Līdzīgi simptomi, bet dažādas saslimšanas

2016. gada 20. decembris 00:00

269

Līdzīgi simptomi, bet dažādas saslimšanas

Celiakija var tikt atklāta gan bērnībā, gan pieaugušā vecumā, tā ir ģenētiskas izcelsmes slimība, kas ar dažādas pakāpes simptomiem cilvēkam bijusi visu mūžu. «Taču uzreiz gribu skaidrot atšķirību starp celiakiju, glutēna sensitivitāti (jutību) un alerģiju pret kviešiem vai rudziem,» teic ēdināšanas uzņēmuma «Māras Lācis» uztura speciāliste Līga Jaunzema.

Atklāj visai ģimenei
«Mūsu ģimenē celiakija atklāta pavisam nesen. Vispirms to atklāja vīram. Es vairs nevarēju izturēt, kā viņš mokās – vai nu caureja, vai aizcietējumi. Papildus tam vēl klāt augsts asinsspiediens. Aizgāja pie ārsta, nozīmēja analīzes. Tas viss process ļoti ilgu laiku paņēma. Pēc vēl kāda laika pārbaudījām arī abus bērnus, kuri bieži sūdzējās par vēdera sāpēm. Kopš atklāja, ka šī slimība ir, uzturā lietojam bezglutēna miltu produktus. Kad pierod, sadzīvot ar šo saslimšanu nav grūti,» stāsta Baiba.

Viņa ir vienīgā savā ģimenē, kuru šī kaite nav skārusi. «Es pielāgojos – gādāju produktus speciālajai diētai. Tos iegādājos Rīgā, jo bieži sanāk uz turieni braukt, tur ir izvēle. Pati arī ēdu ģimenei gatavoto, taču neaizraujos,» uzsver sieviete.

Savukārt Līgas ēdienkarte sastāv pārsvarā no svaigiem dārzeņiem, augļiem, zivīm un gaļas. «Ilgstoši un bieži tīņu gados slimoju ar vēdera sāpēm, kas mijās ar sliktu dūšu, stipru caureju. Strauji zaudēju svaru, biju novārgusi. Ārstējos arī slimnīcā, kur man atklāja celiakiju. Parasto miltu maizi neesmu ēdusi divdesmit gadus. Pārsvarā uzturā no graudaugiem dominē griķi, rīsi, piedevās vienmēr pārsvars būs dārzeņiem. Augļus apēdu tonnām!» teic sieviete.

Alerģija, jutība vai celiakija?
Tas, ka sabiedrībā bieži tiek pieminēta celiakija, nenozīmē, ka patiešām vērojama masveida saslimšana ar to. Vēl pastāv alerģija un glutēna nepanesība – un tas nav viens un tas pats, lai gan simptomi visos gadījumos ir līdzīgi. «Graudaugi bez glutēna satur arī citus proteīnus. Alerģija ir imūnsistēmas atbilde uz konkrētu specifisku kviešu, rudzu vai citu graudaugu olbaltumvielu, bet ne glutēnu,» skaidro uztura speciāliste. «Organisms neskaidru iemeslu dēļ šo graudauga (vai cita produkta) olbaltumu uzskata par svešu un organismam bīstamu, kā rezultātā izstrādā antivielas. Svarīgi, ka alerģija rodas, lietojot kādu konkrētu graudaugu, piemēram, kviešus, bet pārējie graudaugi reakcijas neizsauc,» specifiku skaidro L. Jaunzema, piebilstot, ka glutēns jeb lipeklis veido mums pazīstamo maizes un konditorejas izstrādājumu struktūru.

Alerģijas pārsvarā novērojamas pirmsskolas vecuma bērniem un parasti ar gadiem izzūd, jo imunitāte iemācās reaģēt adekvāti. Alerģiju var noteikt, veicot IgE testu un ādas dūrienu testu alergologa uzraudzībā. «Gribu brīdināt par IgG4 testiem, ko piedāvā dažas laboratorijas. Pozitīvs IgG4 tests nenorāda ne uz alerģiju, nedz arī konkrētā produkta nepanesību. Patiesībā lielākajai daļai Latvijas iedzīvotāju šis tests būtu pozitīvs uz kviešiem, rudziem, olām un pienu. Tas vienkārši norāda, ka šie produkti tiek lietoti bieži. Un, pat ja pacientam ir īstā alerģija (IgE noteikta), pozitīvs IgG4 tests uz šo pašu produktu var norādīt, ka organisms pamazām sāk to pieņemt un ir cerība, ka alerģija drīz izzudīs,» uzsver speciāliste.

