Piena krīze un nodokļu haoss

2016. gada 23. decembris 00:00

303

Lauksaimnieku nevalstiskās organizācijas nosaukušas aizejošā gada ieguvumus un nepadarīto, kā arī noteic mērķus nākamajam darba posmam.

Gan Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padome (LOSP), gan Zemnieku saeima (ZSA) par aizejošā gada negatīvākajām norisēm min ieilgušo piena krīzi, kas pierādīja nozares zemo konkurētspēju starptautiskajā tirgū, kā arī haosu ar nodokļiem.

Apliecina vājumu
Kā uzsver LOSP, teju visu gadu par izdzīvošanu krītošo iepirkuma cenu dēļ cīnījās piena ražotāji, daļa saimniecību ar kredītiem pārdeva ganāmpulkus. Pēc Zemkopības ministrijas (ZM) sniegtajiem datiem, kopējais lopu skaits un izslaukums valstī gada gaitā nav mazinājies. Lai gan gada izskaņā cenas kāpa, ZSA uzskata – tas apstiprina nozares vājumu, jo lēcienus nespēj izturēt ne kooperatīvi, ne mazie pārstrādātāji, un lielākā daļa piena tiek izvesta no valsts.

Problēmas turpinās cūkkopības nozarē gan Krievijas embargo, gan Āfrikas cūku mēra (ĀCM) dēļ. Tas izraisīja strauju Spānijas cūkgaļas importu, dodot vēl vienu triecienu vietējiem ražotājiem, secina ZSA.

Par gada atklāsmi ZSA vērtējumā nodēvēta problēma ar augļu un dārzeņu izcelsmes falsifikāciju Centrāltirgū, ko aktualizēja televīzijas žurnālisti. «To, uz ko mēs norādījām desmit gadus, beidzot pamanīja arī valsts likumdevēji un uzraudzības institūcijas. Darba grupas cīņai ar krāpniecību un kontrabandu dīgst kā burkāni pēc pavasara lietus, jācer, būs arī raža,» pauž ZSA.

Kavē mazos un vidējos
Neveiksmīgs rezultāts šogad bijis labi iecerētajai reversā pievienotās vērtības nodokļa (PVN) ieviešanai graudu nozarē, jo sistēmas veidotāji dažādu uzņēmēju situāciju vērtējuši pavirši. Pārsvarā mazie un vidējie uzņēmumi nodokļa pārmaksu atgūs tikai jaunā gada sākumā, skaidro ZSA. LOSP piebilst, ka gada vidū lauksaimniekiem tādēļ radās problēmas ar apgrozāmajiem līdzekļiem.

Mazajiem un vidējiem uzņēmumiem draudīga bija plānotā obligātu minimālo sociālo iemaksu noteikšana nākamgad, pēc kuras atcelšanas jau pieņemtā budžetā atkal tiek lemts par mikrouzņēmumu regulējuma maiņu. ZSA uzskata – tas pierāda, ka «mazie un vidējie uzņēmumi mūsu valstī no likumdevēju skatījuma ir iznīdējami saknē».

Lauksaimnieku konkurētspēju Eiropas tirgū samazināja elektroenerģijas sadales tarifu pieaugums un pāreja uz samaksu par pieslēgto jaudu, kas palielināja produkcijas pašizmaksu, analizē ZSA.

Palielināt ietekmi
LOSP dati liecina, ka šogad tās dalīborganizāciju skaits sasniedzis 67, tādējādi apvienotā zemnieku interešu pārstāvju biedrība kļūstot arvien spēcīgāka, aptveramo jautājumu loks aizvien plašāks. LOSP dalīborganizācijas, to vidū Latvijas Zemnieku federācija, aicina zemniekus aktīvāk piedalīties nevalstisko organizāciju darbā, lai uzlabotu lauksaimniecības politiku Latvijā un Eiropā.
Par sasniegumu uzskatāma novembrī Aizsardzības ministrijā parakstītā vienošanās par Nacionālo bruņoto spēku nepārtrauktu apgādi ar vietējo lauksaimniecības un pārtikas produkciju. To līdz ar aizsardzības un zemkopības ministriem parakstīja LOSP un Pārtikas uzņēmumu federācijas vadītāji.

Savukārt Eiropas institūcijām šogad iesniegts redzējums par zaļināšanas uzlabojumiem, kas ņemti vērā. Kā atzīst ZSA: ««Zaļie» arī nebija gulējuši, un pretī saņēmām vēl absurdākus nosacījumus – zaļināšanas platības apstrādāt bez pesticīdiem. Kurš ēdīs tārpu sagrauztas pupas un zirņus?! Turpinām atbalstīt aizokeāna valstu ekonomiku – sojas patēriņš pēc šāda lēmuma pieaugs.»

Budžets un politika
Par nākamā gada galveno uzdevumu zemnieku pārstāvji nosauc diskusijas par Eiropas Savienības (ES) daudzgadu budžetu un Kopējo lauksaimniecības politiku (KLP) pēc 2020. gada. Jau vēstīts, ka Latvijas zemnieku mērķis būtu panākt līdzvērtīgākus atbalsta maksājumus, kā arī nesamazinātu lauku attīstības resursu apjoma pieejamību.

Kā «Bauskas Dzīvei» Briselē pagājušajā nedēļā skaidroja augsta Eiropas Padomes amatpersona, iegūt papildu līdzekļus lauksaimnieku atbalstam varētu, pārdalot tos no kādas citas budžeta sadaļas, jo vienprātīgu atbalstu kopējā izdevumu apmēra palielināšanai ES dalībvalstu vidū panākt neesot ticami. Jau vēstīts – kā iespējamie pārdales resursi iepriekš minēti Kohēzijas fonda līdzekļi, kurus attīstībai galvenokārt izmanto reģionos.

Slikti salikta puzle
ZSA kā «gada neprātu» vērtē Ekonomikas ministrijas (EM) lēmumus par elektroenerģijas obligātā iepirkuma komponenti (OIK), kas tiek nemitīgi mainīti par sliktu galvenokārt mazajiem uzņēmumiem.

LOSP uzskata – kā slikta puzle saliktā enerģētikas politika ierobežo lauksaimniecības un visas tautsaimniecības konkurētspēju, radot uzņēmējiem nepamatotas izmaksas: «Nav saprotami budžeta paketē pieņemtie grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā, kas rada pamatotas aizdomas – elektroenerģijas galacena lietotājiem tiks celta jau ar 2017. gada septembri. Netika uzklausīti priekšlikumi grozījumus izskatīt vispārīgā kārtībā trijos lasījumos.»

LOSP par mērķi nākamgad nosauc turpmāku elektroenerģijas cenu kāpuma lauksaimniekiem nepieļaušanu. Tās darāmo darbu sarakstā ir nolūks nonākt līdz Eiropas līmeņa 5% PVN noteikšanai svaigiem augļiem un dārzeņiem. «Ceram, ka nākotnē 5% PVN likme būs visai lauksaimniecībā ražotajai pārtikai. Tā tiktu ierobežoti PVN shēmotāji un vairākumam sabiedrības rastos iespēja iegādāties vairāk,» skaidro LOSP.

Gan LOSP, gan ZSA uzsver zemnieku izglītošanās un pieredzes apmaiņas nozīmi, kas aktīvi ritējusi šogad un plānota nākamgad.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Piena krīze un nodokļu haoss

Kategorijas