BauskasDzive.lv ARHĪVS

Pasaules čempionāts florbolā noslēdzas uz skumjas nots

Artūrs Dulbe

2016. gada 13. decembris 00:00

349
Pasaules čempionāts florbolā noslēdzas uz skumjas nots

Rīgā 11. decembrī par pasaules čempioni florbolā kļuva Somijas izlase, kura no troņa spēja nogāzt varenos zviedrus. Latvijas komandai savu skatītāju priekšā šis čempionāts izrādījās neveiksmīgākais vēsturē, jo izcīnīta zemā 10. vieta.

Latvijas izlasi vadīja baušķenieks Normunds Grunckis, bet uzbrukumā pārliecinoši darbojās mūsu Rolands Kovaļevskis. Abi baušķenieki pēc spēlēm un čempionāta pauda viedokli par neveiksmju iemesliem.

Zaudē uzvarētus mačus
Spēlējot savās mājās, florbolisti un līdzjutēji cerēja pārrakstīt vēsturi un pirmo reizi čempionātā cīnīties par medaļām. Šādam scenārijam visi apstākļi bija labvēlīgi, tomēr šķiet, ka tieši māju sienu slogs un lielā atbildība šoreiz sportistiem bija pārāk smaga nasta. Jaunajiem florbolistiem atbildīgos vārtu gūšanas brīžos notrīcēja roka, bet pieredzes bagātākie spēlētāji nebija vilcēji un vairākkārt liktenīgi kļūdījās, ļaujot pretiniekiem gūt izšķirošos vārtus.

Latvijas izlases pirmajās divās čempionāta spēlēs pārsteigumu nebija. Kvalitatīvā spēlē ar 2:7 zaudēts astoņkārtējiem čempioniem zviedriem, bet dienu vēlāk, izgāžot spēles sākumu, mājinieki ar 3:9 piekāpās pagājušā čempionāta bronzas medaļniekiem čehiem. Spēlē par 3. vietu grupā latvieši izlaida trīs vārtu pārsvaru un cīnījās neizšķirti 5:5 ar Norvēģiju. Astotdaļfinālā pretī stājās sīkstā Dānija. Latvieši atspēlējās no 0:2 uz 5:2, tomēr jau atkal pārsvaru izlaida. Tiesa, te jāpiemin tiesnešu ļoti diskutabli piešķirtie divi noraidījumi mājiniekiem pašā spēles izskaņā. Dāņiem, spēlējot pieciem pret četriem un vēlāk pieciem pret trim, izdevās realizēt abus vairākumus un panākt pagarinājumu. Tā desmit minūtēs vārti netika gūti, un sekoja pēcspēles soda metieni.

Lieliska izdevība nokārtot uzvaru Latvijas izlasei bija baušķeniekam Rolandam, kura realizētais soda metiens atnestu panākumu, tomēr viņa centienus vārtsargs atvairīja. Dānija savas iespējas izmantoja un pārspēja latviešus, sagādājot fiasko mājiniekiem. Zaudējums dāņiem tika pielīdzināts katastrofai, kas nozīmēja ne tikai izsapņotu sapni par medaļām, bet arī liegtu iespēju cīnīties par ierasto 5. vietu. Tā vietā nācās spēlēt par neierasti zemo devīto pozīciju. Pēc neveiksmes dāņiem latvieši ar 11:1 uzvarēja Kanādu. Latvijas izlases florbolistu neveiksmes turpinājās arī mačā par devīto vietu pret Slovākijas izlasi, kad tika izlaists divu vārtu pārsvars un pagarinājumā ciests zaudējums ar 5:6.

Neiztur psiholoģisko spiedienu

Vairums mūsu sportistu pēc zaudētām spēlēm atzina, ka fiziski jutušies labi, bet nav spējuši izturēt psiholoģisko spiedienu. Ingus Laiviņš pēc mača ar Dāniju neslēpa, ka komandai neveicās, un nekautrējās pārmest tiesnešiem: «Čempionātā esam zaudējuši daudzus muļķīgus vārtus, un arī spēle pret Dāniju nebija izņēmums. Ir grūti izskaidrot, kāpēc tā neiet. Varu būt drošs, ka nākamajos 50 mēģinājumos līdzīgi vārti netiktu gūti. Arī tiesneši izšķirošajās cīņas minūtēs nolēma iedot noraidījumu par spēles epizodi, kāda pirms tam notika padsmit reižu, tādējādi izšķirot spēles likteni.»

