Iespaido poļu uzņēmība un nacionālais lepnums

2016. gada 16. decembris 00:00

1608

Iespaido poļu uzņēmība un nacionālais lepnums

Hajnuvkas rajons Polijā, kas robežojas ar Baltkrieviju un kura teritorijā atrodas Belovežas gārša, tiek uzskatīts par ekoloģiski tīrāko valstī, par Polijas «zaļajām plaušām». Rundāles novada pašvaldība šogad jūnijā parakstījusi sadarbības nodomu protokolu ar Hajnuvkas pašvaldību par pieredzes apmaiņu, savstarpējo sadraudzību un dialoga veidošanu starp abu reģionu iedzīvotājiem. Sadarbības plāns iedvesmojis pašvaldības Uzņēmējdarbības un kompetenču centra vadītāju Ludmilu Knoku rīkot Rundāles novada uzņēmēju labas pieredzes braucienu uz Hajnuvkas rajonu. Pašvaldība atbalstīja vizīti organizatoriski un ar transportu, savukārt nakšņošanas, ēdināšanas un citus izdevumus brauciena dalībnieki sedza paši, apstiprināja novada administrācijā.

Garšaugi un gurķīši akā
Polijas reģionā redzētais apstiprināja nereti dzirdētos stāstus, ka poļi katrā garāžā un pagrabā uztaisot kādu ražotni. Pašu dzīvojamās mājās, pielāgotās ēciņās, angāros bez īpašām «ekstrām» top kokamatniecības izstrādājumi, tiek pārstrādāti ārstniecības augi un ražotas tējas un garšvielas, ko piegādā vietējās ekoloģiskās zemnieku saimniecības. Viena no tādām pieder Hajnuvkas rajona «starostas» – pašvaldības vadītāja – dzīvesbiedrei, saimnieko gan tur Miroslavs Romaņuks pats.

Rundāliešus no saimniecībām «Urštēni», «Palejas», «Sintijas», «Ziedoņi-2», «Grantskalni», «Lepšas», viesu namiem «Aivari» un «Baltā māja» M. Romaņuks viesmīlīgi uzņēma savā lauku guļbūvē, kurai riņķī plešas 86 hektārus lielā ekoloģiskā saimniecība. Apmēram 20 hektāros audzē garšaugus – timiānu, oregano, cigoriņus, kā arī citus, kas prasa lielu roku darbu, vasarās uz ravēšanu nolīgstot ap trīsdesmit sieviešu. Vēl 20 hektāros aug bezglutēna kvieši, ir arī ābeļdārzs. Sievas vecākiem noteikti vajagot kartupeļu vagas, «viņu ieskatā bez kartupeļiem laukos nemūžam neiztikt,» ar sirsnīgu humoru stāsta Hajnuvkas rajona vadītājs.

Rundāles novada sieviešu uzmanību piesaistīja Romaņuku sētas aka, kurā iemērktas vairākas burkas ar skābētiem gurķīšiem, katra aiz kakliņa piesaitēta striķītī. Gurķīši uz rudeni un ziemu vislabāk glabājoties akā, temperatūra vienmērīga. Kad tos sagribas uzkost, izvelk burku no akas, gurķi visu ziemu būs kraukšķīgi kā tikko iesālīti. Vai nav laba pieredze arī ļaudīm mūsu lauku sētās, kur vēl akas saglabātas?

No pumpuriem līdz saknītēm
Ārstniecības augus un garšaugus vietējās ekoloģiskās saimniecības Hajnuvkā nodod apstrādei uzņēmumam «Runo». Ražotnē arī daudz roku darba, jo šāds process un attieksme piedod ekoloģisko vērtību. Uzņēmumā augus vai to pumpurus, saknes attīra, žāvē, apstrādā un fasē, sagatavojot 3 – 5 tonnas gatavās produkcijas dienā, līdz tūkstoš tonnām gadā, stāsta viens no trim līdzīpašniekiem Eugeniušs Sidoruks. Produkcija tiek piegādāta farmācijas, kosmētikas un pārtikas nozares firmām vai tirdzniecībai.

Ražošanas process agrā pavasarī sākas ar priežu pumpuru pieņemšanu un apstrādi, tad sagatavošanā nonāk ziedi, lapas, augļi, vispēdējās rudenī – saknītes. Pieneņu saknes, piemēram, jāvāc tikai septembrī – oktobrī. Ražotnes pagalmā Rundāles uzņēmēju vizītes laikā atvesta piekabe ar sakņu kravu, tās izskatā atgādina nelielas cukurbietītes, tomēr patiesībā tie ir cigoriņi, kas nākuši no rajona pašvaldības vadītāja Miroslava Romaņuka ģimenes saimniecības lauka. Strādnieki turpat pagalmā cigoriņus ar ūdens strūklu nomazgā, saekselē mazos gabaliņos un liek žāvēšanas skapja plauktos – tik vienkārši.

