Komentāri: nodokļu haoss

Cik liela ir skaidrība par nodokļiem 2017. gadā?
Nākotnē būs labāk
Dana Reizniece-Ozola, finanšu ministre, viedoklis ziņu aģentūrai LETA:
– Svarīgi ir diskutēt, strīdēties pirms lēmuma pieņemšanas, nevis pēc, kā to pierādīja piemērs ar mikrouzņēmuma nodokli un minimālajām sociālajām iemaksām.
Latvija nākotnē iegūs labu nodokļu politikas stratēģiju. Nodokļu reformas izstrādes laikā ir jāatrod atbildes uz jautājumiem, kā samazināt nevienlīdzību, nodrošināt konkurētspēju un budžeta ieņēmumus. Nodokļu politikai nav jāsoda bagātie, bet gan jāatrod veids, lai vairāk naudas paliktu mazāk turīgajiem.
Jāatrod tas unikālais, kas vislabāk darbosies tieši Latvijas apstākļos. Nodokļu politikas stratēģijas izstrādē uzklausīs dažādus viedokļus, piemēram, arī Pasaules Bankas, OECD un citu, tomēr lēmumus pieņems valdība. Latvijā nevajag kopēt pilnībā to, kas darbojas citā zemē, cerot, ka tas būs labi arī mūsu valsts apstākļos. Es ticu, ka Latvijas nodokļu politikas stratēģijas izstrādē iegūsim labu produktu.
Apzināmies, ka grūti maksāt nodokļus, ja, risinot mikrouzņēmumu nodokļa jautājumus, politiķi spēlē politiskās spēles, nevis meklē labāko rosinājumu, ja nenotiek cīņa pret pievienotās vērtības nodokļa shēmām un nodokļu nemaksātājiem. Lai nodokļus maksātu, ir jāatgūst uzticība. Valdībai ir jāpierāda savu lēmumu saprātīgums. Tāpēc jau tagad notiek cīņa ar ēnu ekonomiku, uzlabota nodokļu administrēšana un samazināts valsts birokrātiskais aparāts.
Ar vēsu prātu
Māris Āķis no gaļas ražošanas uzņēmuma z/s «Elmēni» Skaistkalnē:
– Mūsu dzīvi tas, ko nolemj valdība un Saeima, iespaido jebkurā gadījumā. Ja ne tieši, tad morāli noteikti. Ja iedziļinātos un paskatītos, tad šāda situācija, kad izmaiņas pieņem pilnīgi negaidīti, nav pirmo reizi. Ne tikai nodokļu jomā, bet arī Pārtikas un veterinārā dienesta prasībās un citās sfērās.
Pie tā vienkārši jāpierod – jādzīvo ar vēsu prātu. Šajā valstī dzīvojot, uzņēmējam ir jānorūdās. Tāda ir dzīve. Ja «augšā» kaut ko nolemj, tad mums ir mazas iespējas ko izmainīt. Tiesa, šoreiz spiediens bija par lielu. Pats jau neticēju, ka kaut kas mainīsies, bet, re, kā sanāca! Tas ir interesants precedents mūsu vēsturē.
Izmaiņas vērtēju pozitīvi, jo pats princips, ka jebkurā gadījumā būs jāmaksā sociālās iemaksas vismaz minimālās algas apmērā, nebija pareizs. Nevar taču maksāt cilvēkam par to, ko viņš nav izdarījis. Risinājums palielināt mikrouzņēmumu nodokļu maksājumus noteikti šajā situācijā ir labāks.
Aplamību saraksts ir garš
AIVARS SVARENIEKS, SIA «KRONIS» VALDES LOCEKLIS:
– Maksāt sociālo iemaksu par darbinieku pilnā apmērā, kaut arī viņš strādā nepilnu darba laiku, ir absurda norma. Tas ir greizā spoguļa likums. Visi darbinieki nekad nestrādās vienādi astoņas stundas, būs pilnas un nepilnas slodzes, būs virsstundas, katrs saņems atalgojumu par paveikto, bet nodokļus maksās no saņemtā.
Neatbalstu jauno ieceri par bezdarbnieku pabalsta aprēķināšanas kārtību. Tas radīs jukas daudzās sezonālās nodarbēs: būvniecībā, ceļu būvē, lauksaimniecībā, zvejniecībā, tūrismā. Pieaugs nereģistrēto darbinieku skaits. Nekā citādāk kā par absurdu nevar nosaukt haosu, kas valda ap mikrouzņēmumiem (MU). Pareizi veidojot MU, tie var būt labs atbalsts biznesa sākšanā. Taču MU darbības laikam jābūt terminētam, darbinieku skaitam limitētam. Pēc kāda laika MU jāiekļaujas kopējā nodokļu sistēmā.
Šīs bija tikai dažas no aplamībām, kuras ir traucējošas uzņēmējdarbībā. Šāds saraksts varētu būt ļoti garš. Te var minēt prasību par kases aparātu maiņu, izmaiņām maksājumos par elektroenerģiju, vinjeti kravas automobiļiem. Jebkurš biznesmenis piekritīs, ka šī nav uzņēmējdarbību veicinoša politika.
Kategorijas
- Vietējās ziņas
- Sports
- Tautsaimniecība
- Izglītība
- Kultūra un izklaide
- Kriminālziņas
- Vēlēšanas
- Latvijā un pasaulē
- Lietotāju raksti
- Sēru vēstis
- Foto un video
- Blogi
- Laikraksta arhīvs
- Afiša
- Sports
- Kultūra un izklaide
- Dažādi
- Reklāmraksti
- Citas ziņas
- Projekts «Saimnieko gudri»
- Projekts «Kultūrvide novados»
- Projekts «Iesaukums politikā»
- Dzīvesstils
- Projekts «Mediju kritika»
- Projekts «Dzīves kvalitāte novados»
- Projekts «Dzīve pierobežā»
- Projekts «Vide un mēs»
- Projekts mediju profesionāļiem par trešo valstu pilsoņu sociālo iekļaušanos un migrāciju
- Projekts «Dzīve pierobežā – 2020»
- Projekts «Kultūrvide novados-2020»
- Projekts «Vide»-2021
- Projekts «Iesaukums politikā»-2021
- Podkāsts «ViedDoma»