Zemnieki vai bēgļi un drošība

2016. gada 16. decembris 00:00

954

Lauksaimnieki Vecumnieku tautas namā diskutēja par lauksaimniecības politiku pēc 2020. gada.

Uz biedrības «Bauskas rajona lauksaimnieku apvienība» rīkoto tikšanos 12. decembrī bija ieradušies 20 zemnieki, galvenokārt no Vecumnieku novada.

Bez lobija nekā
Zemnieku pārstāvji brīdina, ka gaidāmas nepārtrauktas politiskās cīņas – gan Latvijas, gan Eiropas Savienības (ES) mērogā.

«Zemkopības ministrijai ir laba programma par to, ko mēs varētu sagaidīt pēc 2020. gada. Tomēr mēs jau tagad redzam, kas notiek ar šī gada valsts budžetu,» uzsvēra Latvijas Zemnieku federācijas (LZF) valdes loceklis Agris Veide. LZF valdes priekšsēdētāja Agita Hauka sacīja, ka tāpēc jāspēcina zemnieku lobiji gan Latvijas, gan ES politikas veidošanai.

Abi aicināja mazos zemniekus no Vecumnieku novada iestāties lauksaimnieku biedrībās, lai ar lielāku pārstāvniecību pastiprinātu nelielo lauku ražotāju interešu aizstāvību. Daļa sanākušo bija neizpratnē par lobiju lomu, uzdodot jautājumu: «Vai tagad mums jācīnās pret pašu ierēdņiem?» Kā skaidro speciālisti, lobiji necīnās pret ierēdņiem, bet gan aizstāv noteiktas grupas, piemēram, zemnieku intereses politisko lēmumu pieņemšanas procesā. Iepriekš tieši lobija procesā, Eiropas Parlamenta deputātei Sandrai Kalnietei («Vienotība») sadarbojoties ar Zemkopības ministriju (ZM) un Baltijas lauksaimnieku nevalstiskajām organizācijām, tika panākts kaut minimāls uzlabojums atbalsta maksājumos zemniekiem.

Maksājumos priekšpēdējie
ZM Tirgus un tiešā atbalsta departamenta direktors Zigmārs Ķikāns informēja, ka diskusija par nākamo budžeta plānošanas periodu ES institūcijās sāksies nākamgad, tāpēc tikšanās ar zemniekiem ir svarīgas, jo palīdz pamatot Latvijas pozīciju par KLP un ES budžetu.

Viens no svarīgākajiem punktiem ir tiešo maksājumu summas. «Tiešo maksājumu līmenis 2020. gadā būs 185 eiro par hektāru jeb 66 procenti no vidējās ES summas. 2021. gadā tam jābūt vidējā maksājuma līmenī – 281 eiro par hektāru,» informē Z. Ķikāns.

Mazāk par latviešiem pašlaik saņem igauņi. Ņemot vērā lauksaimniecības zemes pieaugumu, nākotnē Latvijai tiešajiem maksājumiem jāatvēl gandrīz divreiz vairāk nekā pašlaik – no 1,717 miljardiem līdz 3,217 miljardiem eiro.

Attīstība pamanāma
Kopš Latvija iestājusies ES, atbalsts ir bijis nozīmīgs lauksaimniecības attīstībai, liecina ZM dati. Kopš iestāšanās produkcijas apjoms pieaudzis vairāk nekā divas reizes, dubultojies ES atbalsts, sasniedzot 300 miljonus eiro gadā. Eksporta vērtība augusi no 100 miljoniem eiro 2000. gadā līdz diviem miljardiem eiro 2015. gadā. Piena lopkopībā produkcijas apjoma pieaugumu radījis lielāks izslaukums – vidēji 5905 kilogrami no govs gadā. Pirmās brīvvalsts laikā kopējais piena produkcijas apjoms bija lielāks nekā pašlaik, bet tad bija vairāk govju un izslaukums bija 1518 kilogrami no govs gadā.

Saglabāt pašreizējo
Pašlaik no ES kopējā budžeta lauksaimniecības un zivsaimniecības atbalstam tērē ap 40% jeb 427 miljardus eiro. Tomēr nākamajā plānošanas periodā vairāki faktori var piespiest samazināt finansējuma procentuālo apmēru daudzām jomām. Pašlaik drošībai un pilsoniskajai līdzdalībai no ES budžeta atvēlēti 18 miljardi jeb 1%. Speciālisti ir pārliecināti – tieši šī būs viena no jomām, ar kurām būs jācīnās par finansējuma sadali.

Z. Ķikāns uzskaita, ka 2021. – 2027. gada ES budžetā primārie būs migrācijas un bēgļu jautājumi, kā arī terorisms un drošība. Naudas sadalījumu ietekmēs arīdzan Lielbritānijas izstāšanās process, kā arī klimata pārmaiņu mazināšanas ieguldījumi.
Latvijas mērķi ir censties saglabāt kohēzijas politikas finansējumu un lauku attīstības atbalstu līdzšinējā apmērā, kā arī izlīdzināt tiešos maksājumus.