Pēc pēdējās cīņas pret slovākiem Latvijas izlases labākais spēlētājs Gints Klēģers sacīja, ka turnīrs kopumā izlasei bija neveiksmīgs: «Ir jāizdara secinājumi un jāiet tālāk. Ir daudz un dažādi apstākļi, kas ietekmēja rezultātu, bet fakts ir un paliek fakts, ka mēs zaudējām trīs uzvarētas spēles.» Arī Latvijas komandas kapteinis Atis Blinds atzina, ka par sasniegto rezultātu katram vienības spēlētājam ir kauns. «Ir patiešām smagi ko sacīt. Iespējams, neizturējām māju sienu slogu, bijām vāji psiholoģiski un neparādījām raksturu svarīgo spēļu izskaņā. Mums daudz kur nepaveicās.»

Pozitīvs raksturojums

Baušķenieks Rolands Kovaļevskis čempionātu iesāka trešās maiņas virknējumā, bet jau pēdējos trīs mačus sportists spēlēja pirmajā maiņā kopā ar pieredzējušo Arti Raitumu un vēl vienu pasaules čempionāta debitantu Pēteri Trekši. Tieši šis trio bija ļoti spēcīgs katrā spēlē, izveidojot daudz vārtu gūšanas momentu. Rolandu pēc čempionāta slavēja abi maiņas biedri.

Talsinieks Artis Raitums bija izlases rezultatīvākais spēlētājs (6+3) čempionātā. Viņš ir Somijas klubā «TPS Turku» un «atrādīties» uz ārzemēm iesaka doties arī Rolandam. «Viņš ir talantīgs spēlētājs ar ļoti ātrām rokām un gudru galvu. Ar viņu saprasties laukumā nav problēmu, viņš izprot spēli, jūt partnerus. Labs spēlētājs,» tā Rolandu raksturo Artis. Arī izlases jaunākais sportists Pēteris Trekše (1+3) sacīja, ka ar Rolandu spēlēt ir patīkami, bilstot: «Viņš ir talantīgs. Žēl, ka nesameta vairāk vārtu, kaut iespējas bija. Rolandam noteikti jāspēlē arī nākamajos izlases sasaukumos.»

Arī Rolands cildināja savus maiņas biedrus un neslēpa nožēlu par komandas rezultātiem: «No Raituma man ir, ko mācīties. Viņš dalās padomā, iesaka, kā labāk rīkoties katrā epizodē, daudz runā ar mani, kas man nāk par labu. Pēteris ir talantīgs sportists. Noteikti izlasē gribētu ar viņu spēlēt arī turpmāk.»

«Ir grūti ko teikt pēc iegūtas desmitās vietas, ja bijām noskaņojušies cīnīties par labāko četrinieku. Laikam pārdegām un neizturējām spiedienu, kaut skatītāju atbalsts bija fantastisks. Ir grūti ko komentēt. Daudz, ļoti daudz kur mums gluži vienkārši nepaveicās,» pēc čempionāta sacīja Rolands Kovaļevskis.

Latvijas izlases rezultāti 2016. gada pasaules čempionātā florbolā Rīgā

Latvija 2:7 Zviedrija, R. Kovaļevskis – 1+0 (8011 skatītāji klātienē);

Latvija 3:9 Čehija, R. Kovaļevskis – 0+1; (5245 sk. kl.);

Latvija 5:5 Norvēģija, R. Kovaļevskis – 0+0; (5469 sk. kl.);

astotdaļspēle – Latvija 5:6 Dānija (pēcspēles metienos), R. Kovaļevskis – 0+0; (2633 sk. kl.);

spēle, lai cīnītos par 9. vietu – Latvija 11:1 Kanāda, R. Kovaļevskis – 0+1; (674 sk. kl.);

spēle par 9. vietu – Latvija 5:6 Slovākija (pagarinājumā), R. Kovaļevskis – 0+0, (1889 sk. kl.).

VIEDOKLIS

Normunds Grunckis, Latvijas izlases galvenais treneris:

«Ir ļoti daudz apstākļu, kuri ietekmē rezultātu. Pret Dāniju, Norvēģiju un Slovākiju zaudējām spēles galotnē praktiski uzvarētus mačus. Čempionātā kopumā piekāpāmies daudzās divcīņās, bija ļoti vāja momentu realizācija, un ielaidām vairākus ļoti muļķīgus vārtus tur, kur tiem nebija jābūt. Dažbrīd izšķirošos brīžos pietrūka fiziskā spēka, citreiz vajadzēja cīnīties pacietīgāk un gudrāk. Tāpat ļoti slikti nospēlējām mazākumā, bet paši nevarējām iemest vairākumā.»