BauskasDzive.lv ARHĪVS

Senatnes pētījumi mūspuses teritorijā

Senatnes pētījumi mūspuses teritorijā

Bauskas muzejs glabā unikālas vēstures relikvijas un kopš dibināšanas 1947. gadā veic zinātniski pētniecisko darbu, izzinot pilsētas un tās administratīvās teritorijas vēsturi.

Muzeja darbinieki 70 gadu ir vākuši dažādus priekšmetus, devušies zinātniskās ekspedīcijās, lai apzinātu novadā esošos arheoloģiskos un citus kultūras pieminekļus. Pie arheoloģiskajiem pieminekļiem pieder dažādas senvietas – kapi, senpilsētas, nocietinātas un nenocietinātas apmetnes, pilskalni, kulta un senlietu atradumu vietas. Bauskas novadā visvairāk konstatēti vidējā un vēlā dzelzs laikmeta pieminekļi. Plašākais pieminekļu tips Bauskas novadā ir senkapi. Tajos atrasti gan cilvēku kauli, gan senlietas. Bauskas novada ziemeļu daļa, salīdzinot ar auglīgo Lielupes krasta līdzenumu dienvidos, ir daudz bagātāka ar mežiem un purviem, tāpēc ziemeļos senvietu ir relatīvi mazāk. Viena no vērienīgākajām arheoloģisko pieminekļu apsekošanām notika 1978. gada 10. – 20. maijā un 1979. gada 10. – 31. maijā.

Rīko ekspedīcijas
PSRS Augstākā padome 1977. gada 29. oktobrī un Latvijas PSR Augstākā padome 1977. gada 23. decembrī pieņēma lēmumu par vēstures un kultūras pieminekļu aizsardzību un izmantošanu. LPSR Zinātņu akadēmijas Vēstures institūts izdeva atļauju zinātniskajam līdzstrādniekam Andrim Caunem apzināt arheoloģiskos pieminekļus Bauskas rajonā. Ekspedīciju palīdzēja organizēt Bauskas novadpētniecības muzejs.

Arheoloģisko pieminekļu apzināšana veikta, lai fiksētu precīzus dabā pārbaudītus datus jaunā kultūras pieminekļu saraksta veidošanai, gūtu priekšstatu par pieminekļu aizsardzību Bauskas rajonā, sagatavotu precīzas ziņas par to atrašanās vietu. 1978. gadā pārbaudīja vairākas Bauskas rajona teritorijas – Brunavu, Cerauksti, Gailīšus, Īslīci, Pilsrundāli, Sviteni, Viesturus un Mežotni. 1979. gadā Bauskas rajonā apsekoti 54 arheoloģiskie pieminekļi 12 teritorijās – Bārbelē, Codē, Dāviņos, Iecavā, Stelpē, Skaistkalnē, Svitenē, Vecsaulē, Vecumniekos, Viesturos, Īslīcē, Mežotnē.

Materiāli par Bauskas rajona arheoloģiskajiem pieminekļiem tika vākti 1977./1978. gada ziemā. Ziņu avoti bija 1969. gada kultūras pieminekļu saraksts, arheoloģiskā literatūra, arhīvu ziņas Vēstures institūta arheoloģijas un antropoloģijas sektorā, Latvijas Valsts vēstures muzejā un Bauskas novadpētniecības un mākslas muzejā. Bauskas rajonā pilnīga arheoloģisko pieminekļu apzināšana un pārbaude līdz tam nebija veikta.

Apzina senvietas
Vairākus kapulaukus un senvietas 19. gadsimtā atklāja Bauskā dzīvojošais skolotājs un novadpētnieks Oskars Emīls Šmits. Ziņas par to viņš publicēja Kurzemes senatnes pētītāju biedrības sēžu protokolos.

Bauskas apriņķī 20. gadsimta 20. gados darbojās Ernesta Brastiņa vadītā pilskalnu reģistrācijas un uzmērošanas ekspedīcija, kas pārbaudīja dabā četrus objektus. Dažas vietas 20. gadsimta 30. gados apskatīja Latvijas Pieminekļu valdes darbinieki. 20. un 30. gados pēc izrakumiem Dreņģeros-Čunkānos, Ziedoņos un Mežotnē, to tuvākā apkārtnē senvietas apzināja pētnieks Valdemārs Ģinters. 1949. gadā bijušā Mežotnes pagasta senvietas pētīja arheoloģe Emīlija Brīvkalne, atklājot Mežotnes senpilsētu.