Katrai piegādātajai augu vai to daļu partijai tiek veiktas analīzes laboratorijā. Nedrīkst pieļaut nekādu pesticīdu vai tamlīdzīgu vielu klātbūtni. Ražotnē «Runo» nodarbināti 60 strādājošo, bet izejvielu sagādē iesaistīti ap 500 cilvēku, visi instruēti par augu pareizu vākšanu. Īpašnieks E. Sidoruks informē, ka gatavā produkcija tiek sūtīta uz 20 valstīm, arī trim četrām firmām Latvijā.

Bitēm zelta dzīve
Tā kā reģions ir viens no ekoloģiski tīrākajiem Polijā, bitēm te zelta dzīve, un biškopība Hajnuvkas rajonā ir izplatīta. Rundālieši apmeklēja Gricuku ģimeni, kas aprūpē 120 stropu. Dēls Aleksejs ir studējis biškopību, māte Zofija ir galvenais dzinējspēks. Tiek ievākts un piedāvāts visdažādākais medus, iebraucējiem vilinošs šķiet vākums no Belovežas gāršas liepu ziediem. Gricuki to ziedēšanas laikā stropus ved uz gāršu, kur liepas aug milzu daudzumā. Smarža un bišu zumēšana iespaidīga, galvu reibinoša.

Biškopības zinātājiem interesants šķita stropu siltinājums ziemai. To Gricuki ik rudeni sien no svaigiem salmiem – gan praktiski, gan izskatās skaisti dekoratīvi. Šajā saimniecībā medu tirgo par 30 – 35 zlotiem litrā (ap 7 eiro par litru).

Polijā konkurenta nav
Nelielajā Hajnuvkas rajonā līdzās lauksaimniecībai un tās produktu pārstrādei, amatniecībai darbojas vērienīga lauksaimniecības un komunālās tehnikas rūpnīca «Pronar», kurā strādā teju divi tūkstoši darbinieku. Uz bijušās Valsts mašīnu un traktoru stacijas bāzes rūpnīcu veidojis un attīstījis vietējais iedzīvotājs, tagadējās «Pronar» īpašnieku padomes priekšsēdētājs Sergjušs Martiņuks. Viņš izveidojis superkomandu un gādājis, lai vietējiem ir darbs un rūpnīcas izstrādājumi būtu zināmi pasaulē.

Rundāliešus ar ražotni iepazīstināja tirdzniecības menedžeris Baltijas valstīs Mihails Bobkovkijs, minot, ka produkcija tiek tirgota visos kontinentos, turklāt riteņu disku ražošanā «Pronar» piedāvājot ceturto lielāko apjomu pasaulē. Polijā vairs konkurentu šai rūpnīcai neesot, tas panākts ar plašo ražotās tehnikas un aprīkojuma sortimentu, augsto kvalitāti un pieejamo cenu. Daudz tiek investēts inovācijās un pētniecībā, strādā daudz gados jaunu speciālistu. Tā kā tehnika tiek pārdota uz Āfrikas valstīm, tās darbotiesspēja iepriekš tikusi pārbaudīta speciālās kamerās ļoti karstā temperatūrā. Arī Sibīrijā pērk un izmanto «Pronar» produkciju, tālab tā ir pārbaudīta aukstumkamerās līdz pat mīnus 80 grādiem. Piemēram minēti tikai daži vienkārši testi no kopējā milzu apjoma, ko veic speciālisti.

Rūpnīcas vadība izlēmusi, ka interneta tehnoloģiju laikmetā ļoti pietrūkstot tiešās komunikācijas ar klientiem, tālab, lai kontaktētos un tomēr taupītu pārvietošanās laiku, uzņēmums iegādājies helikopterus un lidmašīnītes, izbūvēts lidlauks un helikopteru laukums. To ļauts izmantot arī vietējās sabiedrības vajadzībām – policijai, medicīniskajai palīdzībai, ugunsdzēsības dienestam. Plānots, ka arī atsevišķām tūristu kategorijām, kas apmeklē unikālo Belovežas gāršu, šie laukumi būs noderīgi.

Visu uzturēšanās laiku Hajnuvkas pusē manāms, ka «Pronor» šeit nozīmē ļoti daudz vietējā infrastruktūrā, nodarbinātībā, nodokļu ieņēmumos, uzņēmums strādā sociāli atbildīgi.

BRAUCIENA DALĪBNIEKU VĒRTĒJUMS, ATZIŅAS

Belovežas gārša Hajnuvkas reģionā ir «māte barotāja», ap kuru tiek attīstīta tūrisma infrastruktūra un spēcīga mazā uzņēmējdarbība. Līdzīgi kā Rundāles novadā ar pili, tā arī vietējiem ir kā «māte barotāja».

