«Hruščovkas» tērē vairāk

2016. gada 13. decembris 00:00

2049

Daudzdzīvokļu māju biedrību vadītāji stāsta – balto silikātķieģeļu namu jeb tā dēvēto hruščovku iedzīvotāji nereti uzskata, ka viņu mājas ir gana labas, lai tām siltināšana nebūtu vajadzīga.

«Bauskas Dzīves» izpēte rāda – tas ir mīts, kura dēļ cilvēki maksā par atmosfērā lieki izplūstošo siltumu un samazina ēkas ilgmūžību.

Savu laiku nokalpojušas
Ar «hruščovkām» pašlaik ir daudz problēmu, «Bauskas Dzīvei» pauž Aldis Greķis, attīstības finanšu institūcijas «Altum» eksperts, Rīgas Tehniskās universitātes Siltuma un gāzes tehnoloģiju katedras docents: «Caur silikātķieģeļu konstrukciju iziet 1,3 W/kv.m siltumenerģijas. Normatīvs ir 0,18 W/kv.m, tātad, renovējot «hruščovkas», siltuma patēriņu var samazināt septiņas reizes. Tas ir ļoti daudz. Šīs ēkas ekspluatācijā ir no 70. gadiem, tātad 50 – 60 gadus. Konstrukcijas ir nolietojušās, ķieģeļi nokalpojuši laiku, kad var pārciest sasalšanas un atkušanas ciklu. To var redzēt – ķieģeļi sāk drupt, balkoni ir avārijas situācijā. Jau bijuši gadījumi, kad kaimiņš no augšējā stāva ar rīta kafijas tasi nobrauc ar savu balkonu stāvu zemāk.»

Ķieģelis kā materiāls nav slikts, taču «hruščovku» mīnuss ir čuguna radiatori nišās, kur siena ir plānāka, rodas plaisas, kas var radīt nopietnus bojājumus. Ir problēmas ar ventilāciju, jo šahtas bieži jātīra, bet apsaimniekotāji to nedara.

«Svarīgākais ir inženiersistēmu nolietojums – caurules aizaugušas, radiatoriem dažas ribas nesilda, ūdens spiediens augšējos stāvos slikts,» A. Greķis apstiprina iedzīvotāju stāstīto, «sistēmu nomainot, būtu laba cirkulācija, enerģijas daudzums apkurei būs vajadzīgs daudz mazāks. Izlīdzinātos siltuma sadalījums augšstāva un apakšstāva dzīvokļos, jo tagad ar viencauruļu sistēmu pirmie siltumu saņem piektā stāva iemītnieki, kas priecīgi staigā šortos, bet pirmajā stāvā velk vilnas zeķes.»

Jo vecāka, jo vēsāka
SIA «Bauskas siltums» apkopotie dati par pilsētas daudzdzīvokļu namu siltuma patēriņu 2015./2016. ga-da sezonā ļauj noteikt, kuri nami ir lielāki siltuma tērētāji. Izrādās, ka balto ķieģeļu ēku vairāk ir lielāko siltuma patērētāju skaitā. Mazāko siltuma tērētāju vidū paneļu māju ir gandrīz divreiz vairāk nekā balto ķieģeļu namu. Statistika liecina – priekšstats par to, ka «hruščovkas» ir siltākas par pārējiem namiem, ir kļūdains.

Bauskas ēku siltuma patēriņš rāda – jo senāk celta māja, jo lielāks tās siltuma patēriņš. Vecākie nami ir vairāk nekā puse no lielākajiem siltuma patērētājiem.

Aizvadītajos piecos gados kopumā siltuma patēriņš pilsētas namos samazinājies, piemēram, Dārza ielā 13 tas sarucis gandrīz par 20 procentiem. SIA «Vides serviss» namu pārvaldnieks Jānis Skuja atzīst, ka ne visos gadījumos ir skaidrs, kas palīdzējis ietaupīt siltumu, taču apsaimniekotājs pamazām modernizē siltummezglus. «Uzliekam automātiku, kas regulē siltumu atbilstoši āra gaisa temperatūrai, un izmaksas sarūk,» stāsta J. Skuja.

