāris 00:00

2053

Mūspuses medniekus laikapstākļi šajā ziemā nav lutinājuši. Bezsala un bezsniega apstākļos dzīvniekiem pēdas sadzīt ir sarežģīti.
Labvēlīgus laikapstākļus sola šīs nedēļas beigās, kad būšot sniegs un pastāvīgs sals. Līdz šim šāvēji pēc dzīvniekiem tīkojuši, brienot pa ūdeni un grimstot līdz potītēm dubļos. Īsts «saldais ēdiens» medniekiem ir dzīvnieku pēdu nospiedumi sniegā. Grūtāk klājas salā, kad jaunu pēdu nospiedumi tikpat kā neveidojas, savukārt nepatīkamas medības kļūst, brienot pa dubļiem un ūdeni.

Dzīvnieku netrūkst
Mednieku kluba «Bauskas ozoli» biedrs Guntars Vāvers stāsta, ka kolektīva medību teritorijās dzīvnieku netrūkst. Decembra trešajā nedēļā kopā ar kolēģiem divos mastos nošautas deviņas mežacūkas. «Pagaidām laikapstākļi medniekus nelutina. Protams, dubļos pēdas sadzīt var, bet tas nav tas pats, kas darīt to sniegā. Rudenīgie laikapstākļi vairāk traucē psiholoģiski, kad valda drēgnums un mitrums. Patīkami ir medīt sausā laikā,» laikapstākļu ietekmi medībās raksturo G. Vāvers.

Veiksme uzsmaidījusi arī mednieku kolektīvam «Bauskas zemgaļi». Mednieks Māris Sīmanis stāsta, ka «Bauskas zemgaļu» teritorijās ir pietiekami zvēru, un vienās no decembra medībām izdevies tikt pie desmit mežacūkām. «Situācija mežos ir laba. Aizliegumu nav, un mēs medījam. Pēdējā laikā pēc dzīvniekiem tīkojam vietās, kur tas darīts retāk,» stāsta mednieks, viņš atklāj – jo vairāk mednieku piedalās medībās, jo lielākas cerības uz rezultātiem. «Ar vairākiem kolēģiem var ielenkt lielāku teritoriju, kas samazina iespēju dzīvniekiem aizlaisties nepamanītiem. Esam liels kolektīvs,» nosaka Māris.

Turpina barot
Valsts akciju sabiedrības «Latvijas Valsts meži» (LVM) Bauskas iecirkņa vadītājs Lauris Ropājs apstiprina, ka pašlaik dzīvniekiem laikap-stākļi ir labvēlīgi, bet ne medniekiem: «Nevar noliegt, ka bezsniega apstākļi medniekiem ir būtisks mīnuss. Mežos ir daudz ūdeņainu vietu, ir labi, ja pēdas saskatāmas dubļos. Tiesa, kā saka paši mednieki, šādos rudenīgos laikapstākļos jau «piegriezies» staigāt pa «melno pēdu». Visi gaida sniedziņu, kad medības kļūst patīkamākas. Neskatoties uz nedraudzīgiem laikap-stākļiem, medības norit labi.»
Dzīvniekiem mežā pašlaik ēdamā netrūkst. Nav bieza sniega, kas kustoņiem traucē izrakties cauri baltajam deķim un iegūt barību. Tādos apstākļos zvēri meklē mednieku barotavas un uzturas to tuvumā, neklīst apkārt un nerada kaitējumu lauksaimniecības zemei. Pēc barotavām var noteikt, cik liels dzīvnieku bars uzturas konkrētā teritorijā.

Mednieks Guntars Vāvers atklāj, ka ar kolēģiem neatkarīgi no laikapstākļiem dzīvniekus baro katru gadu. Ir daudz un dažādi faktori, kāpēc piebarošana ir vajadzīga, viņš tos raksturo: «Dzīvnieks uzturas konkrētā teritorijā, līdz ar to netiek izplatīts, piemēram, cūku mēris vai netiek nodarīti kaitējumi lauksaimniecības zemei. Vēl pavisam nesen Kurzemē fiksēti gadījumi, kad nepiebarotās vietās dzīvnieki labības lauku «noraka» no vienas vietas. Pie mums šādi gadījumi ir retāk. Tiklīdz jūtam dzīvnieku pieplūdumu vai aktīvu baru, ar barotavu palīdzību cenšamies zvērus atturēt no kārdinājuma mieloties uz lauksaimniecībai paredzētas zemes.»