Varējām vērot, kā izmanto Belovežas iespējas , kā tūrismā un mārketingā prot apspēlēt gāršu un sumbrus dažādās variācijās. Piemēram, uzņēmums «Runo» gatavo tēju no Belovežas meža augiem un ogām, uz iesaiņojuma kārbas – attēls ar gāršu un sumbru. Protams, ka iebraucējam tieši šo tēju gribas nopirkt kā suvenīru. Mums Rundālē jāmācās, kā apspēlēt savu talismanu – lauviņu, nav tā lauva īsti «aizgājusi».

Manā viesu namā un nākotnē iecerētajā biznesā vislabāk varētu noderēt atziņas, ko Hajnuvkā guvu par garšaugiem un tējām.

Fascinē poļu uzņēmība. Kamēr latvietis taisās un «skalda matus», tikmēr polis jau izdarījis.

No poļiem jāmācās tas lepnums, ar kādu viņi prot pasniegt sevi, savu biznesu, arī sadzīvi. Jādomā vairāk par nacionālo lepnumu visās jomās.

Man agrāk šķita, ka Polija ir garlaicīga un tur nekad nebraukšu. Pēc vizītes Hajnuvkas rajonā saprotu, ka uz šo valsti ir vērts braukt vēl un vēl.

Polija rada galvassāpes vienlaikus vecajai Eiropai un Austrumeiropai. Redzu lielu soli viņiem investīcijās, tehnoloģijās.

Labi ēdieni, daudz piedāvā nacionālo virtuvi, vairāk nekā mēs Latvijā to darām. Arī vietējais pašdarinātais alkohols bija smeķīgs.

Kontakti un iepazītie cilvēki šajā Polijas reģionā allaž varētu būt noderīgi nākotnē vai nu kādiem biznesa plāniem, vai arī vienkārši Rundāles puses iedzīvotāju tūrisma braucieniem. Maijā, piemēram, Hajnuvkā tiek rīkots starptautisks un īpašs koru festivāls, uz kuru jau varētu aizdoties mūsu cilvēki, pie viena apskatot unikālo Belovežas gāršu. Hajnuvkas pašvaldības darbiniekiem un daļai uzņēmēju Rundāles un Bauskas vārds jau kalpotu kā «parole».

VIEDOKLIS

Ivars Vingris, SIA «MIJA»
Bauskas novada SIA «MIJA» ir ģimenes uzņēmums, dibināts 1993. gadā uz Bauskas Lauktehnikas detaļu apmaiņas punkta bāzes. Firma 2011. gadā noslēgusi vienošanos par «Pronar» tehnikas tirdzniecību Latvijā. Ivars Vingris, ģimenes uzņēmuma pārstāvis, «Bauskas Dzīvei» apstiprināja, ka Polijas ražotājs «Pronar» piedāvā kvalitatīvu tehniku par pieejamām cenām.
Vispieprasītākās ir poļu gatavotās piekabes, kam bortiem ir augsta precizitāte un tie noslēdzas ļoti blīvi. Rūpnīcas uzstādījums esot – lai nekur papīra lapu nevar aizbāzt garām. Šis blīvums nepieciešams, piemēram, smalko rapšu sēklu pārvadāšanai. Gadā Latvijā reģistrē vidēji 40 jaunas «Pronar» piekabes.
Pēc lopbarības sagatavošanas tehnikas, ko ne tik sen «Pronar» sākusi ražot, pagaidām liela pieprasījuma neesot, toties aizvien vairāk Latvijā iepērk šajā rūpnīcā gatavoto komunālo tehniku – sniega lāpstas, ielu slaukāmās birstes, teic I. Vingris.

Hajnuvkas rajons

Atrodas 50 km uz dienvidiem no Bjalostokas, 200 kilometru no Polijas galvaspilsētas Varšavas.

Iedzīvotāju skaits – 44,9 tūkst., no viņiem Hajnuvkas pilsētā dzīvo 21,4 tūkst.;
rajona platība – 624 km2, no tiem trešdaļu aizņem Belovežas gārša.

Rajonā ir divas pilsētas – Hajnuvka un Kleščele, kā arī 9 pagastu pašvaldības.

Rajona ģerbonī atainotie koki un sumbrs simbolizē Belovežas gāršu.

Uzņēmumā «Runo» smaržo garšaugi un ārstniecības zālītes, par to pārliecinās rundālieši.

Miroslavs Romaņuks (otrais no labās), «starosta», Rundāles novada iedzīvotājus iepazīstina ar savas ģimenes saimniecību.

Valentīns Titovičs, Viesturu pagasta zemnieku saimniecības «Grantskalni» īpašnieks, apstrādā ap 2000 ha zemes. Viņš iegādājies universālo «Pronan» ražoto piekabi, kuras borti transformējami un kas labi izmantojama dažādu kravu pārvadāšanai. Valentīnam tālab īpaši interesanti bija apskatīt rūpnīcu, kurā tapusi piekabe, un iepazīties ar visu piedāvāto lauksaimniecības tehnikas sortimentu.

Foto – Solveiga Ikerte un no Hajnuvkas rajona pašvaldības arhīva

+ 1

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Iespaido poļu uzņēmība un nacionālais lepnums

Kategorijas