«Klucis» ir ekonomiskākais
Liela nozīme ir gan ēkas izmēram, gan arhitektūrai, rāda dati. Lielākais siltuma patērētājs Bauskā 2015./2016. gada sezonā bija Plūdoņa ielas 56. nams. Baltajā ķieģeļu ēkā ir četri dzīvokļi, iekšējo sienu ir maz, bet daudz ārsienu. Lieli siltuma tērētāji ir trīsstāvu nami, toties Dārza ielas piecstāvu baltās ķieģeļu ēkas ir ekonomiskākās Bauskā starp nesiltinātajiem namiem. Jo vairāk dzīvokļu, jo vairāk starpsienu un mazāk ārsienu, jo mazāks enerģijas patēriņš.

Nav paveicies tiem, kas mīt nevis taisnstūrveida «klucī», bet gan arhitekta «domu lidojuma» izlolotā namā. Jo vairāk izciļņu, jo vairāk siltuma zudumu. To jūt Plūdoņa ielā 29, Dārza ielā 13, 15 un 23. Dārza ielas 62. un 25. nams nešķiet atšķirīgi materiālu ziņā, taču 62. ir taupīgāko sarakstā, bet daudzie papildu elementi 25. namu ierindo lielāko tērētāju vidū.

Viegli renovēt
Balto silikātķieģeļu māja renovēta Iecavā – tā ir pirmā te siltinātā daudzdzīvokļu ēka Edvarta Virzas ielā 23. Apsaimniekošanas uzņēmuma «Dzīvokļu komunālā saimniecība» (DzKS) speciāliste Agnese Stepanova apstiprina, ka pēc renovācijas ne tikai sarukušas apkures izmaksas, bet arī mazāk jāiegulda ēkas uzturēšanā.

A. Greķis uzsver – «hruščovkas» ir viegli siltināt, jo tām ir līdzenas sienas, plaisas var ātri aiztaisīt.

«Siltumizolācija sedz konstrukciju, mitrums vairs netiek sienā un paildzina ēkas mūžu,» ieguvumus skaidro eksperts, «noteikti jāmaina nekvalitatīvā siltumizolācija bēniņos – to ērti atjaunot ar beramo vati, un augšstāvu dzīvokļos to uzreiz jūt. Jāpievērš uzmanība jumta konstrukcijām un segumam, lai tajā nav caurumu.»

SKAIDROJUMS

Ainārs Gulbinskis, Zemgales reģionālās enerģētikas aģentūras eksperts:
– Baltais silikāta ķieģelis ir labs celtniecības materiāls, tomēr tā dēvēto hruščovku nolietojums ir liels. Ēkas sienās rodas plaisas, materiāls nav tik labs kā sākumā. Mikroplaisās, kuras uz aci nepamanīt, uzkrājas mitrums, laikam mainoties, ķieģeļi drūp, zaudē savas īpašības. Uzreiz varu atzīmēt – pēc renovācijas tieši šīm mājām parasti ir lielākie siltuma ieguvumi. Reizēm tērē līdz pat 70 procentiem mazāk siltuma.
Zināms, ka ir konstrukcijas, kur starp ķieģeļiem atstāta gaisa sprauga. Gaiss ir labs izolācijas materiāls, bet gadījumā, ja sienās rodas kaut nelielas plaisas, gaisa sprauga atdziest un nepilda savas funkcijas. Tāpēc dažviet to cenšas aizpildīt ar speciālām siltumnoturīgām putām, bet par šī pasākuma efektivitāti pagaidām grūti spriest.
Arī termogrāfijas bildēs parasti balto ķieģeļu ēkas labu siltumnoturību neuzrāda.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

«Hruščovkas» tērē vairāk

Kategorijas