Savukārt glutēna jutība jeb nepanesība drīzāk esot sindroms, kas izpaužas ar caureju vai aizcietējumiem, sāpēm vēderā vai krampjiem, uzpūšanos vai gāzēm, nelabumu pārsvarā pēc ēšanas. «Lietojot uzturā glutēnu, simptomi parādās pēc dažām stundām un izzūd, ja tiek pārtraukta glutēna lietošana. Lai gan simptomus izraisa graudu produkti, kas satur glutēnu, īstā grauda sastāvdaļa, kas izraisa reakciju, vēl nav pierādīta,» skaidro L. Jaunzema. Iespējams, pie vainas kāda cita graudu sastāvdaļa vai ķīmiskas vielas, kas izmantotas to apstrādē.

Celiakija ir ļoti reta, autoimūna, ģenētiska slimība, ko nevar izārstēt. Bezglutēna diēta jāievēro visu mūžu! Celiakijas pacientiem organisms pats noārda tievo zarnu bārkstiņas, ja zarnu traktā nonāk glutēns. Gremošanas traucējumus rada jebkuri produkti, kas satur glutēnu, – kvieši, mieži, rudzi un to izstrādājumi. Bojāto zarnu bārkstiņu dēļ organisms novārgst, jo trūkst vitamīnu un minerālvielu – visbiežāk dzelzs un vitamīna B12.

Biežākie celiakijas simptomi ir caureja, tauku klātbūtne izkārnījumos, svara zudums, vēdera sāpes. «Puse no slimniekiem piedzīvo netipiskus simptomus – osteoporozi, dermatītu, neiroloģiskus traucējumus un problēmas ar zobu emalju,» brīdina L. Jaunzema un uzsver: «Analīžu izvēli un šīs diagnozes noteikšanu vajadzētu atstāt profesionālu gastroenterologu ziņā, jo nepamatota bezglutēna diēta var nopietni ietekmēt, piemēram, smadzeņu darbību.»

Par maz šķiedrvielu
Ja cilvēks pamana kādus izteiktus simptomus un tiek runāts par kādu saslimšanu, viņš bieži bez nekādām pārbaudēm pielīdzina to sev. L. Jaunzema uzsver, ka gremošanas traucējumu gadījumos vispirms jānoskaidro, vai tiem pamatā nav citi iemesli, piemēram, kuņģa sulas trūkums, kuņģa vai 12 pirkstu zarnas čūlas, aknu vai aizkuņģa darbības traucējumi, stress. «Kā pirmo vērts pārbaudīt zarnu disbakteriozi, kas rodas ne tikai pēc antibiotiku lietošanas, bet arī tad, ja uzturā pārāk maz šķiedrvielu, no kurām pārtiek zarnu trakta labās baktērijas,» iesaka speciāliste.

«Uzņemam par maz šķiedrvielu, jo ēdam pārāk maz dārzeņu un pilngraudu produktu. Tāpēc izvēlieties graudaugu produktus, kur etiķetē norādīts vismaz pieci grami šķiedrvielu uz simts gramiem produkta,» viņa dod padomu. Papildus ieteicams lietot aptiekā nopērkamos probiotiķus. Ja pēc mēneša nav vērojami uzlabojumi, jāvēršas pie ārsta.

Konsultēties ar mediķi
Alerģijas un nepanesības gadījumā produktu izslēgšana notiek uz laiku, un pamazām tie atkal tiek iekļauti ēdienkartē, vērojot organisma reakciju. Celiakija nozīmē diētu uz mūžu, un tās simptomus var izraisīt pat mikroskopiskas glutēna daļiņas, kas nonākušas jebkurā produktā. Nepanesības gadījumā simptomi bieži parādās tikai pēc maizes, konditorejas un tamlīdzīgu produktu lietošanas, kur glutēna daudz. «Būtiski ņemt vērā, ka celiakijas diagnostika var būt apgrūtināta, ja bezglutēna diēta uzsākta pirms analīžu veikšanas, jo zarnu gļotāda, iespējams, paspējusi atjaunoties. Tas ir vēl viens iemesls, kādēļ nevajadzētu bezglutēna diētu uzsākt patvaļīgi, bez konsultēšanās ar ārstu,» aicina L. Jaunzema.

