Dzīvniekiem nav jāklaiņo, un saimniekam jāsaņem sods

2017. gada 3. janvāris 00:00

Pilsētnieku drošību ik pa laikam apdraud klaiņojoši suņi. «Bauskas Dzīvei» savu negatīvo pieredzi uzticējušas vairākas personas.

Kārtībniekus sazvanīt nevar
Kādā decembra darbdienas pusdienlaikā pilsētnieces Ausmas pagalmā ieklīdis suns, kuram no acīm tecējušas asinis. Dzīvnieku bija pamanījuši Ausmas mazbērni, kas izbīlī ieskrējuši mājās. Ausma sameklējusi Bauskas novada sabiedriskās kārtības nodaļas tālruņu numurus un pulksten 12.10 izmisīgi zvanījusi, taču atbildi nav sagaidījusi. Nekas nav mainījies arī pēc pusstundas. Par laimi, suns aizklīdis prom, taču piedzīvotais stress atbalsojies visu dienu.

Līdzīga situācija, kas varējusi pārvērsties arī drāmā, bijusi pludmales sezonā. Baušķeniece Ilze rosījusies mazdārziņā, kad pieskrējusi sieviete peldkostīmā ar bērnu pie rokas un lūgusi palīdzēt. Viņa nebija tikusi pie drēbēm un mantām, jo atskrējis nemīlīga izskata buldogs bez uzpurņa un, atņirdzis zobus, rūcis, tiklīdz kāds gribējis tuvoties pludmalē atstātajām lietām. Saimnieka sunim nebija, un tā izskats neliecināja par draudzīgumu. Ilze kopā ar puskailo, svešo sievieti centās sazvanīt sabiedriskās kārtības nodaļu. Neviens tālrunis neatbildēja, jo bijis pusdienlaiks. Policijā paskaidroja, lai zvana kārtībniekiem. Sievietei bijusi panika, bērns pārbijies stāvējis bāls. Līdzcilvēku un kaimiņu palīdzība šajā gadījumā nostrādājusi. Ar ēdamo suns aizvilināts no mantām, pēc tam tas devies pilsētas virzienā. Ilze spriež, ka iznākums varējis būt bēdīgāks.

Pēdējā laikā šādus stāstus nākas uzklausīt arvien biežāk, tālab radies jautājums – kāds tad ir sabiedriskās kārtības nodaļas darbinieku darba laiks? Vai brīvdienās un pusdienlaikā viņi nav pieejami? Kas tad atbild par cilvēku drošību?

Strikti noteikts darba laiks
Sabiedriskās kārtības nodaļas vadītājs Dzintars Lenbergs paskaidroja, ka pirmdienās kārtībnieki pieejami no pulksten 8 līdz 18, pārējās dienās no pulksten 8 līdz 17, izņemot piektdienas, kad darbs ir līdz četriem pēcpusdienā. Kārtībnieku pusdienas pārtraukums esot no pulksten 12 līdz 13. Atsevišķās dienās pēc īpaša grafika strādājot arī vakara un nakts stundās. Dz. Lenbergs laikrakstam apgalvoja, ka darbinieki ir sazvanāmi darba laikā uz mājaslapā norādītajiem telefona numuriem. Brīvdienās ar nodaļas darbinieku var sazināties pa tālruni 20278188. «Ja kādu iemeslu dēļ kārtības nodaļa nav sazvanāma, var mēģināt sazināties atkārtoti. Naktīs un brīvdienās jāzvana Valsts policijas Bauskas iecirknim. Iestādes darbinieki nepieciešamības gadījumā sazināsies ar atbildīgo kārtības sargu,» atklāj Dz. Lenbergs.

Ja iedzīvotāji ir ieraudzījuši klaiņojošus vai bezsaimnieku mājas (istabas) dzīvniekus un nespēj sazināties ar kārtībniekiem, var zvanīt biedrībai «DzP Mežavairogi», telefons – 24422440. Biedrības darbinieki ķer un savāc Bauskas novada administratīvajā teritorijā klaiņojošos dzīvniekus.

«Mežavairogiem» ne brīvdienu, ne pusdienlaika nav
«Bauskas Dzīve» sazinājās ar dzīvnieku patversmes «Mežavairogi» vadītāju Danutu Priedi. Viņa apstiprināja, ka patversmes darba laikam ierobežojumu nav: «Mēs strādājam visu diennakti, mums nav brīvdienu, pusdienlaiku, nakts stundu un svētku.» D. Priede norādīja – ja nevienu nav iespējams sasniegt, droši var zvanīt uz «Mežavairogiem» pa tālruni 24422440.

«Mums ir kārtībnieku privātie tālruņi, mēs viņus ceļam augšā pat naktī. Sliktākajā gadījumā braucam paši. Visi iedzīvotāji nav informēti, ar kuru patversmi pašvaldībai noslēgts līgums. Valsts policija mēģina meklēt atrunas. Cilvēki ir izmisumā, sevišķi nakts stundās. Taču konkrētu risinājumu šādās situācijās neesam atraduši,» atklāja D. Priede. «Mēs mēģinām zvanītāju maksimāli iztaujāt par konkrēto situāciju. Sniedzam padomu vai arī braucam uz norādīto vietu. Gadās, ka ierodoties suņa vai kaķa vairs nav. Pašvaldība ne vienmēr sedz mūsu izdevumus. Tas mums ir pašrisks, taču saprotam, ka mēs strādājam nevis pašvaldības finansējuma dēļ, bet augstāku mērķu vārdā,» skaidro D. Priede.

Dzīvnieku patversmes vadītāja atzīst – pašvaldība varētu vienoties ar Valsts policiju, ka tās izsaukumam ir tāds pats spēks kā pašvaldības kārtībnieka izsaukumam. Arī Valsts policijas darbinieki bieži zvana «Mežavairogiem», norādot, ka nevar sazināties ar kārtībniekiem. Šādās reizēs patversmes speciālisti izbrauc, bet pēcāk pašvaldībā jāskaidrojas, kāpēc izsaukums nācis no Valsts policijas, nevis kārtībniekiem. Tās ir organizatoriskās lietas, par ko būtu jāspriež vietvarai.

D. Priede atzīst, ka aprakstītajā gadījumā pludmalē bijusi apdraudēta cilvēka dzīvība, Valsts policijai šādā reizē būtu jāierodas un jāaizsargā cilvēks. «Baldonē kāds policists ar automašīnu atradās starp suni un cilvēku, kam dzīvnieks mēģināja uzbrukt. Policijai vajadzētu saprast, ka klaiņojošs suns var nodarīt apdraudējumu, tas var nogalināt cilvēku. Šis apstāklis jāvērtē vērīgāk, jāpievērš arī sabiedrības uzmanība. Sabiedrībai nevajag būt iecietīgai pret kaimiņu klaiņojošiem suņiem. Par katru gadījumu jāziņo ar iesniegumu Valsts policijā vai pašvaldības policijā. Dzīvniekiem nav jāklaiņo, un saimniekam šādos gadījumos jāsaņem sods,» tieša ir patversmes vadītāja.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Dzīvniekiem nav jāklaiņo, un saimniekam jāsaņem sods

Kategorijas