Baidās par smaku, gāzi un piesārņojumu

2016. gada 9. decembris 00:00

909

Vecumnieku novadā Bārbeles pagasta ļaužu iebildumus raisījusi Gerharda Odingas vadītās SIA «Agro Bārbele» iecere Jušu kalnā ierīkot digestāta lagūnu.

Pagājušajā piektdienā Bārbelē sarīkota sanāksme, kurā cilvēkiem situāciju skaidroja G. Odinga, novada domes, Bauskas būvvaldes un Valsts vides dienesta pārstāvji.

Vienošanās nav
G. Odinga «Bauskas Dzīvei» skaidro, ka digestātu – biogāzes stacijā siltuma un elektrības ražošanai izmantoto masu – izvēlējies kā dabisku mēslojumu, to ved no Iecavas novada uzņēmuma «Balticovo» teritorijā strādājošās «Egg Energy» rūpnīcas, kur izmanto putnu mēslus. Glabātava vajadzīga, lai mēslojums būtu ērti pieejams lauku apstrādei.

Vienošanās sanāksmē netika panākta, «Bauskas Dzīvei» atklāj novada lauku konsultants Kristaps Stallīts: «Varu paust savu personisko viedokli – ja es dzīvotu tuvāk plānotajai krātuvei, man arī būtu bažas, jo šogad pie «Agro Bārbele» laukiem apstrādes laikā ar digestātu jutām smaku. Taču kā lauku konsultants es uzņēmumu atbalstu, jo tas ir dabisks mēslojums, nevis ķīmiskie minerālmēsli, tie ir lētāki un videi labāki. Digestāta krātuvi varētu lietot citi saimnieki, tas būtu noderīgi. Uzņēmumam ir labas iekārtas, vieta izvēlēta tuvu ceļam un apstrādātajām platībām. Šī nav pirmā vieta, kur lagūnu mēģina bīdīt, saprotu, ka uzņēmējs vairs negrib to mainīt.»

Gatavo vēstuli
Tuvējā īpašuma saimnieks Māris Vecbiškens «Bauskas Dzīvei» saka – rakšana Jušu kalnā sākusies vēl pirms būvatļaujas saņemšanas, tāpēc viņš ziņojis būvvaldei, un darbi apturēti. «Tuvumā ir vairākas mājas, netālu Gaismas ciemats. Ja lagūnai būs tikai plēves izolācija, substance, ko izmanto «Agro Bārbele», tajā varētu nenoturēties, jo tie ir šķidri, gandrīz neizstrādāti putnu mēsli. Uzskatu, ka tas ir nezināmas izcelsmes un kvalitātes produkts, kas rada risku cilvēkiem un videi.»

Smaka ar vēju var izplatīties tālu, no mēsliem izdalās metāna gāze, kas ir bīstama dzīvībai, piesārņojums var nokļūt gruntsūdeņos, M. Vecbiškens uzskaita riskus, par kuriem bažījas pagasta ļaudis. Viņš pārmet, ka informācija par plānoto objektu nav iepriekš izplatīta ne no uzņēmuma, ne pašvaldības puses.

«Mums stāsta, ka Odinga visus īpašumus nopirks, un neviens nevarēs pretoties. Es cīnīšos līdz pēdējam, jo vai likums nav cilvēku pusē? Gatavojam protesta vēstules, ko sūtīsim Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai, Būvniecības valsts kontroles birojam, būvvaldei, pašvaldībai, Vides valsts dienestam,» uzsver bārbelietis.

Atbilst likumdošanai
Rādot «Bauskas Dzīvei» Jušu kalnā pie Rīgas–Skaistkalnes šosejas izraktos grāvjus, Bārbeles pagasta pārvaldes vadītāja Ērika Našeniece skaidro – šaipusē valdošie vēji smaku biežāk nestu uz austrumu pusi, tomēr arī uz ziemeļrietumiem novietotās vairāk nekā desmit mājās to varētu sajust.

Domes deputāts un ceļu pārzinis Mārtiņš Mediņš, kura ģimene netālu vada piena fermu, «Bauskas Dzīvei» uzsver – lagūnas novietojums pie novada galvenā ceļa var radīt risku tūrisma attīstībai, jo smaku atpūtas vietā nevēlas neviens. «Te uz šosejas ir «melnais punkts» – pakalna dēļ tā ir slikti pārredzama, te gājuši bojā divi cilvēki. Ja no mazā ceļa brauks lielie mēslu vedēji, satiksmes drošībai vajadzīgs ātruma ierobežojums,» saka M. Mediņš.

Novada domes priekšsēdētāja Aiga Saldābola «Bauskas Dzīvei» apstiprina, ka lagūnas projektēšanas un veidošanas process rit normatīvajos aktos un pašvaldības saistošajos noteikumos paredzētajā kārtībā: «Saprotam iedzīvotāju bažas un cenšamies ar viņiem runāt. Mūsu novadā ir lietas, pret kurām cilvēki sākumā iebilda, bet tagad ir priecīgi, ka tās darbojas, piemēram, starptautiskā mototrase Stelpē. Piekrītu, ka ieceres laikus jāskaidro cilvēkiem, nākotnē to ņemsim vērā, taču uzņēmēji novadā vajadzīgi, jo nodrošina darbavietas.»

