Pēc zelta uz Maskavu

2016. gada 23. decembris 00:00

318

Kamēr pie mums nevar sagaidīt ne sniegu, ne salu, tikmēr iecavnieks Andis Kaspars pavadījis astoņas dienas Krievijā. Viņam gan bija savs mērķis – piedalīties spēka divcīņas sacīkstēs.

Stiprajam iecavniekam sacensībās ieteicis piedalīties viens no spēcīgākajiem Latvijas sportistiem Ivars Cīrulis, kas apmeklējis Krievijas turnīrus arī iepriekš. Sacīkstes notiek dažādās versijās – šoreiz turnīru rīkoja GPA un IPO organizācijas, kā arī Krievijas Bezekipējuma spēka trīscīņas federācija. A. Kaspars izvēlējās piedalīties spēka divcīņā – svaru stieņa spiešanā guļus apvienojumā ar vilkmi no zemes.

Sacīkstēs uzvara
Sacensības notika Dolgoprudnajas rajonā, sporta centrā «Saļut». «Zāle bija milzīga. Kopā turnīrā, kas notika no 8. līdz 12. decembrim, četrās dienās piedalījās 3000 sportistu. Sacensības vienlaikus notika uz trim laukumiem. Krievijā tas ir raksturīgi – domāt nevis par ekonomiskumu, bet gan celt visu milzīgu, ar pompozitāti,» vērtē A. Kaspars.

Cik varēja saprast no sacīkšu norises – dalībnieku bija vairāk, nekā organizatori gaidīja. Dažas problēmas radīja Krievijai raksturīgā nevīžība – sacensības sākās pusstundu vēlāk. Jābeidzas bija ap trijiem, beidzās pussešos. «Vienā plūsmā bija 24 sportisti. Parasti ir 16. Nācās gaidīt savu kārtu pat 45 minūtes. Tas ir ilgi – pagūsti atdzist, un neizdodas parādīt labāko rezultātu,» atzīst A. Kaspars.

Svaru stieņa spiešanā izdevās pievārēt visus pieteiktos svarus – 182,5, 192,5 un arī 200 kilogramus. Mēģinājums uzspiest attiecīgās versijas pasaules rekordu bija neveiksmīgs – 211 kilogrami nepadevās. «Vienā ziņā gan Krievijā bija patīkami – šajās sporta sacīkstēs politiku nejutu. Gan paši sportisti, gan līdzjutēji atbalstīja visus. It īpaši, kad mēģina sasniegt pasaules rekordu – atsaucība ir milzīga,» stāsta A. Kaspars.

Vilkmē izdevās pieveikt 270 un arī 290 kilogramus. Šķitis ļoti viegli, mēģinājis arī 305 kilogramu svaru. Neveiksmīgi. «Pēc tam skatījos video, un bija skaidrs – tiesnešiem bija taisnība, ka neieskaitīja. Kājas pilnībā neiztaisnoju,» atzīst A. Kaspars. Tomēr sniegums bija gana labs, lai mājup varētu doties ar izcīnītu zelta medaļu.

«Savējiem» – lētāk
Uz Maskavu devušies kopā ar dzīvesbiedri Vitu Sirmeli un draugu Mārtiņu Starodubcevu. «Ja laikus sāk meklēt biļetes, tad iznāk lētāk. Mēnesi pirms brauciena nopirkām lidmašīnas biļetes par 139 eiro, nedēļu pirms tam bija 149 eiro. Nekādu problēmu ar nokļūšanu Krievijā nebija,» atzīst A. Kaspars. Viņš iesaka biļešu cenas internetā meklēt katru reizi no cita datora. Vienu dienu paskaties – 139 eiro, otrā dienā – 141, trešajā – 143. Meklētājs iegaumē tavu adresi, un katru reizi cenu paceļ, pieļauj A. Kaspars. Viņš arī citās jomās pārliecinājies, ka interneta mārketings darbojas spēcīgi.

Krievijā savukārt ir ļoti svarīgi, ja māk runāt krievu valodā. Maskavā, milzīgajā megapolē ar apmēram 20 miljoniem iedzīvotāju, iebraucējus no Baltijas bieži vien pieņem par savējiem, kam gan taksometrs, gan daudzas ieejas biļetes ir lētākas nekā citiem ārzemniekiem. Kad plānojuši doties no lidostas uz viesnīcu, sākumā paprasījuši 2,8 tūkstošus rubļu par braucienu (1000 rubļu = ap 17 eiro). Tomēr pamazām izdevies nokaulēt līdz pat 1,5 tūkstošiem rubļu, kas skaitījās laba cena. «Tur ir laba «Yandex» aplikācija telefonā. Pirms izsaukt taksometru, ievadi datus, no kurienes brauc un uz kurieni, tad ieteiks optimālo cenu. Tad ej uz taksometru jau ar savu cenu, un piedāvāto bieži izdodas nokaulēt uz mazāku,» stāsta A. Kaspars. Daudz esot atkarīgs arī no tā, vai brauc sastrēgumu laikā vai tad, kad mašīnu mazāk, – maksa vienā maršrutā atšķiroties pat divas reizes. «Satiksme tur ir milzīga. Darbdienās pat divos naktī no viesnīcas loga redzējām, kā pa lielajām maģistrālēm pārvietojas mašīnu «ugunīgās čūskas» – sarkanā un baltā. Skats iespaidīgs,» novēroto apraksta A. Kaspars. Toties svētdien Maskava bijusi stipri tukšāka, viegli izbraucama.