Mēri kavē dažādi faktori
Joprojām aktuāla tēma ir Āfrikas cūku mēris (ĀCM.) Mūspusē šī sērga ir skārusi Vecumnieku un Iecavas novadu.

Mednieku kluba «Bauskas ozoli» biedrs Guntars Vāvers ir pārliecināts, ka mēris skars visu Latviju, tostarp Bausku, tomēr iemesli, kāpēc Zemgalē tas varētu notikt lēnāk nekā citur, ir meža puduru izvietojums. «Mēris tuvojas, un, visticamāk, tas atnāks un skars arī Bauskas novada medījamās platības, tomēr ceru, ka, pateicoties mūsu meža puduru izvietojumam, slimība mūs var ietekmēt vieglākā formā vai novēloti,» pauž mednieks. Citviet Latvijā mežu masīvi ir lielāki. Zemgalē un Bauskas pusē ir izveidojušies vairāk meža puduri, kurus atdala daudzi kilometri lauksaimniecībā apstrādājamas zemes. Dzīvniekiem mērot lielus attālumus klajā vidē nepatīk. Tie jūtas neaizsargāti, un pārvietošanās kļūst ierobežota. «Šo iemeslu dēļ kustoņi varētu izvēlēties citus ceļus, pa kuriem pārvietoties, iespējams, atsevišķus pagastus mēris nemaz neskars,» vienu no varbūtībām min mednieks G. Vāvers.

Arī LVM Bauskas iecirkņa vadītājs Lauris Ropājs apstiprina mēra draudus. Viņaprāt, mēris var uzliesmot jebkurā teritorijā cilvēku izdarību dēļ: «Galvenais slimības izplatītājs, manuprāt, ir cilvēks – mednieks, ogotājs, sēņotājs vai parastais pilsonis, kurš pa mežu pastaigājas. Nav izslēgts, ka mēris tiek izplatīts mežizstrādē. Tiesa, visas tehnikas vienības tiek apstrādātas ar dezinfekcijas līdzekļiem un nomazgātas, tomēr arī šis ir viens no variantiem, kā mēris var izplatīties.» Iecirkņa vadītājs domā, ka arī upes slimību neapturēs, jo cūkas ir labas peldētājas. Parādīsies ledus, un šķērsot upi dzīvniekam vispār nebūs problēmu. Šajā gadījumā liels pluss ir jau iepriekš minētā barotavu ierīkošana, lai dzīvniekam nebūtu iemesla pamest konkrēto teritoriju.

Ne visi medī
Tomēr ne visi mednieku kolektīvi steidz medīt ar dzinējiem vai darīt to katru nedēļas nogali. Iespējams, vienīgais mūspuses mednieku kolektīvs, kurš neizmanto dzinējus, bet gan medī uz gaidi un nemedī brīvdienās, ir «Ozolaine».

Kolektīva vadītājs Ivars Buls stāsta, ka aktīvie kluba šāvēji ir ap desmit kungiem labākajos gados. Ierasti mednieki uz savu nodarbi dodas darbdienās. «Tagad ātri satumst, tāpēc medību laiks ir ierobežots. Pēdējās medībās nošāvām vienu cūciņu,» teic Ivars. Viņš atklāj, ka dzinējus neizmanto, lai lieki netramdītu zvērus, neaizbiedētu tos prom no apraugāmās teritorijas. «Dzīvnieku mums netrūkst. Esam nomedījuši plānoto zvēru skaitu. Apsaimniekojam teritoriju zem 1000 hektāriem. Vairums platību ir pašu mednieku apvienoti privātīpašumi,» stāsta I. Buls.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Mednieki gaida sniegu

Kategorijas