Priecīga par rosīgo ikdienu

2016. gada 16. decembris 00:00

60 gadu jubileju svin Dzintra Borkovska Brunavā.

Dzintra Borkovska ir Brunavas pagasta sētniece, bet viņas ikdiena neaprobežojas ar rūpēm par sakoptu vidi vien. Viņa tirgū pārdod pašaudzētus dārzeņus, tur lopiņus, aizrautīgi piedalās loterijās un ir kaislīga sēņotāja.

Bez meža «aizbrauc jumts»
Ja vasaras sezonā mežā nav būts ilgāk par divām dienām, Dzintrai «aizbraucot jumts». Brunavas pagasta mežus viņa pārzinot kā savu kabatu, bet sēnēm bagātākās vietas tomēr neatklāj. «Katram ir savas vietiņas. Es savas neatklāju. Sēņot patīk, jo tā ir sava veida brīvība – plaši meži, grandiozi koki apkārt, dzīvnieciņi, svaigs gaiss. Garās pastaigas nāk par labu veselībai. Prieks, ka, darot to, kas tik ļoti patīk, var vēl arī nopelnīt,» par savu aizraušanos un vienu no ienākumu avotiem stāsta Dz. Borkovska.

Tāpat kā bērnībā kopā ar mammu, tā tagad kopā ar vīru brunaviete pārdod pašu dārzā audzētus dārzeņus. «Darba pilnas rokas. Jau tik daudz gadu, bet nevaru rimties,» smaidot par ikdienas gaitām saka jubilāre. Kāds dzinulis Dzintru dzen uz priekšu, viņa nemāk izskaidrot. «Vasarā un rudenī, kad vēl mežā nekā nevar lāgā redzēt, es lasu sēnes. No rīta izslaucu govi un steidzos uz darbu. Dienas gaitā rušinos pa dārzu un vakarā vai nedēļas nogalē tirgojos. Esmu priecīga, ka manas ikdienas gaitas aizrit lielā rosībā,» savu ikdienu raksturo jubilāre.

Viens no otra neatkāpjas
Dzintra ar Zigmundu ir precējusies 40 gadu un dzīvesbiedram komplimentus netaupa. «Bez viņa nekā es nespētu. Viņš man palīdz darbā, nāk ar mani sēņot un strādāt dārzā. Viens no otra neatkāpjamies ne soli. Es nevarētu bez viņa, tāpat kā viņš nevarētu bez manis,» priecīga par savu dzīvesbiedru nosaka gaviļniece. Apprecējusies Dzintra pēc vidusskolas mācības neturpinājusi, bet sākusi strādāt. Dzīvē darīts daudz kas, un vairums darba gadu pavadīti kolhozu fermās rūpēs par lopiņiem, tāpat kā viņas mammai. Dzintrai un Zigmundam ir trīs bērni – divas meitas un dēls. Meitas dāvājušas piecus mazbērnus. Dēls ar ģimenes veidošanu gan vēl nesteidzoties.

Dzintra visu mūžu ir brunaviete. Bauskā nācies padzīvot tikai septiņus gadus, tad atgriezusies Brunavā. «Pagastā ļaužu kļuvis mazāk. Agrāk pasākumos un ballēs bija pilna zāle. Tas pats novērots tirgū. Pirms dažiem gadiem cilvēkiem nebija, kur apgriezties, lai nokļūtu līdz noskatītajam pārdevējam, bet tagad drūzmas tirgū tikpat kā nav. Ļaužu kļūst mazāk, un tas ir skumji,» pārdomās dalās jubilāre.

Veicas loterijās
Dzintra brīvajā laikā min krustvārdu mīklas. Atbildes gan nekur nesūtot, to darot tik pašas priekam. Viņa aizraujas arīdzan ar loterijām. Agrāk spēlējusi daudz, tagad mazāk. Laimesti ir dažādi. «Pirms desmit gadiem «Superbingo» vinnēju automašīnu «Opel». Es jutu, ka laimēšu. Īsi pirms izlozes dēls ar draugiem devās uz veikalu, es teicu – kamēr jūs uz veikalu, es vinnēšu auto. Tā arī notika. Ir bijuši vēl daudzi un dažādi laimesti. Negribas jau izmuldēties, lai laime neaizmūk,» smejot par veiksmes brīžiem pastāsta Dzintra. Pēdējā laikā loterijās sanākot piedalīties retāk. «Īsi pirms katra laimesta mani pārņēma izjūta, it kā zināšana, ka laimēšu. Tā ir noticis vairākkārt,» atzīst brunaviete. Kopš iegādāts dators, televīziju jubilāre neskatoties. Tagad TV pults saimnieks ir vīrs. «Nav vismaz jācīnās par to, ko tagad skatīsimies. Es visu atrodu internetā. Abiem ar vīru tagad labi,» stāsta Dzintra Borkovska.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Priecīga par rosīgo ikdienu

Kategorijas