Skan brīnumaini solījumi

2016. gada 23. decembris 00:00

Mežgaļu pamatskolas Budbergas puses audzēkņiem braukšana mājās no izglītības iestādes pirmdien, 21. decembrī, bija citādāka, nekā ierasts. Kopā ar skolēniem pa Brunavas pagasta ceļiem autobusā «vizinājās» arī novada domes vadība, deputāti, administrācijas darbinieki.

Pirmās emocijas pēc pusotras stundas ilgas kratīšanās pa bezceļu grambām bija izbrīna un nolieguma pilnas.

Nemūžam tādā ellē!
«Es šajā malā nemūžam nedzīvotu un savu bērnu pa šiem ceļiem uz skolu nelaistu. Ar privāto automašīnu es nekad te nebrauktu. Šādi kratoties, Alcheimeru var saķert pāris dienu laikā.» Līdzās šīm mazāk nopietnajām frāzēm ir vēl kāda atziņa. Vairāki deputāti un administrācijas darbinieki, kuri gadiem ilgi gudri sprieduši un lēmuši par skolēnu pārvadājumiem Brunavas pagastā, kā arī izglītības iestādes pastāvēšanu, pirmo reizi iepazinās ar situāciju realitātē.

Mežgaļu pamatskolā uz sarunu ar domes vadītāju Raiti Ābelnieku, viņa vietnieku Alvi Feldmani, deputātiem Mārīti Ķikuri, Rudīti Čakāni, Voldemāru Čaču un Mārtiņu Ružu un novada administrācijas pārstāvjiem bija ieradušies daži pedagogi, direktore, kā arī aktīvākie vecāki. Domu apmaiņa sākās, izvērtējot tikko izbaudīto braucienu. Tika atzīts, ka šopavasar karšu izdevniecības «Jāņa sēta» galvenā redaktora Jāņa Turlaja statistikas datu pētījumā norādītais, ka no Budbergas līdz Bauskai var atbraukt 40 minūtēs, bijis aplams apgalvojums. Sliktā ceļa dēļ tas nav izdarāms.

Klāšot asfaltu
Neizbraucamie ceļi ir samilzusi pro-blēma, kas Brunavas pagasta bērnu nokļūšanu skolā apgrūtina vēl vairāk. A. Feldmanis pie brunaviešiem vērsās ar pirmsvēlēšanu laikam raksturīgo retoriku, apgalvojot, ka 2017. gadā pašvaldībai no valsts jāpārņem ceļa posms līdz Brunavas pagasta pārvaldei un tas jāasfaltē. «Ja 25 gadus valdība šo problēmu negrib risināt, tad mums beidzot kaut kas ir jādara,» teic A. Feldmanis.

Viņš arī pavēstīja savu ieceri Mežgaļu skolas pastāvēšanas problēmas risinājumam – ir jāapvieno Mežgaļu un Griķu pamatskola. Mežgaļi varētu būt Griķu skolas filiāle vai struktūrvienība, un tai saglabātos pamatskolas statuss. Šāds lēmums radītu stabilitātes izjūtu un atturētu Mežgaļu audzēkņu vecākus no domām par bērnu ņemšanu laukā no skolas.

Jāveic aprēķins
Izglītības nodaļas metodiķe Olita Vulāne gan centās mazināt A. Feldmaņa optimismu, sakot, ka mehāniska divu skolu apvienošana vēl nav problēmas risinājums. Pirms tam jāveic rūpīgi aprēķini, taču jau tagad šķiet, ka izcila rezultāta nebūtu. Audzēkņu skaits abās izglītības iestādēs nav liels, izveidojot vienu skolu, finansējums joprojām būs nepietiekams attīstībai un pedagogu atalgojuma pieaugumam.

«Bauskas Dzīve» sazinājās ar Griķu pamatskolas direktori Daigu Vīlipu. Vadītāja apliecināja, ka novada domes amatpersonas viņu informējušas par šo ideju. «Man par to ir teikuši daži deputāti. Neesmu iepazinusies ne ar kādiem skaitļiem, aprēķiniem. Tādēļ savu viedokli par abu skolu apvienošanas lietderīgumu varēšu paust vien tad, kad par to runās oficiāli un būs redzami aprēķini,» tā savu atturēšanos no izvērstākiem komentāriem pamatoja D. Vīlipa.

Arī domes priekšsēdētājs uz abu skolu apvienošanos raudzījās diezgan skeptiski. R. Ābelnieks atkārtoti uzsvēra, ka pēc trim gadiem iecerētā Mežgaļu pamatskolas pārveidošana par sākumskolu varētu būt efektīvāks problēmas risinājums.