Pagājušā gadsimta 60. gados izlases veidā pēc arhīvu ziņām vairākas rajona senvietas pārbaudīja arī Māris Atgāzis. Pilnīgāks priekšstats par senvietām bija iegūts Mežotnes apkārtnē, bet rajona pārējā teritorijā līdz 1978. gadam arheoloģiskie pieminekļi nebija apzināti.

Īpašs vadonis
Katrā vietā par ekspedīcijas vadoni bija kāds ciema padomes darbinieks vai ilggadējs vietējais skolotājs. Viņš pārzināja apkārtni un varēja parādīt ceļu uz pieminekļu atrašanās vietu, kā arī zināja, kurās mājās dzīvo ļaudis, kas varētu pastāstīt par teritorijas vēsturi vai senvietu. Pieminekļi tika konstatēti pēc senām apkārtnes skicēm, dažādām pazīmēm un vietējo iedzīvotāju sniegtām ziņām par atradumiem.
Katru senvietu fotografēja, tās atrašanās vietu atzīmēja zemes ierīcības plānā, veidoja īpašu skici.

Tika vāktas ziņas par vietējiem iedzīvotājiem un senlietu atradumiem, kā arī nostāsti. Bieži izdevās satikt cilvēkus, kas par atrastām senlietām ziņojuši pat pirms 30 – 50 gadiem. Šie ļaudis bija apveltīti ar interesi par sava novada vēsturi, tāpēc gadu gaitā bija ievērojuši arī citas senvietas.

Misas pilskalnu norok
Veicot vērienīgus darbus, divu gadu laikā tika fiksēti dažādi postījumi, visbiežāk – intensīva zemes apstrāde pieminekļu teritorijās. Padomju laikos centās izpostīt gandrīz visas apzinātās apmetnes un kapulaukus. Arot zemi, pakāpeniski tika iznīcināts kultūras slānis. Dažkārt vēstures pieminekļu vietās cītīgi raka granti un smiltis. Savulaik tika norakts Misas pilskalns, izpostītas viduslaiku kapsētas, piemēram, Ziedoņu apmetnē.

Daļa pieminekļu atrodas zem ēkām. Vairāku senkapu vietā ierīkoti jauni apbedījumi. Rundāles novada Svitenes muižas parkā zem Pirmajā un Otrajā pasaules karā kritušo karavīru pīšļiem atrodas dzelzs laikmeta kapsēta. Apdraudošs postījums ir arī mantraču bedres. Atrastās senlietas tiek pārdotas, visbiežāk internetā.

Apseko reizi divos gados
Mūsdienās par arheoloģisko mantojumu rūpējas Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija (VKPAI). Tā ir kultūras ministra padotībā esoša tiešās pārvaldes iestāde, kas īsteno valsts politiku un kontroli kultūras pieminekļu aizsardzībā, veic kultūras mantojuma apzināšanu, izpēti un pieminekļu uzskaiti. Pieminekļu aizsardzību nodrošina likums «Par kultūras pieminekļu aizsardzību».

Kultūras pieminekļu aizsardzība ir pasākumu sistēma, kas nodrošina kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanu un ietver tā uzskaiti, izpēti, praktisko saglabāšanu, pieminekļu izmantošanu un popularizēšanu.

Arheoloģiskās senvietās zemē, virs zemes vai ūdenī atrastas senlietas ar datējumu līdz 17. gadsimtam ieskaitot pieder valstij. Arheoloģisko izpēti drīkst veikt tikai ar VKPAI rakstveida atļauju un tās kontrolē.

Ja saimnieciskās darbības laikā atklāj arheoloģiskus vai citus objektus ar kultūrvēsturisku vērtību, par to nekavējoties jāziņo VKPAI un darbi jāpārtrauc. Arheoloģiskie pieminekļi, kas atrodas privātīpašumā, tostarp uz lauksaimniecībā apstrādājamas zemes, ir pakļauti minētajam likumam. VKPAI ir pienākums kontrolēt, lai šie likumi tiktu ievēroti, privātīpašniekam ir jāgādā par pieminekli.

Bauskas novadā reģistrēti 18 vietējas nozīmes pieminekļi un 21 valsts nozīmes piemineklis. Vismaz reizi divos gados tos apseko.