Tikai ar rubļiem
Cilvēki no Baltijas valstīm droši var doties ekskursijā uz Krieviju, atzīst A. Kaspars. Uzņem kā jau ārzemniekus, nekādu īpašu pretenziju. Vienīgā problēma – nepārtrauktā propaganda rada savādus iespaidus par Latviju. «Taksometrā man prasa, vai Latvijā dzīvot ir ļoti grūti. Saku, ka noteikti vieglāk nekā pie viņiem,» smaida A. Kaspars. Tāpat interesējušies – vai Latvija domā ar Krieviju karot, jo Latvijā esot nu tāda armija!? «Es teicu – Maskavā ir 20 miljoni iedzīvotāju. Ja tie visi nāks uz Latviju, nekādus tankus nevajadzēs, neko citu arī. Kā valsts ar diviem miljoniem iedzīvotāju var domāt karot ar Krieviju?!» neizpratnē ir A. Kaspars.

Apkārtējā mediju un informācijas telpa rada skaidrību, kāpēc šādi iespaidi. Vienā no ziņām pausts, ka NATO turpina bruņoties Baltijas valstīs ar mērķi izaicināt Krieviju. Ļoti bieži ziņās ir Valsts prezidents Vladimirs Putins – ko viņš saka, kā vērtē, ko sola.

«Smadzenes tur ir ļoti «izskalotas». Tomēr ne visiem, ir, kas Putinu vērtē kritiski, bet kopumā propagandas spiediens ir milzīgs. Atceros, kā viņi priecājās par ziņu, ka rubļa kurss attiecībā pret dolāru ir pakāpies. Tāda izjūta, it kā būtu Otro pasaules karu vēlreiz uzvarējuši,» atceras iecavnieks. Viņš stāsta, ka Krievijā tagad prasa norēķināties tikai ar rubļiem – eiro un dolārus nevēlas pieņemt.

Uz tirgu pirkt ausaines
Brīvajā laikā nedaudz apskatīta Maskava. Viens uzreiz bija skaidrs – tā ir ļoti dārga pilsēta. «Par 80 eiro aizejam trīs cilvēki paēst, un porcijas ir tādas, ka vienalga paēdis nejūties,» atzīst Andis.

Ikvienā vietā esot jāuzmanās, jo tirgotāji mēģina apkrāpt. «Čeburaškas» stilā izveidotas «matrjoškas» tiem, kas nemāk runāt krieviski, maksā 1600 rubļu. Mūsu naudā – apmēram 26 eiro. Kad sāk kaulēties, turklāt krievu valodā, tad izdodas nopirkt par tūkstoš rubļiem.
Lētākais veids, kā pārvietoties, noteikti ir metro. Maskavā tas lielākoties ir ļoti labs – jauni vilcieni un ātri. Lai tiktu no viesnīcas uz sacensību vietu, divi braucieni ar pārsēšanos izmaksāja apmēram 155 rubļus. Taksometrā paprasītu tūkstoš rubļu, turklāt ielās visu laiku ir sastrēgumi.

Pilsēta pirmajā iespaidā rada sakoptības izjūtu, ko stipri bojā netīrītās ietves, kas bieži ir apledojušas. Aukstums pavadīja visas astoņas dienas Krievijā – tur visu laiku bija mīnus desmit grādu. Tiesa, tas vieglāk panesams nekā aukstums Latvijā, jo tur sausāks klimats. Kad aizbrauca uz Sanktpēterburgu, tur gan uzreiz devušies uz tirgu nopirkt ausaines – bija auksti.

Īsts krievu dzīvoklis
Tūlīt pēc sacensību noslēguma otrā rītā, 11. decembrī, kompānija devās uz Sanktpēterburgu – vienkārši apskatīt un izbaudīt pilsētu. Pozitīvais pārsteigums bija ātrvilciens, kas savieno Maskavu ar šo pilsētu – maršrutu veica trīs stundās un 40 minūtēs. «Iespaidi no brauciena ir tādi, ka Krievijā ir milzīgi daudz tukšu klajumu un mežu. Apstājās divās pilsētās – izskatījās kā iemūžinātas pēc Pirmā pasaules kara un sastingušas attīstībā,» vērtē A. Kaspars.

Sanktpēterburgā izdevies lēti noīrēt dzīvokli gandrīz pašā centrā, lai var kājām izstaigāt uz visiem objektiem. «Īsts krievu dzīvoklis – pompozs, ar lielām, smagām mēbelēm, paklājiem pie sienām,» atceras iecavnieks.

Noslēguma pārsteigums sagaidījis autobusā, kas vedis uz Rīgu, – šoferis bija no Bauskas. Izrādās, ka viņš jau sešus gadus brauc maršrutā Rīga-Pēterburga-Rīga. Tā uz pozitīvas nots arī devušies mājās.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Pēc zelta uz Maskavu

Kategorijas