Pētnieka azarts un «radošās kaislības»

2016. gada 13. decembris 00:00

556

Mākslas zinātnieku Daini Bruģi Bauskā pazīst daudzi, taču tikai retais nojauš, ar ko piepildīta viņa ikdiena. Kāds atcerēsies, ka viņa vārds saistāms ar Mežotnes pils atjaunošanu 2000. un 2001. gadā, cits būs fiksējis, ka Dainis Bruģis ir šogad publikai atvērtā Bauskas Rātsnama interjera koncepcijas un projekta autors, vēl kāds būs presē pamanījis ziņu par jaunas viņa grāmatas atvēršanu. Tā nu ir noticis, ka Daiņa Bruģa laiks jau gandrīz 25 gadus sadalās starp «maizes darbu» firmā «Intarsija» un zinātniski pētniecisko darbību, kas ik pa laikam rezultējas ar kādu plašāku publikāciju vai jaunu grāmatu.

Bauskā gatavo mēbeles Rīgas pilij
Valsts prezidents Raimonds Vējonis Triju Zvaigžņu ordeņus pasniedza atjaunotajā Rīgas pilī. Dainim Bruģim tas bija īpaši patīkami tāpēc, ka pils telpas rotā gan daudzas firmas «Intarsija» meistaru restaurētās mēbeles un lustras, gan viņu radītās vēsturisko priekšmetu kopijas.

Interesanti, ka daļa no tā tapusi pils pēdējās atjaunošanas laikā, pārējie pasūtījumi veikti jau vairāk nekā pirms 20 gadiem. Stāsta Dainis Bruģis: «Pirmo pasūtījumu Rīgas pilij izpildījām 1994. gadā – prezidenta Gunta Ulmaņa laikā, kad daļa priekšpils ļoti īsā laikā tika pielāgota prezidenta rezidences vajadzībām. Interjeru skices toreiz izstrādāja Rundāles pils muzeja direktors Imants Lancmanis, bet bīdermeiera mēbeļu kopiju izgatavošana manai firmai toreiz kļuva par īstām ugunskristībām. Lielu darba apjomu veicām arī pēdējās pils restaurācijas laikā, un arī pašlaik smagi strādājam, lai termiņā izpildītu savas saistības piegādāt prezidenta rezidencei virkni mākslas priekšmetu, kas nepieciešami pilnvērtīgai interjeru noformēšanai.»

Dainis atzīst, ka mākslas priekšmetu meklēšana Eiropas antikvariātos un izsolēs ir komplicēts darbs, jo kvalitatīva un konkrētajai vietai atbilstoša priekšmeta atrašana prasa gan profesionālas zināšanas, gan komunikācijas iemaņas.

Šogad izdod grāmatu
Pēc «Bauskas Dzīves» lūguma mākslas zinātnieks parāda savu jaunāko grāmatu – šī gada maijā izdoto monogrāfiju «Cēsu Jaunā pils» ar brīnišķīgu mākslinieces Ineses Hofmanes maketu un vāka noformējumu. Jāpiebilst, ka grāmata nopērkama tikai Cēsu muzejā.
«Grāmata tapa piecus gadus – ļoti ilgi, taču jāatceras, ka rakstīšanas laikā es un mana firma bijām iesaistīti ļoti apjomīgos un sarežģītos restaurācijas projektos. Ierosinājums uzrakstīt monogrāfiju nāca no Cēsu muzeja vadības. Piedāvājums nebija nejaušs, jo no 2009. līdz 2011. gadam strādāju Cēsu Jaunās pils atjaunošanā gan kā eksperts un vēsturisko interjeru projektētājs, gan kopā ar «Intarsijas» meistariem piedaloties šī projekta realizācijā. Grāmatā atklāta visai sarežģītā pils vēsture, skaidrota pils telpu apdare un tajā redzamie mākslas priekšmeti, sniegta informācija par pils atjaunošanas gaitu. Šādu grāmatu rakstīšana ir ārkārtīgi smags process, taču tas sagādā arī daudz prieka, turklāt vienlīdz lielu baudu var gūt, gan atminot kādu līdz šim neatklātu vēstures mīklu, gan izstrādājot grāmatas vizuālo tēlu un cenšoties uzburt tajā īpašu, viegli romantizētu «fīlingu»,» stāsta autors.

Pats gatavo vizuālo materiālu
Kultūrvēsturisku pētījumu radīšana ir visai dārgs prieks. Pat nerēķinot milzīgo laika patēriņu, nopietnas izmaksas veido braucieni uz arhīviem un bibliotēkām, vēsturisku attēlu sagāde, aktuālu fotogrāfiju iegūšana.

Mākslas zinātnieks skaidro: «Attēlus savām grāmatām gan lielākoties uzņemu pats, taču tam nepieciešama kvalitatīva fototehnika. Arī transporta izmaksas nav mazas. Cēsu grāmatas tapšanas laikā neskaitāmas reizes braucu uz Cēsīm un citiem ar tēmu saistītajiem objektiem. Lai iegūtu labu brīvkungu fon Volfu ģerboņa foto, nācās speciāli doties uz Jaunlaiceni, kas atrodas 260 kilometrus no Bauskas. Daži man teikuši: «Tu esi galīgi dulls! Nu kā var braukt simtiem kilometru tālu vienas bildes dēļ!?»» Tas ir Daiņa azarts, pētnieka nemiers un tiekšanās pēc augstākajiem standartiem it visā.

