Neiebilst pret progresu, bet pret izpildījumu

2016. gada 30. decembris 00:00

891

Neiebilst pret progresu, bet pret izpildījumu

Veselības ministrija (VM) šogad ar 1. decembri bija iecerējusi iedzīvināt ilgi loloto e-veselības projektu. Uzklausot daudzu mediķu iebildes un norādes par nepilnībām un robiem sistēmā, pēdējā brīdī tika koriģēti attiecīgie Ministru kabineta noteikumi, paredzot no 29. novembra visā valstī ieviest e-veselības pilotprojektu, kas ilgs deviņus mēnešus.

Nesteidzas ar līgumu
«Es nesaku, ka esmu pret, jo šādi es iestātos pret attīstību un progresu,» teic Vecumnieku novada ģimenes ārsts Pēteris Igaunis. Viņš uzskata, ka jaunievedumam medicīnas sistēmā dzīve būtu jāatvieglo, bet spertais VM solis, gluži pretēji, to sarežģī.

«Esošais e-veselības rezultāts parāda, kāda ir atstarpe starp ārstiem un viņu vadību. Nevienam neprasīja padomu – kā vajadzēs, ko vajadzēs. Paši gudri un izveidoja produktu. Mēs, ārsti, vēlējāmies ātru un viegli lietojamu programmu. Pašreizējais variants ir ķēpīgs un laikietilpīgs, programma ir gaužām gausa,» uzskata Vecumnieku puses mediķis. Viņa aprēķini liecina, ka papīra receptes uzrakstīšanai vajadzīgas 30 sekundes, bet, lai e-veselībā veiktu tās pašas darbības, nepieciešamas trīs minūtes. «Pusstunda un vairāk tikai recepšu rakstīšanai – tas ir par daudz!» sašutis P. Igaunis un turpina uzskaitīt nepilnības: ja pieļautas kļūdas, tās nevar labot, un ierakstu dzēst ir liegts, sistēmā nevar ievadīt personu, ja ir divi vārdi vai ja pacienta adresē ir iekļauts burts.

Elektroniskā vide P. Igaunim nav sveša. Ikdienā viņš strādā ar citu mediķiem, ārstniecības iestādēm paredzētu programmu «Medius», kurā viegli var atvērt pacienta apskates lapu, un tajā ir viss nepieciešamais – veselības stāvoklis, slimību vēsture, sūdzības, noteiktās dia-
gnozes, nozīmētie izmeklējumi, ārstēšanas gaita, tāpat pieejamas dažādas gatavu formu veidlapas.

Līgumu ar valsti mediķis joprojām nav noslēdzis un arī nesteidzas to darīt. «Kad sāku lasīt līguma noteikumus, vienā brīdī sāku justies kā noziedznieks. Visur atbildība, atbildība, atbildība – par ko man jāatbild? Es strādāju ar valsts izveidotu programmu, lai tad paši arī atbild, ja nederīgu radījuši, ja, piemēram, būs datu noplūde vai kāda cita ķibele. Es galu galā esmu ārsts, nevis datortehniķis, un mans darbs ir ar pacientiem,» uzsver P. Igaunis.

Bez kārtīgām mācībām
Valstij ģimenes ārsts pārmet niecīgo finansējumu, kas atvēlēts datortehnikas iegādei un mācībām. Par pēdējo viņam savs salīdzinājums – ja tagad dakteris ar ārstniecību nesaistītu personu ievestu operāciju zālē, parādītu, kā operē pacientu, un pateiktu – ar rītdienu jums jāsāk operēt. Tāpat esot ar e-veselību, vienu reizi demonstrēta lietošana, pēc tam uzlikts par pienākumu sākt darbu šajā programmā. Lai izmēģinātu un ievingrinātos jaunajā sistēmā, vispirms jānoslēdz līgums. Kamēr tā nav, sistēmā iekļūt nav iespējams. P. Igaunis pauda cerību, ka uzlabojumi būs un arī viņš ar vieglu sirdi līgumu varēs noslēgt.

Skaistkalnē un Bārbelē strādājošais mediķis Uldis Mantons nekautrējoties atzīst, ka ir viens no tiem, kas ar datoru ir vairāk uz «jūs» nekā uz «tu». Viņš internetā pārlapo jaunumus, strādā ar e-pastu, un tas arī viss. E-veselības projekta noliedzējs viņš nav, tikai iestājas par to, lai būtu kārtīgi apmācīts šim darbam, lai būtu vajadzīgo programmu un tehnikas nodrošinājums. U. Mantons uzskata, ka nedrīkst ar represīvām metodēm kaut ko uzspiest, procesam jābūt brīvprātīgam. «Nevienu neinteresē, kāda ir ārstam slodze. Tagad vēl grib papildus «laika zagli» piespēlēt – e-veselību. No augšas atsūta papīrus, parakstiet, bet apmācīt, aprunāties par problēmām un iespējām nevēlas neviens,» sūkstās U. Mantons.