Viena atļauja saņemta
«Agro Bārbele» īpašnieks Gerhards Odinga «Bauskas Dzīvei» skaidro, ka pašlaik rit projektēšana un būvatļaujas saņemšanas process lagūnas ierīkošanai Bārbeles pagasta īpašumā «Juši». Uzņēmējs par to maksā otrreiz, jo augustā jau saņemta atļauja ierīkot līdzīgu objektu Vecumnieku pagasta «Rasās», taču pēc sarunas ar pašvaldības pārstāvjiem piekritis meklēt citu vietu.

M. Mediņš ierosinājis lagūnu ierīkot uz dienvidaustrumiem no Bārbeles, kur tuvumā nav apdzīvotu māju, taču turp ved vairāku kilometru grantsceļš, un zemniekam ir bažas par uzturēšanu. Pašvaldības pārstāvis gan uzsver – tas nobērts šķembām un labāk braucams nekā valsts ceļi.

G. Odinga atklāj – lai iekārtotu lagūnu, kas «Jušos» būs viņa apstrādāto platību centrā, ļaujot ērti sasniegt gan Stelpes un Bārbeles, gan Vecumnieku un Valles pagasta laukus, iegādājies divus īpašumus, turklāt otrajam naudu aizņēmies. Viņš nenoliedz, ka Jušu pakalnā izrakti daži grāvji, taču uzsver – kamēr visi dokumenti nebūs sakārtoti, objektā digestāts netiks glabāts. Patlaban notiekot darba drošības sakārtošana uzņēmumā, ir atbilstīga tehnika, tiek apmācīti darbinieki. Lauksaimnieks gatavs piedāvāt digestātu mēslojumam arī citiem zemniekiem.

«Es lauksaimniecībā strādāju 20 gadus, Vecumnieku novadā saimniekoju sešus, un te arī palikšu. Te ir mana dzīvesbiedre latviete, te ir mana nākotne. Es nedarītu neko tādu, kas var kaitēt manas ģimenes dzīves videi,» uzsver zemnieks.

Vērtē eksperti

Jolanta Ližus, Valsts vides dienesta Jelgavas reģionālās vides pārvaldes speciāliste:
– «Agro Bārbele» digestāta lagūnas ierīkošanai izsniegti tehniskie noteikumi, ekspluatācijā objektu varēs nodot un sākt izmantot tikai tad, ja visi nosacījumi par drošību videi būs izpildīti. Tas būs C kategorijas objekts, kuru kontrolēs vides inspektori.

Līdzīgu mēslu krātuvju mūsu reģionā ir ļoti daudz, tās visas ir pārbaudītas un tiek kontrolētas. Ja apšaubām topošās lagūnas drošību, tad jāvaicā – vai citu Bārbeles pagasta zemnieku mēslu krātuves nav bīstamas? Betonētas kūtsmēslu krātuves tiek ierīkotas, lai uzkrātu pakaišu kūtsmēslus, tajās izmanto smago tehniku. Pie lagūnām saskaņā ar normatīvo aktu prasībām jāierīko monitoringa urbumi vai drenāžas sistēmas ar novērošanas aku, lai konstatētu iespējamās noplūdes. Paraugus noņem akreditētas laboratorijas.

Putnu mēslus izmanto arī «Agro Iecava» biogāzes stacijā, lai gan procentuālais saturs ir mazāks, vairāk ir zaļās masas. «Egg Energy» biogāzes stacijai ir citāda tehnoloģija, izmantojot galvenokārt putnu mēslus. Līdz šim līdzīgās lagūnās Zemgalē neesam konstatējuši pārkāpumus, un nedomāju, ka zemnieks varētu apzināti bojāt glabātavas izolāciju, jo tas radītu papildu darbu un izdevumus.

Andris Kalniņš, Stelpes pagasta bioloģiskās saimniecības «Ozoli» īpašnieks:
– Digestāts ir jauna mēslojuma forma, tāpēc nav pietiekamas izpratnes, kā ar to strādāt, un likumdošanā nav precīzi noteiktas prasības. Biogāzes reaktorā mēslus pārstrādā bezskābeļa fermentizācijas jeb kompostēšanas procesā, lai tas notiktu pareizi un līdz galam, vajadzīga precīza oglekļa un slāpekļa attiecība un temperatūra. Rezultātā var iegūt pilnīgi sausu digestātu, lai gan vieglāk ir pēc tam izmantot šķidrāku substanci. Taču digestāts nedrīkst smirdēt, un «Agro Bārbele» izmantotais smird vēl trakāk nekā kūtsmēsli.

Uzskatu, ka šis šķidrums nav digestāts, jo no tā izdalās sērūdeņradis, kam pie izstrādāta procesa nav jābūt. Tas ir nezināms produkts, bioloģiski un ķīmiski ļoti aktīva viela, ko izplata uz laukiem. Te valda nesakārtotība likumos un neizpratne par procesu arī no kontrolējošo iestāžu puses. Vai varam būt droši, kas notiks, ja zem lagūnas dolomīta slānī radīsies kritene, kas var notikt šajā apgabalā? Vai substance nepiesārņos artēziskos ūdeņus? Atbildes uz šiem jautājumiem vēlamies saņemt no atbildīgajiem speciālistiem.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Baidās par smaku, gāzi un piesārņojumu

Kategorijas