Lifts un džakuzi
Pret skolas reorganizāciju bija teju visi sanākušie vecāki, argumentējot savus iebildumus gan ar pamatotiem argumentiem, gan emocijām. Kā viens no faktoriem, kādēļ Griķos paliek pamatskola, bet Mežgaļus pārveido par sākumskolu, bija jaunā sporta halle pie Griķu skolas.

Vecāki sacīja, ka bērni nav vainīgi, ja savulaik Brunavas pagasta padomes deputāti nebija par sporta zāles būvi, bet naudu nolēma iztērēt pagastmājas remontam, izveidojot tur sociālos dzīvokļus, pēcāk pansionātu, ierīkojot džakuzi, liftu, kurš tā arī nekad nav darbojies. Arī novada laikā par Mežgaļu skolas infrastruktūras uzlabošanu domāts visniecīgākajā veidā.

Visu dienu neēduši
Izskanēja pamatots iebildums, cikos 7. līdz 9. klases skolēniem būs jāceļas un jādodas uz autobusu, lai no Budbergas paspētu ierasties Bauskā uz stundu sākumu pulksten astoņos rītā. Neizturēja kritiku R. Ābelnieka ieteikums, ka pēc stundām bērniem Bauskā būs iespēja apmeklēt dažādus pulciņus un tad vakarā doties mājās. Vecāki uzsvēra, ka nav normāli bērnam likt uzturēties pilsētā līdz pulksten pieciem sešiem vakarā neēdušam. Ar skolas pusdienām vakariņas mājās nesagaidīt, taču dot līdzi naudu vēl vienai ēdienreizei pilsētas ēstuvēs pa kabatai būs ļoti retai ģimenei.

Vecāki arīdzan uzskata, ka lielajās pilsētu skolās individuālā attieksme pret katru bērnu nekad nebūs tāda kā mazajā lauku skolā. Daudziem tā ir ļoti būtiska, lai apgūtu pamatprasmes un saņemtu dokumentu par pamatizglītību. Tam pretī tika likts arguments, ka klasēs ar septiņiem astoņiem bērniem nav iespējams grupu darbs, nevar izmantot arī citas inovatīvas pedagoģiskā darba metodes, tādēļ var pazemināties skolēnu sagatavotības līmenis.

Vēl vienu gadu
Vecāki rosināja skolas reorganizāciju no 2019. gada pārcelt uz 2020. gadu. R. Ābelnieks skaidroja, ka viena gada pārcelšana problēmu neatrisinās. Kāda māte iebilda – viņai nav pieņemams variants, ka bērnam pēc 8. klases jādodas pabeigt pamatskolu uz pilsētu. Tad viņa skolēnu laikus ņemtu laukā no Mežgaļiem, taču te vēl ir mazākie bērni. Septītklasnieku vest uz pilsētu, mazos – uz Mežgaļiem, turklāt darīt to dažādā laikā – to lauku cilvēks nespēs. Vienīgais risinājums – jau laikus meklēt dzīvesvietu citur. Tādējādi izskanēja apliecinājums, ka pēc pamatskolas slēgšanas sākumskola Mežgaļos izputēs pāris gadu laikā.

Deputāts M. Ruža vēlējās zināt, kāds ekonomiskais ieguvums novada budžetā būs no tā, ka Mežgaļos pamatskolu pārveidos par sākumskolu. Nebija ar skaitļiem pamatotas atbildes. Deputāte R. Čakāne rosināja pašvaldību rast iespēju skolai Mežgaļos piešķirt īpašu statusu, jo novadā šī ir vienīgā mācību iestāde, kur skolēniem līdz tai jāmēro tik liels attālums, turklāt pa neizbraucamiem lauku ceļiem. O. Vulāne sacīja, ka īpaša statusa piešķiršana nedos papildu finansējumu pedagogu algām.

Pedagogiem nav viedokļa
Apkopojot nepilnu divu stundu garās tikšanās gaitā paustos viedokļus, «Bauskas Dzīve» secināja – vairums vecāku ir pārliecināti, ka jāatceļ novembra domes sēdē pieņemtais lēmums par Mežgaļu skolas pārveidošanu par sākumskolu 2019. gada septembrī. Tas, ļoti iespējams, atturētu vecākus jau tagad domāt par bērnu ņemšanu laukā no skolas. Atturīgi tika uztverta ideja par Griķu un Mežgaļu skolu apvienošanu.

Zīmīgi, ka visas diskusijas laikā pat pēc vairākkārtējas uzaicināšanas neviens no klātesošajiem pedagogiem, ne arī skolas direktore neizteica nevienu vārdu par skolas turpmāko pastāvēšanu, par iespējamo apvienošanos, no viņiem neizskanēja arī priekšlikumi. Trešdien, 21. decembrī, skolā atkal bija ieradies A. Feldmanis un R. Čakāne. Vēlreiz izskanēja priekšlikums par Griķu un Mežgaļu skolas apvienošanu.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Skan brīnumaini solījumi

Kategorijas