Sienas piepilda prieks un smiekli

2016. gada 30. decembris 00:00

658

Mājas vārds. «Eglītes» pacietīgi sagaidīs remontu.

Vecumnieku novada Bārbeles pagasta mājas «Eglītes» celtas 1927. gadā. Nama mūri un sienas dižas pārmaiņas nav piedzīvojuši, bet nākotnē ēka varētu kļūt mūsdienīgāka.

Istaba kā mazs kambarītis
Bārbeles pagasta mājās saimnieko Mirdza Grīnberga kopā ar meitu Anitu Bričku. Arī viena no Anitas māsām dzīvo turpat netālu – kalna pakājē pāri pļavai. Mirdza pirms 1970. gada pārcēlusies uz «Eglītēm», pirms tam dzīvojusi Skaistkalnē.

Sperot pirmos soļus jaunajās mājās Bārbeles pagastā, darba nav trūcis. Laikazobs «Eglītes» nebija saudzējis. «Mājās nebija grīdu, normālu sienu. Lai te varētu sākt dzīvot, bija nepieciešams pamatīgs remonts. Paši saviem spēkiem ielikām grīdu un izveidojām ēku, piemērotu dzīvošanai,» grūto sākumposmu jaunajās mājās atceras Mirdza. Saimniece «Eglītēs» ienākusi ar trim bērniem, vēlāk piedzimuši vēl divi. Vietas nav bijis daudz, bet dzīvot varējis. Arī meita Anita atminas bērnības šaurību: «Trijatā mitām mazā istabiņā, kā mēs smējāmies, – kambarītī. Vietas nebija daudz, bet bijām priecīgi par savu jumtu virs galvas. Neērtības piecietām.»

Uz skolu «pa taisno»
Lai nokļūtu Bārbeles skolā, Mirdzas bērni nereti soļojuši pāri laukam. «Skolā varēja nokļūt arī ātrāk, ejot pa taisno pāri laukam, ziemā varēja padauzīt peļķēm ledu, bet pavasarī noplūkt kādu ziedu vai ieraudzīt taureņus,» bērnībā mēroto ceļu uz skolu atceras Anita.
Pavasarī «Eglīšu» pagalmu varavīksnes krāsās izkrāso puķu dobes, ziedošas ābeles un ķirsis. Lielākais dārgums ir mežrozīšu krūms, kurš māju iemītniekus priecē kopš ienākšanas «Eglītēs». «Tas ir vienreizējs krūms, kas ogas ražo jau vismaz 45 gadus. Fantastiski!» priecīgi nosaka īpašniece.

Saimniece strādājusi par slaucēju, un arī mājās turētas govis un citi mājlopi. Mirdzai un bērniem lauku mājās darbu nav trūcis. «Pēc skolas nācām mājās un strādājām, palīdzējām mammai. Pēc labi padarīta darba pagalms bija labākais spēļu laukums. Teritorija ir plaša, un pie mums ciemos spēlēties nāca arī kaimiņu bērni,» mazotnes atmiņās kavējas Anita.

Nūjošana un radu saime
Par māju nosaukuma «Eglītes» izcelsmi Mirdza nezinot neko. Māja tā saukta jau tad, kad jaunā saimniece te ievākusies. Iepriekšējie īpašnieki arī neko daudz par to nav varējuši pateikt. Tiesa, «Eglītēs» un kaimiņu māju pagalmā slienas pa vienai vai vairākām eglēm ar raženu stumbru. «Egles agrāk stādītas katrā mājā,» nosaka Mirdza.

Apkārtējā teritorija lieliski piemērota bārbelietes hobijam – nūjošanai. Mirdza var nūjot uz nebēdu kilometriem tālu, nesatraucoties par automašīnām vai citiem traucēkļiem. Iecienītas kā pļavu, tā meža takas. Ja iestājies ierastā maršruta apnikums, Mirdza nūjojot arī pa pagasta centru.

«Eglītes» lēnām un pacietīgi tiek uzlabotas. Gadu desmitiem vecā koka būve no laikazoba cietusi pamatīgi. Iekšā notiek remontdarbi, jau ielikti jauni logi. «Esam uzbūvējuši priekšnamu. Ceram, ka jau pavisam drīz arī nama ārsienas iegūs modernu izskatu. Darba ir daudz, bet nekas nav nepaveicams,» spriež Mirdza.

«Eglītes» ir Mirdzas bērnu bieži apciemotas. Arī mazbērni vasarā un svētkos māju piepilda ar prieku un smiekliem. Kā saka Mirdza, viņai ir laimējies. «Kad mājās rosība, tad dzīve šķiet interesantāka. Man ir 11 mazbērnu un trīs mazmazbērni. Ar tik kuplu radu saimi garlaicīgi nevar būt,» smaidot sarunas beigās saka «Eglīšu» saimniece Mirdza Grīnberga.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Sienas piepilda prieks un smiekli

Kategorijas