Austuve – galvenais ienākumu avots

2016. gada 20. decembris 00:00

1692

Bauskā ir uzņēmums, kurā ienākot šķiet, ka esi muzejā, turklāt vēl jūtama aktīvas ražošanas noskaņa. Tas ir Valentīnas Bļinkovas individuālais uzņēmums (IU) «Māksla» Bauskā, Plūdoņa ielā.

«Bauskas Dzīve» iepriekš aprakstījusi amatniecības uzņēmumus, kas ražošanā joprojām uztur senās tautiskās tradīcijas, – IU «Novads», «Liepiņa» un pašlaik darbību apturējušo IU «Rasas rīts»; tagad ieskats «Mākslas» ražotnē.

«Kādreiz te bija Bauskas sadzīves pakalpojumu kombināta darbnīcas, kur strādāja vairāki desmiti darbinieču,» atceras IU «Māksla» īpašniece Valentīna Bļinkova. Tagad, ieejot telpās, var tikai iedomāties, kāda darba duna šeit valdījusi. Pašlaik uzņēmumā ir divas audējas, šuvēja un pārdevēja.

Profesija noveco
Kad V. Bļinkova no Krievijas ieradās Latvijā, viņai bija 15 gadu. Pēc izglītības iegūšanas darba gaitas sāktas tekstilkombinātā «Saule», strādājot par austuves vadītāju. 1980. gadā Nikolajs Dzenis aicinājis uz Bauskas sadzīves pakalpojumu kombinātu. Kopš tā laika
V. Bļinkovas darba vieta nav mainījusies.

«Toreiz te bija aktīva rosība – strādāja frizieri, audēji, bija ķīmiskā tīrītava un veļas mazgātava,» atceras V. Bļinkova. Pagājušā gadsimta 90. gadu sākumā uzņēmumu sadalīja. V. Bļinkova IU «Māksla» oficiāli reģistrēja 1993. gada 15. novembrī, bet darbu sāka 1994. gada 1. martā.

Sākumā bija 13 darbinieku, taču to skaits pamazām sarucis. Pieredzējušās meistares aiziet pensijā, jaunas klāt nenāk. «Profesija noveco,» atzīst V. Bļinkovas meita, uzņēmuma pašreizējā vadītāja Olga Jankeviča. Pati Valentīna uzņēmumā vairs nestrādā. Ja veselība atļauj, atnāk ciemos, paskatās, kā veicas, aprunājas ar darbiniekiem.

Neizkustināma vērtība
Uzņēmumā joprojām strādā ar veco padomju laika tehniku. Vēl aizvien darbojas spolmašīna 72 spolēm, metmašīna, kas veido pamatni aušanas stellēm. «Kādreiz te bija liela ražotne. Uz Krieviju ik mēnesi sūtījām 300 segu,» atceras V. Bļinkova. Tagad iekārtas darbina ik pa brīdim – pēc nepieciešamības.

Pirmā stāva telpās stellēm pamatni gatavo Lidija Hudjakova. Viņa šajā nozarē strādā jau kopš 1977. gada. Pamazām kļuvusi par jomas meistari – māk mest pamatni, spolē un auž ar visām uzņēmuma stellēm.

Lielo iekārtu dēļ nav iespējams ražošanu pārcelt uz citām telpām. «Mūsu tehniku nevar kustināt. Ja kāds mēģinās pārvietot, kopā vairs nesaliks,» atzīst V. Bļinkova. Reizēm uzņēmumā ierodas ekskursantu grupas – tā ir laba iespēja iepazīt vēsturisko padomju laika ražošanas ikdienu.

Otrajā stāvā darba gatavībā stāv septiņas stelles. Tur strādā Jeļena Levane. Viņa šajā nozarē darbojas kopš 1980. gada. «Pie mums brauc no Latgales, Vidzemes un lūdz audumus. Klienti no Zemgales jau ir ierasti. Mūs pazīst, pasūtījumi ir regulāri,» atklāj J. Levane. «Austuve mums nodrošina galvenos ienākumus,» atzīst V. Bļinkova. Audumi ir uzņēmuma atpazīstamības zīme.

Pieprasīti ārzemēs
Šūšanas darbnīcā, kur strādā Ināra Krauze, top tautas tērpi un citi izstrādājumi. Arī šeit galvenokārt ir padomju laika tehnika. Kad kaut kas nojūk, aicina palīgā meistarus.
«Pie šujmašīnas tik bieži nesanāk sēdēt. Daudz griežu un gludinu. Reizēm, griežot nepieciešamos materiālus, paiet visa diena, kājas nogurst no stāvēšanas. Pašlaik gatavojam Tērvetes korim ņieburus,» stāsta I. Krauze. Te top arī tautas tērpu brunči, blūzes, krekli un vestes.
O. Jankeviča atzīst, ka tautas tērpi tagad populāri ārzemēs. Galvaspilsētā tie ir diezgan dārgi, tāpēc interesenti meklē piedāvājumus citās Latvijas pilsētās, arī Bauskā. «Daudzi svešumā aizbraukušie tautieši vēlas savus mājokļus iekārtot latviskā stilā – pērk paklājus, keramiku, citus tautiskus elementus,» stāsta Olga.

Cer saglabāt tradīcijas
IU «Māksla» pašlaik ir izdzīvošanas stadijā – par attīstību nav iespēju domāt. «Nevaram mainīt telpas un paplašināties. Pat ja būtu pieprasījums, audēju vairs nav,» atzīst V. Bļinkova. Pozitīvismu nerada arī nodokļu svārstības un pieaugošie maksājumi. Elektrības rēķins no 80 eiro pirmajā pusgadā pieaudzis līdz 130 eiro mēnesī. Par četriem darbiniekiem katru mēnesi nodokļos iznāk samaksāt aptuveni 700 eiro, mazam uzņēmumam tā ir vērā ņemama summa.

Uzņēmumam ir arī veikals, kur strādā O. Jankeviča. Kādreiz tas bija ievērojams atspaids, bet tagad galveno finanšu apjomu nodrošina austuve. Olga stāsta: «Kādreiz te blakus bija vecais tirgus un pircēji, īpaši sestdienās, nāca bariem. Tagad daudzi mums saka: «Vai, cik pie jums skaisti! Kāpēc jūs neesat pilsētas augšējā daļā?»»

Mainījusies arī iedzīvotāju attieksme pret Ziemassvētku dāvanām – kādreiz meklēja ko tautisku un interesantu, tagad vairākums izvēlas praktiskas lietas.

Tomēr pesimismam Valentīna Bļinkova neļaujas: «Izdzīvosim! Galvenais – lai ir darbs un nav kara!» Uzņēmuma īpašniece cer, ka aušanas tradīcijas Latvijā saglabāsies.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Austuve – galvenais ienākumu avots

Kategorijas