Kategoriskāka ir kāda Bauskas novada ģimenes ārste. Viņasprāt, ir nepiedodami šādi «atmazgāt valsts līdzekļus», un vainīgie būtu jāsauc pie atbildības. Mediķe atzīst, ka e-veselībai ir jābūt un jādarbojas, taču pati savā darbā to vēl neizmanto un arī brīvprātīgi to nesāks lietot.

Gatavojas darbam e-vidē
SIA «Bauskas slimnīca» IT nodaļas vadītājs, ekonomists Aleksandrs Prokopenko apstiprināja, ka līgums par e-veselības izmantošanu ir noslēgts. «Bijām gatavi slēgt ar izstrādātāju papildu līgumu par e-veselības moduli un papildu licencēm, bet valdība atcēla obligāto ieviešanu. Tā kā modulis un papildu licences tomēr ir zināmas investīcijas, nolēmām pagaidām neizmantot brīvprātīgo iespēju strādāt ar e-veselību,» stāsta A. Prokopenko.

Līgumu ar valsti noslēgušas arī mūspuses aptiekas. SIA «Veselība» Bauskas aptiekas vadītāja Sarmīte Sipeniece atklāja, ka farmaceiti programmā ir ievadīti, taču strādāt e-veselībā gan vēl nav sākuši, jo patlaban pēdējos pielāgošanas darbus veic programmētāji. Aptiekā līdz 29. decembrim vēl neviens nebija vērsies ar izrakstītu e-recepti. Arī sistēma vēl to nepieņemtu. S. Sipeniece prognozē, ka to varētu sākt darīt no nākamā gada februāra. Viņa pieļauj, ka ārsti ir reaģējuši uz to, ka var iepauzēt līdz augustam, un nesteidzas ar jauninājumu ieviešanu.

«Vai būs vieglāk, to rādīs prakse. Pagaidām izskatās sarežģīti. Tāpat nemitīgi vēl tiek veikti kādi labojumi, tieši tie, kas saistīti ar e-receptēm. Arī igauņiem negāja tik vienkārši, vairākas reizes pārtrauca un atkal atjaunoja. Nav īsti skaidrs, kāpēc mēs nevarējām viņu jau aprobēto programmu pārņemt, kāpēc pašiem vajadzēja gudrot visu no jauna un tik daudz līdzekļu investēt šajā projektā?» savu viedokli laikrakstam uztic S. Sipeniece. Viņa ir gandarīta, ka tomēr e-veselības ieviešana ir pagarināta. Viņasprāt, jāpanāk vienkāršotāka programmas darbība, lai izslēgtu jebkādu kavēšanos tehniskas kļūmes dēļ, jo ne pacients rindā pie ārsta var gaidīt stundām, ne arī klients aptiekā pie kases var uzkavēties ilgu laiku.

Der abu veidu receptes
Sākot aktīvi lietot e-receptes, situācijai jābūt gana vienkāršai. Nacionālā veselības dienesta (NVD) pārstāve Agnese Jasenoviča skaidro, ka iedzīvotājam aptiekā pie kases būs jāuzrāda personu apliecinošs dokuments – pase vai ID karte – vai e-receptes identifikācijas numurs. Farmaceitam pēc šiem datiem sistēmā būs jāredz, kāds medikaments izrakstīts, un jāizsniedz tas klientam.

Ja recepšu zāles vēlēsies iegādāties citam cilvēkam, pircējam pie kases jāuzrāda savs personu apliecinošais dokuments, jānosauc tās personas vārds un uzvārds, kam recepte izrakstīta, un e-receptes identifikācijas numurs.

A. Jasenoviča skaidroja, ka līdz 2017. gada 1. septembrim ārstniecības personas var izsniegt pacientiem gan ar roku rakstītas papīra receptes, gan izrakstīt receptes e-veselības sistēmā. Tas nozīmē, ka pat gadījumā, ja ārstniecības persona ir noslēgusi līgumu ar Nacionālo veselības dienestu par e-veselības sistēmas izmantošanu, minētajā laika periodā tā var izvēlēties, kādā veidā sagatavot recepti.

Papildus noteikti arī izņēmuma gadījumi, piemēram, tehniskas problēmas, kuru dēļ mediķis nevar izrakstīt e-recepti, tādā gadījumā atļauts pacientam izdot recepti papīra formā. Tās izrakstīšana atļauta arī gadījumā, ja ārsts dodas mājas vizītē un pacientam zāles ir nepieciešamas nekavējoties.

Attiecībā uz minētajiem sarežģījumiem, ka e-recepti nevar izrakstīt, ja pacientam ir divi vārdi vai adresē ir burti, NVD pārstāve uzsvēra, ka informācija ir apkopota un nepilnības fiksētas, patlaban tiekot strādāts to novēršanā.