Piektdaļa saņem 80%
Sanākušie zemnieki pauda sašutumu, uzsverot, ka lauvas tiesu finansējuma saņem lielās saimniecības, tai skaitā ES fondu naudu. To atzina Z. Ķikāns – 80% tiešmaksājumu iegūst 20% zemnieku saimniecību.

Misas zemniece Laila Narkevica kritizēja informāciju par maksājumiem – Lauku atbalsta dienesta izplatītās ziņas par to, kad saimniecības saņems naudu, neatbilstot realitātei. «Izreklamēja pa visu Latviju, ka nauda ir izmaksāta, bet mazie zemnieki to nesaņēma. Pieteicu pasūtinājumus veikaliem, gaidot naudu, bet saņēmu pēc vairākiem mēnešiem,» zemniece bija sašutusi.

A. Hauka aicināja zemniekus pievienoties biedrībai, uzsverot, ka tikai kopā var cīnīties ar dažādām nebūšanām. Z. Ķikāns sacīja, ka tas ir veids, kā sarunāties ar ZM – pašlaik lauksaimnieku konsultatīvajā padomē ir deviņas nevalstiskās organizācijas, bet mazajam zemniekam vienam pašam tajā iekļūt būtu ļoti grūti.

Uz tirgu orientēta vidējā saimniecība Latvijā

Zemes platība – 68,1 ha, daļa ir īpašumā, daļu īrē.

Platības izmantojums:
kvieši – 17,2 ha,

citi graudaugi – 12,5 ha,

lopbarības kultūras – 14,3 ha,

pļavas un ganības – 16,9 ha,

rapši – 3,7 ha,

papuves – 2,3 ha,

neizmantotā zeme – 0,8 ha.

Mājlopi:
19,2 liellopi,

24,8 cūkas,

13,9 mājputni,

2,6 kazas un aitas.

Nodarbināts 3,1 cilvēks, no tiem 1,9 algoti un 1,2 nealgoti darbinieki.

Latvijas mērķi Eiropas Kopējā lauksaimniecības politikā (KLP) 2021. – 2027. gadā:

vienlīdzīgi konkurences apstākļi;

procedūru vienkāršošana;

ražotāja pozīcijas stiprināšana pārtikas ķēdē;

ievērot valsts specifiku – lielumu, ģeogrāfisko novietojumu;

ņemt vērā maza mēroga ekonomikas;

lauksaimniecības risku mazināšana – cenu svārstības, klimats, slimības;

saskanīgums ar citām nozaru politikām.

Avots: Zemkopības ministrija.

Viedokļi

Māris Vecbiškens, zemnieks Bārbeles pagastā:
– Kādreiz tirgoju automobiļus. Pārdevu biznesu un ieguldīju zemes iegādē. Jāsaka liels paldies par iespēju atsperties bārbelietim Jānim Kadiķim, kas zemi man pārdeva. To pievienoju mantotajai vectēva zemei un sāku darbu. Tiesa, ja tagad būtu tāda situācija, uz zemkopību nepārietu. Kad interesējies par Eiropas Savienības fondiem, ir
iespaids, ka ierēdņi dzīvo citā dimensijā. Projektos startēt var, bet pamatā tikai iztērē savu laiku un naudu, jo līdzfinansējumu iegūt neizdodas.

Jānis Zvirbulis, Valles pagasta zemnieks:
– Mēģinājumu iegūt Eiropas naudu negribas atcerēties. Tā nu sanācis, ka pēc apgrozījuma skaitos pie lielajiem zemniekiem, lai gan viņu sarakstā laikam esmu pats mazākais. Sarakstīju projektus, samaksāju par to naudu, bet beigās nekā! Vairs nepiedalos, jo zinu, ka tāpat neko nedabūšu. Tā arī jākonkurē – lielākie zemnieki nopērk tehniku par puscenu, es – par pilnu cenu. Tagad domāju – varbūt paveicās, ka finansējumu nedabūju. Projekta nosacījums bija, ka jāpalielina apgrozījums, bet pēdējais gads nebija labs, un apgrozījums kritās. Pēc noteikumiem būtu nauda jāatmaksā.

Gundars Štelfs, zemnieks no Stelpes pagasta Nīzeres:
– Mazais un vidējais zemnieks nevar algot projekta rakstītājus, kā to dara lielie, tāpēc mazais pērk tehniku par savu naudu, bet lielajiem pusi cenas atmaksā no ES fondiem. Diskusijām vajadzētu notikt biežāk. Lai nāk cilvēki un pastāsta savas bēdas! Lai dzird arī ministrijas pārstāvji! Mazajiem īpaši vajag nevis sēdēt savā saimniecībā, bet gan nākt, runāt, apvienoties. Šodien bija mēģinājums atgādināt par sevi. Tas nenozīmē, ka viss jau paveikts. Par to jārunā arī rīt, parīt, aizparīt.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Zemnieki vai bēgļi un drošība

Kategorijas