«Nebijām gatavas kaut kam tik neglītam»

2016. gada 13. decembris 00:00

Baušķenieces Katrīna, Diāna un Agnese Vīlandes rūpējas par eksotisku mājas mīluli – ķirzakveidīgo bārdaino agāmu.

Nepieciešama īpaša vide
Katrīnai, mazākajai no māsām, tuvojās 13. dzimšanas diena, kad viņa paudusi vēlmi pēc mājdzīvnieka. Par lielu pārsteigumu piederīgajiem, tas nebija kaķis vai suns, bet gan rāpuļveidīgs dzīvnieks no ķirzaku pulka. Vecākās māsas un mamma iebilda pret šo ieceri.

Lai izpētītu, ko vēl bez kaķa un suņa var iegādāties, meitenes izstaigāja vairākus zooveikalus. «Nebijām gatavas kaut kam tik biedējošam un neglītam,» pirmos iespaidus pauž māsas.

Ģimenes dāmas kādā zooveikalā ieraudzīja mazu bārdaino agāmu, kas bija kopā ar divām jau pieaugušām ķirzakām. Rūpīgāk papētot dzīvnieciņu, jaunākās māsas ideja vairs nešķita tik biedējoša un traka. Ģimene lēma par labu Katrīnas vēlmēm un iegādājās bārdaino agāmu.

Izvēlīga dāma
Rāpulim ir īpaša ēdienkarte, un tas dzīvo tikai sev tīkamā vidē. Mīlulim iegādāta speciāla mājvieta – akvārijs, kurā ir noteikta temperatūra. Jārūpējas arī par atbilstīgu guļvietu. Ja kustonītim ir slikts miegs, rodas gremošanas traucējumi. Akvārijā jābūt dzesēšanas sistēmai, lai var atvēsināties, ja kļūst par siltu. Dienā un naktī mājvietas temperatūra atšķiras, lai bārdainā agāma var iemigt.

«Akvārijam jābūt kvalitatīvam, no īpaša materiāla, lai ķirzaka sevi neievaino. Mūsu rāpulis reiz izgrauza caurumu un gandrīz aizsniedzās līdz gaismas un siltuma vadiem. Tāpēc nolēmām iegādāties kvalitatīvāku akvāriju,» stāsta meitenes. Jaunā mājvieta ir labāk izolēta un plašāka. Akvārijā novietoti koka sprungulīši, lai dāma var asināt nadziņus un lēkāt.

Dzimums atklājas vēlāk
Ķirzaka drīkst dzert tikai svaigu ūdeni. Bārdainās agāmas pamatmaltīte ir tārpi un sienāži, bet tai garšo arī arbūzs, bumbieri, dārzeņi un salāti. Akvārija durtiņas allaž ir atvērtas, lai mīļdzīvnieks pēc paša gribas var pastaigāties pa māju.

Ik pēc pāris dienām ķirzaka vannojas siltā ūdenī. Peldi rāpulis izbauda un lielo plastmasas trauku ar ūdeni pamet negribīgi. Pēc ilgākas peldes ķirzaka sāk laist purkšķus. Kad ūdens virsū manāmi gaisa burbulīši, tā met kājas pār pleciem un skrāpējoties pret peldbaseina malām prasās laukā no tā.

Agāma nevairās no cilvēkiem. Ja tā vēlas gulēt, labprāt snauduļo uz dīvāna malas, kad ģimene skatās televizoru. Ķirzaka ir visai veikla un pastaigās pa māju, īpaši virtuves flīzēm, mazo un žiglo kāju dēļ neiztiek bez sānslīdes. Kad mīlulis nogurst, tas dodas uz akvāriju atpūsties. Piemērotā temperatūrā un labvēlīgos apstākļos rāpulis jūtas komfortabli. Līdz akvārijam ejams tāls ceļš – pa trepēm jāuzrāpjas līdz otrajam stāvam –, bet arī šādi pārbaudījumi agāmai ir pa spēkam.

Kirzaciņai patīk ielīst šaurās vietās, no visiem paslēpties un nosnausties. Šie brīži māsām Vīlandēm sagādā galvassāpes, dažkārt mīluļa meklējumi ilgst desmitiem minūšu.

Patiesībā māsas ir nopirkušas «kaķi maisā». Ne izskata, bet dzimuma dēļ. Veikala darbinieki nemācēja pateikt, kāds ir ķirzakas dzimums. Kad bārdainā agāma ir jauna, ļoti grūti noteikt tās dzimumu. Biedējošu brīdi māsas piedzīvoja dažas nedēļas pēc ķirzakas iegādes. Rāpulis kļuva gauss, ātri nogura un daudz gulēja. Ķirzaka bija «stāvoklī» un dažu dienu laikā izdēja četras oliņas. Tās bija tukšas, taču, mātes instinktu vadīta, ķirzaciņa tās aprūpēja.

Labi draugi
Pirms ķirzaciņas iegādes māsas Vīlandes jau desmit gadu gādāja par Jorkšīras terjera kucīti. Tā ir mājas karaliene un pret citiem dzīvniekiem izturas ar dziļu nepatiku. «Mēs ļoti uztraucāmies, vai suns pieņems jauno radību. Sākumā gāja karsti. Kad ķirzaka jūtas apdraudēta, tā kļūst sārta, izplēš žaunas un šņāc, tāpēc bārdaino agāmu dēvē par pūķi. Sākumā kucīte par to bija manāmi pārsteigta, kad abu ceļi krustojās arvien biežāk, dzīvnieki sāka saprasties. Ķirzakas centieni kļūt sārtai un draudīgai nevainagojās ar cerētajiem panākumiem, un tagad abi četrkājainie dzīvnieki ir labi draugi. Tieši suns visbiežāk atrod ķirzaku, kad tā paslēpusies.

Kad pūķis sadusmojies, tā žokļi kļūst sārti, un Katrīna savam mīlulim netuvojas. Šādās reizēs talkā nāk mamma, kuras rokās rāpulis ātri atgūst mieru. «Mamma par mūsu bailēm smejas,» smaidot nosaka Agnese. Meitene atzīst, ka ķirzaka viņai raisa mieru. Arī daļai ciemiņu pret rāpuli nav iebildumu. «Daži draugi baidās no sārtajiem žokļiem, bet citi šajā dzīvniekā uzreiz iemīlas. Lielākā uzmanība rāpulim tiek Helovīnu naktī. Tad pie durvīm es dodos ar ķirzaku uz pleciem. Bērni sākumā sabīstas, bet jau pēc brīža vēlas tai pieskarties,» stāsta Agnese.

«Nevaram iedomāties dzīvi bez agāmas. Rāpulis prasa lielu uzmanību un daudz rūpju, mēs esam gatavas to sniegt,» teic māsas Vīlandes.

INTERESANTI

Bārdainā agāma
ķirzakveidīgs rāpulis, kas spēj sasniegt pat 60 centimetru;

nereti ķirzakas aste ir tikpat gara kā ķermenis;

briesmu gadījumā agāmas žoklis kļūst spilgti sārts, tāpēc to sauc par pūķi;

rāpuļa dzimtene ir Austrālija;

šī ķirzaka maksā aptuveni 120 eiro, labs akvārijs – 350 eiro.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

«Nebijām gatavas kaut kam tik neglītam»

Kategorijas