Visu alerģiju gadījumos un arī celiakijas pacientiem ir iespējams izslēgtos produktus kompensēt ar citiem. Pēc uztura speciālistes domām, pašlaik Latvijā pārtikas produktu izvēle pieejama diezgan liela. Bez mūsu pašu produktiem – rīsiem, griķiem, kukurūzas un prosas – pieejami arī eksotiskie: kvinoja, amarants, tapioka un citi.

Iespēja paēst ārpus mājām
Visās publiskās ēdināšanas vietās obligāti jābūt norādēm par alergēniem ēdienā, kas atvieglo to cilvēku dzīvi, kuriem jāievēro speciāla diēta. Aizvien vairāk ēdinātāju piedāvā ēdienus un pat konditoreju bez glutēna.

Savukārt, kas attiecas uz bērnu ēdināšanu mācību iestādēs, Ministru kabineta noteikumi nosaka: ēdināšanas uzņēmuma kompetencē ir sastādīt atbilstošas diētas ēdienkartes tiem bērniem, kuriem to nozīmē ārsts. «Ja speciālu uzturu savam bērnam lūdz vecāki, neesam tiesīgi šādi bērnu ēdināt, jo tikai ārsts drīkst izlemt, cik ilgi un kāds uztura režīms jāievēro, lai tas nekaitētu bērna veselībai,» uzsver «Māras Lāča» speciāliste. Viņa novērojusi, ka plašsaziņas līdzekļos glutēns tiek vainots teju jebkurā saslimšanā un uzsvērts, ka ēdiens bez glutēna uzlabo dzīves kvalitāti. Pašsajūta tiešām varot uzlaboties, taču tas ir tādēļ, ka tiek izslēgti visi klasiskie konditorejas un balto miltu izstrādājumi. «Panākuma atslēga šajā gadījumā ir nevis pats glutēns, bet gan vieglo ogļhidrātu samazināšana ēdienkartē,» izskaidro L. Jaunzema.

Pabalsts – 106 eiro
Latvijas Celiakijas pacientu biedrības «Dzīve bez glutēna» vadītāja Anna Vilsone stāsta, ka, pēc oficiālās statistikas, Latvijā ir 1500 bērnu ar dia-gnozi – celiakija. Šādi dati ir Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrā, kurā, iesniedzot gastroenterologa izziņu par diagnozi, var saņemt valsts pabalstu – 106,72 eiro mēnesī.

Pabalstu Latvijā var saņemt tikai bērni līdz 18 gadu vecumam, ja mācās vispārizglītojošā skolā; līdz 20 gadiem, ja arodvidusskolā; bet līdz 24 gadiem, ja studē augstākās izglītības iestādē. Alerģijas un nepanesības gadījumā šāds atbalsts nav paredzēts.

Bezglutēna produkti maksā vidēji četras līdz sešas reizes dārgāk nekā parastie, jo tiem ir augstas ražošanas izmaksas, liecina biedrībā «Gluten-Free Experts» pieejamā informācija. Pasaules Veselības organizācijas statistika liecina, ka ar celiakiju slimo apmēram viens procents sabiedrības. Tas nozīmē, ka Latvijā tie varētu būt 20 tūkstoši cilvēku.

Biedrība ik pa laikam saņem bezglutēna pārtikas ziedojumus. «Ir arī patiess gandarījums, ka pamazām ēdnīcas, kafejnīcas, restorāni sākuši iedziļināties šajā slimībā un sāk piedāvāt bezglutēna ēdienu, kas atvieglo paēšanu ārpus mājām. Taču vienalga pagaidām Latvijā tas vēl ir sarežģīti,» secina A. Vilsone.

UZZIŅAI

Vārds «celiakija» radies no grieķu «koilia», kas nozīmē dobumu, konkrēti – vēdera dobuma palielināšanos uz vispārēja novājēšanas fona.
Atsevišķus slimības simptomus jau 2. gadsimtā aprakstīja romiešu ārsts Galēns un nosauca to par «koilia kos» (grieķu valodā – ‘liels vēders’). Bet pirmais celiakiju kā slimību aprakstījis angļu terapeits Semjuels Gē 1888. gadā, tāpēc pasaules literatūrā slimība nosaukta par Gē Hertera Heibnera slimību. Otrā pasaules kara gados sakarību starp maizes lietošanu un celiakijas klīniskām pazīmēm novēroja holandiešu izcelsmes pediatrs Karels Dike. 1959. gadā K. Dike pirmo reizi publicēja datus par kviešu olbaltuma lietošanu kā celiakijas attīstības cēloni.

Avots: dzivebezglutena.lv.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Līdzīgi simptomi, bet dažādas saslimšanas

Kategorijas