Daudz ieceru
Atbildot uz jautājumu par nākotnes iecerēm, Dainis saka: «Cilvēkam atvēlētais laiks diemžēl ir ierobežots, un ar gadiem to saprotu arvien labāk. Neloloju ilūzijas, ka paspēšu visu iecerēto, tāpēc par nākotnes plāniem runāju nelabprāt. Tomēr tur nav arī nekā īpaši slēpjama. Gribētos uzrakstīt monogrāfijas par tiem objektiem, kuri savu tagadējo veidolu lielā mērā ieguvuši, pateicoties manam un manas firmas darbam. Tādi objekti ir, piemēram, Durbes pils pie Tukuma vai Turaidas muižas vecā pārvaldnieka māja. Plašāku publikāciju būtu pelnījis arī nu jau pilnībā pabeigtais Bauskas Rātsnams un brīnišķīgā Jāņa Akuratera māja Pārdaugavā, kuras restaurācijā līdzdarbojos divus pēdējos gadus. Kopš agras jaunības esmu vācis materiālus arī par Bauskas vecpilsētu, taču grāmatas rakstīšanai arvien trūcis konkrēta impulsa.»

Grūti «izzagt» laiku
D. Bruģis turpina: «Runājot par akadēmiskākām tēmām, ilgstoši esmu pētījis Latvijas 19. gadsimta tēlniecības mantojumu. Īpaši daudz materiālu sakrājies par Grobiņā dzimušo vācbaltu tēlnieku Eduardu Šmitu fon der Launicu, kura darba mūžs gan aizritēja tālu no Latvijas – Romā un Frankfurtē pie Mainas. Vienīgā problēma ir laiks, ko rakstīšanai tik grūti «izzagt» starp daudzajiem ikdienas darbiem. Izmantojot izdevību, saku paldies pašreizējam firmas «Intarsija» vadītājam Jānim Ceplim, kurš ir ne vien augstas klases restaurators, bet arī lielisks menedžeris. Pateicoties viņa milzīgajai enerģijai, ik pa laikam varu nodoties savām «radošajām kaislībām».»

Paliek uzticīgs sapnim
Jautāts par to, kā sācis rakstīt, Dainis Bruģis atzīst, ka daudz pateicības pelnījušas viņa latviešu valodas skolotājas Maija Andersone un Velta Ansviesule. «Par mākslas jautājumiem sāku rakstīt jau studiju laikā, kad mācību procesā tapa pirmie aktuālo mākslas izstāžu apskati. Laikam tiku pamanīts, jo, tuvojoties augstskolas beigšanai, man piedāvāja darbu vienā no republikas centrālajiem laikrakstiem. Priekšlikums bija vilinošs, tomēr, visu pārdomājis, paliku uzticīgs sapnim strādāt ar vēsturisko mākslas mantojumu un 1979. gadā devos uz tolaik auksto, tumšo un dubļos grimstošo Rundāli. Mans lēmums bija pareizs,» secina mākslas zinātnieks.

DAINIS BRUĢIS

Beidzis Bauskas astoņgadīgo skolu un Bauskas 1. vidusskolu.

1979. gadā absolvējis T. Zaļkalna Latvijas PSR mākslas akadēmiju, iegūstot mākslas zinātnieka kvalifikāciju. Latvijas Mākslas akadēmijā 1998. gadā saņēmis humanitāro zinātņu maģistra grādu.

Strādājis Rundāles pils muzejā no 1979. līdz 1998. gadam un no 2007. līdz 2008. gadam. Ieņemamais amats: vecākais zinātniskais līdzstrādnieks, Latvijas mākslas vēstures nodaļas vadītājs, direktora vietnieks zinātniskajā darbā.

1992. gadā nodibinājis restaurācijas firmu SIA «Intarsija». Sākumā bijis direktors, vēlāk – valdes loceklis, tagad – interjerists un vadošais pētnieks. Firma nodarbojas ar vēsturisku mēbeļu, lustru un citu interjera priekšmetu (tostarp baznīcu iekārtu) restaurāciju un kopiju izgatavošanu. Firma veic arī arhitektūras pieminekļu izpēti, izstrādā vēsturisku interjeru projektus, iekārto šādus interjerus.

Publicējis rakstus par Latvijas muižu un baznīcu arhitektūru, interjeriem, 19. gadsimta tēlniecību un citām tēmām, daudzu arhitektūras un mākslas vēstures izdevumu redaktors, zinātniskais redaktors un tulkotājs.

Kā konsultants, eksperts un projektētājs piedalījies daudzu arhitektūras pieminekļu restaurācijā.

Septiņu grāmatu autors. Vēl trīs grāmatas tapušas kopdarbā ar I. Līni, I. Pujāti, L. Bremšu, A. Brasliņu un S. Pelši.

Saņēmis vairākas atzinības. To vidū – Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas «Kultūras mantojuma gada balvu 2005» nominācijā «Kultūras mantojuma izpēte».

Triju Zvaigžņu ordeņa 4. šķiras virsnieks. Apbalvojumu saņēmis 2016. gada 18. novembrī.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Pētnieka azarts un «radošās kaislības»

Kategorijas