E-vides izmantošana pašu rokās
Lēmumu strādāt e-vidē vai turpināt rakstīt papīra veidlapas var pieņemt ārsts. Veselības ministrijas pārstāvis Oskars Šneiders uzsvēra, ka līdz nākamā gada 1. septembrim mediķi e-veselības sistēmu savā darbā var izmantot brīvprātīgi, taču VM aicina nevilcināties un izmēģināt strādāt e-vidē, lai pārliecinātos, kā e-veselības sistēma darbojas.

Arī jebkurš iedzīvotājs portālā www.eveselība.gov.lv, izmantojot internetbanku, elektronisko parakstu vai elektronisko identifikācijas karti, var reģistrēties sistēmā un to lietot. A. Jasenoviča informēja, ka pašlaik sistēmā pacients var aplūkot datus par savu ģimenes ārstu un Eiropas veselības apdrošināšanas karti (ja tāda ir saņemta), kā arī apskatīt un izdrukāt informāciju par izrakstītajām e-darbnespējas lapām un e-receptēm, ja šajā laika periodā pacients ir apmeklējis ārstniecības personu, kas jau sākusi darbu e-veselības sistēmā, kā arī norādīt savu kontaktinformāciju un kontaktpersonas saziņai ar ārstu.

Aktuālā informācija par pacienta medicīniskajiem datiem e-veselībā tiks uzkrāta pakāpeniski. Tas tiek darīts jau kopš 2016. gada
12. septembra, kad e-veselība tika atvērta ārstniecības personām, pacientiem un farmaceitiem.

«Normatīvie akti nosaka kārtību un termiņus, kādā mediķiem e-veselības sistēmā jāievada pacientu pamatdati, piemēram, diagnozes, alerģijas, medikamenti, ko pacients lietojis pirms e-veselības darbības sākšanas. Jo vairāk datu tiks uzkrāti sistēmā, jo pilnīgāka būs pacienta karte. Piemēram, ja ārsts sagatavos nosūtījumu un izmeklējuma veicējs – rezultātu par nosūtījumu, kurā tiks iekļauta arī diagnoze, tad šī informācija tiks automātiski pievienota pacienta pamatdatiem,» stāsta NVD pārstāve A. Jasenoviča.

Viņa skaidroja, ka pašlaik norit darbs arī pie stacionāro karšu datu (slimnīcas izrakstu) iekļaušanas e-veselības sistēmā. Savukārt visu pacienta dažādās ārstniecības iestādēs izveidoto papīra kartīšu elektronizācija/digitalizācija pašlaik netiek plānota.

Turpmāk e-veselības sistēmā iecerēts veidot un uzkrāt datus par nosūtījumiem un rezultātiem (t. sk. vizuālās diagnostikas izmeklējumiem), vakcināciju, tāpat arī plānots nodrošināt pieraksta veikšanu pie ārstniecības personas.

UZZIŅAI

Bauskas, Iecavas, Rundāles, Vecumnieku novadā pašlaik ir noslēgti deviņi līgumi par e-veselības lietošanu. Kopumā valstī ir noslēgti 680 līgumi, tajā skaitā 120 līgumi ar ģimenes ārstu praksēm, kā arī dažādos līguma parakstīšanas posmos ir ap 2355 līgumi;

NVD ir nodrošinājis e-veselības sistēmas lietošanas praktiskās mācības vairāk nekā 3500 veselības aprūpes profesionāļu un farmaceitu. Mācības plānots turpināt arī nākamajā gadā, tās organizēs arī reģionos;

lai sekmīgi lietotu e-veselības sistēmu, ģimenes ārsta praksei ir nepieciešams dators, interneta pieslēgums un printeris;

ģimenes ārstu prakses no valsts saņem ikmēneša maksājumu datortehnikai un apkalpošanai, kas paredz datortehnikas, programmnodrošinājuma (t. sk. ugunsmūra, antivīrusu programmas u. c.), interneta gada maksas, kā arī printera (t. sk toneru nomaiņu) iegādi/ apmaksu. Papildus paredzēts finansējums arī datortehnikas uzturēšanai. Kopumā valsts finansējums ārsta praksei iepriekš minētajiem mērķiem ir ap EUR 4000 gadā;

no 2017. gada 1. septembra obligāta būs e-darbnespējas lapu un e-recepšu izrakstīšana kompensējamiem medikamentiem;

e-veselības ārējo lietotāju atbalsta dienesta (darbdienās no pulksten 8 līdz 20) tālrunis: 67803300 (iedzīvotājiem); 67803301 (veselības aprūpes profesionāļiem).

Avots: Nacionālais veselības dienests.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Neiebilst pret progresu, bet pret izpildījumu

Kategorijas